EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Vrtbas un ietekme
129784
Foto: Dmitrijs Suics, F64

Sallija Benfelde    05.09.2023

 

 

 

Valdba top. To veido trs partijas: Jaun Vienotba (JV), Zao un zemnieku savienba (ZZS) un Progresvie, kuiem kop ir 52 balsis. K zinms, Nacionlajai apvienbai bija iebildumi pret Progresvajiem, bet Apvienotajam sarakstam pret Zao un zemnieku savienbu, jo to veido ar smagos noziegumos apsdzt un jau pirmaj instanc notiest Aivara Lemberga partija Latvijai un Ventspilij. Saruns par to, kua partija strds vai nestrds valdb, ne reizi vien tika sacts, ka Lembergs tau vadot visu valsti, ja vien kaut kd veid bs saistts ar valdbu. Droi vien ir vrts atgdint, ka savulaik Lembergs, ku nekad pats nav strdjis valdb vai bijis ievlts Saeim, biei vien sdja pie galda koalcijas partiju apsprieds, un ZZS ir pildjis via vlmes. Savulaik ar daudz tika runts par t.s. burtncim, kus Lembergs ierakstja visus, kuus atbalstja ar naudu, ko Latvij ironiski dvja par stipendijm. Citiem vrdiem sakot, atbalsts idejm partijm tika pirkts par naudu. Kaut kdas burtncias ar ierakstiem, kuos bija ne uzvrdi, bet dadi apzmjumi, kratans tika atrasti, bet ne poltii, ne pats Lembergs neliecinja pret sevi, td jteic, ka t bija situcija, kad viss it k ir skaidrs, bet pierdjumu sti nav. Jebku gadjum pastvja un joprojm pastv uzskats, ka Lembergs patiesb vadjis valsti, pats paliekot aizkuliss. Manuprt, is risks pastv ar odien, bet jteic, ka kop stipendijas laikiem daa poltiu, kui, visticamk, bija ts samji, ir prom no poltikas. Liela daa Saeimas deputtu vairs nevar bt o stipendiju samji, jo tolaik vienkri vl bija pusaudu vecum vai poltikai nebija pat ne tuvu. Vrtjot AS saraksta pausto par ZZS un to, ka ar o partiju savienbu kop strdt nav iespjams, sabiedrisks poltikas centra Providus direktore, poltoloe Iveta Kaoka sacja, ka Latvijas poltik, viasprt, ideoloiskm atirbm ir minimla nozme tad, kad tiek veidotas valdbas, un aiz epiteta ideoloiskas atirbas parasti slpjas poltiskie manevri, lai izsistu sev izdevgkas pozcijas un iegtu papildus vai nu amatus, vai ar populritti sabiedrb. Kaoka ar pauda, ka ka AS nav nekdu btisku ideoloisku atirbu ne ar ZZS, ne ar Jauno Vienotbu. Via ar atzina, ka bs interesanti, kda bs Apvienot saraksta taktika, ja vii nonks opozcij, vai uzturt retoriku pret ZZS poltii Aivaru Lembergu, vai skt manevrt un meklt iespjas tuvinties ar ZZS, lai varbt kaut kad uztaistu kdu alternatvu koalciju.

 

Nacionlajai apvienbai iebildumu pret ZZS nebija, toties k aunums un  gandrz vai Krema partija, kas ir pret Latviju, tika nosaukti Progresvie. Jau agrk esmu skaidrojusi, ka Latvij jdziens kreiss cilvku prtos lielkoties saists ar komnistiem, Krieviju un okupciju, aizmirstot, ka socildemokrti ir kreisi un ka viu galven interese ir atbalsts socilajos un ar cilvktiesbu jautjumos. Latvij Progresvie savulaik izpelnjs negtvu attieksmi, jo viu programm bija ierakstts, ka nepilsoiem jatauj piedalties pavaldbu vlans, k tas ir vairks Eiropas valsts. Protams, teortiski tas ir saprotams  ja cilvks zinmu laiku legli ir nodzvojis kd valst, tad var balsot taj pavaldb, kur dzvo. Latvij situcija gan btiski atiras, piemram, no Skandinvijas. Latvij nepilsoi lielko tiesu vairk ir orientti uz Krieviju, daudzi neprot latvieu valodu un pat negrib mint iegt Latvijas pilsonbu. Progresvie ad un tad run un grib rkoties, balstoties teorijs, bet ne vienmr protot savietot teorijas ar relo dzvi. Vartu teikt, ka partija mdz izturties k poltikas pusaudi, bet uzskatt vius par Krema partiju nav pamata. Jebkur gadjum, manuprt, var piekrist poltoloes Kaokas sactajam par to, ka ne jau ideoloija, bet ietekme ir tas, kas ir pamat AS un NA rcbai. Protams, o partiju vltjiem par Lemberga un/vai Krema ietekmi tiek skandints no rta ldz vakaram, un, protams, vltji tam tic.

 

Lai gan Apvienotais saraksts ir atteicies strdt valdb, oti iespjams, ka vii centsies raist sarunu par vlanu sistmas maiu, un ar lesera partija Latvija pirmaj viet (LPV) un Rosikova Stabilittei! saka, ka viss notiekot nepareizi td, ka neesot pareizs vlanu sistmas. Diskusijas par vlanu sistmu manuprt vartu viest skaidrbu jautjum par to, vai tiem  to mainot, viss ks labi un vl labk. Satversm paredzts proporcionls vlanu sistmas viet esot vajadzga jaukt, lai vltji var balsot nevis par partiju un ts kandidtiem, bet par labiem cilvkiem. Protams, Satversm minto vlanu sistmu var maint, ja Saeim par to nobalsos nevis vienkrs vairkums no kltesoajiem, bet krtbu, kd izdarmi grozjumi Saeim nosaka ts 76. pants. is pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozt sds, kus piedals vismaz divas tredaas Saeimas loceku. Grozjumus pieem trijos lasjumos ar ne mazk k divu tredau kltesoo deputtu balsu vairkumu. K zinms, citos jautjumos Saeimas sde var notikt, ja taj piedals puse deputtu. Bet par  vlanu sistmu, k jau minju, var diskutt, jo tda publiska diskusija ir vajadzga, lai vltji zintu un saprastu, ko sistmas maia var vai nevar dot. Biei izskan aizdomas, ka sponsori prk partijas, lai ts strdtu viu, ne visas sabiedrbas un valsts interess. Jteic, ka sponsoriem nopirkt tos, kui nekandid no partiju saraksta, bet individuli, nav grtk k pirkt partiju, solot ts vadtjiem dadus labumus un izdevgumu. Nav t, ka valsts ar jaukto vlanu sistmu, nav korupcijas, lobanas un tml., bet, ja vlanu sistmas maia samazina augoo spriedzi, to var dart. Gan jatceras, ka ar sistmas maia prass zinmas finanses jeb naudas trius. Un galu gal parlaments vienmr ir sabiedrbas spogulis. Ja vltji tiem dom, ka viiem nav nekdas atbildbas par savu izvli, ka emocijas ir labkais cevedis, os grozjumus Satversm var izdart, k saka, m miera d. Tikai jrins ar to, ka vilans pc tam, visticamk, bs vl lielka. 

  

 


 

Atpaka