EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Valsts prezidenta vlanas un Saeima
128833

Sallija Benfelde    16.05.2023

 

 

Valsts prezidenta Egila Levita paziojums otrdien, ka vi nekandids uz otro amata termiu, ir izraisjis ne mazumu vrtjumu un minjumu, tpat k Jauns Vienotbas paziojums, ka uz amatu virza tagadjo rlietu ministru Edgaru Rinkviu, un Progresvo pieteikums par juristes Elnas Pinto izvirzanu. 

 

Pirms runt par to, ko pareizjais Prezidents ir vai nav teicis un kpc t rkojies, ir vrts o paziojumu rpgi izlast tas ir pieejams Valsts prezidenta mjaslap. Egila Levita nostju skaidri izsaka dai fragmenti no paziojuma:

 

Pie pareizj Saeimas poltisk salikuma vieng reli iespjam koalcija, kas vairk vai mazk var garantt du Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientciju, ir pareizj koalcija, kuu veido Jaun Vienotba, Nacionl apvienba un Apvienotais saraksts. (..) obrd koalcija aj jautjum ir salusies. Nacionl apvienba un Jaun Vienotba ir atbalstjusi manu kandidatru, savukrt Apvienotais saraksts un opozcij eso Latvija Pirmaj viet atbalsta citu kandidatru. Nevienam nav skaidrs vairkums. d situcij pastv rela iespja, ka Valsts prezidenta ievlan iziros balsis btu partijm, kuas neprstv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Btu navi iedomties, ka o spku balsis tiktu atdotas tpat vien, bez poltiska nodoma. Par to bs ilgstoi jmaks sava cena. Tas btu signls, ka tik btisk jautjum k Valsts prezidenta ievlana par ldznoteicjiem var kt prokremliskas un ar oligarchiem saisttas aprindas.

 

Protams, partijas, uz kum var attiecint apzmjumus prokremliskas un ar oligarchiem saisttas tagad neskopojas ar apzmjumiem, kas bram jau robeojas ar zemiskumu. Protams, var uzskatt, ka oligarchu pieminana ir prspljums, bet vai gadiem ilgi un joprojm, runjot par oligarchiem un viu ietekmi, Ainra lesers un Aivars Lembergs nav no oligarhu trijotnes (k treais vienmr tiek piemints Andris le)? Vai saistb ar iem cilvkiem vl tagad nenotiek kriminlprocesi un vai Lembergs nav notiests pirmaj instanc? Protams, novest s lietas ldz tiesai ir grti, vl grtk ir pierdt, ka mints personas ir prkpuas likumus, jo daudzi liecinieki ir mirui, bet daudzi klus. Savukrt par prokremliskm partijm jteic, ka, pirmkrt, tas vien, ka cilvks ir Latvijas pilsonis un vltjs, dieml ne vienmr garant lojlu attieksmi pret Latvijas valsti. Turklt vl pirms Krievijas pilna mroga iebrukuma Ukrain gan lesera, gan Rosikova partijas runja par draudzanos ar Krieviju, par to, ka tas jdara tlt un tagad. Desmit dienas pirms kaa skuma, lesers sav facebook lap publicja ierakstu par pajoliiem, kui brdina par kau, jo nekda kaa nebs, un sunja gan premjeru, gan prezidentu. Toreiz, 14. februr, lesers, piemram, vstja: Kpc Latvijas pajolii sta kaut kdus ierous Ukrainai? Vai nu vii patiem ir tik stulbi, ka nesaprot, ka ka starp Ukrainu un Krieviju skars vistiek veid ar Latviju, vai ar vii vienkri ir provokatori, kui apzinti provoc situciju, lai viss btu sliktk priek Latvijas! Jpiebilst, ka foto no ieraksta joprojm ir pieejami internet un ir ar redakcijas rcb. Ttad pc lesera domm, neatbalstt Ukrainu nozm droi saglabt valsts neatkarbu un brvbu?! K Baltkrievija, kua neatkarga ir vairs tikai formli? Manuprt, is ieraksts pasaka visu par partiju un ts vadtju, nemaz nerunjot par to, ka pc lesera domm, Valsts prezidentam un nevis valdbai ir jnodarbojas ar ekonomiku. Savukrt par Rosikovu jteic, ka Krievijas kau vi t ar nav nosodjis, izvairoties atbildt uz jautjumiem un uzreiz sk runt par krievvalodgo tiesbm, kuas Latvij tiekot aizskartas. 

 

Jpiekrt Egila Levita paustajm bam, ka balsojumu par viu vartu pankt, tikai apsolot amatus un rcbu, kas patiesb apdraudtu Latvijas neatkarbu un brvbu. Ne velti leseram un Rosikovam Egils Levits Latvij ir ienaidnieks nr.1, jo Levita nostja par NATO un Rietumiem ir skaidra un neprprotama. Ar Lemberga pakautb praktiski esoajai Zao un zemnieku savienbai Levits ir oti nevlams.

 

Ja runjam par esoajiem kandidtiem, tad par Uldi Plnu jau esam rakstjui, td ir vrts atgdint par abu prjo kandidtu izgltbu un pieredzi. Pinto ir latvieu diasporas aktva prstve Eirop, ir vadjusi Eiropas Latvieu apvienbu. Via strdjusi dads Eiropas Savienbas (ES) institcijs un starptautisks organizcijs. Kop 2023.gada via ir komunikcijas un partnerbu vadtja Eiropas Komisijas prstvniecb Luksemburg. Pirms tam strdjusi Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcij (OECD), Eiropas Komisij, Eiropas rjs darbbas dienest un ES Padom. Maistra gradu tiesbu zintns via ieguvusi Latvijas Universitt, bet maistra gradu cilvktiesbs un demokratizcij Eiropas Starpuniversitu centr Eiropas maistrantr. Papildinjusi zinanas Londonas Ekonomikas augstskol un Luksemburgas Universitt. Trs brnu mmia, ir Latvijas pavalstniece un nekad nav bijis kdas citas valsts pilsonbas. Savukrt Edgars Rinkvis ir absolvjis Latvijas Universittes (LU) Vstures un filozofijas fakultti, samis sertifiktu par poltikas zintu un starptautisko attiecbu studijm Groningenas Universitt, Nderland. Viam ir ar divi maistra gradi, kas iegti LU poltikas zintn un ASV Nacionls Aizsardzbas universittes Bruoto spku Nacionlo resursu stratijas industrilaj kolled. Rinkvis 90. gados strdjis par Latvijas Radio urnlistu rpoltikas un starptautisko attiecbu jautjumos, pc tam dados amatos scis savu karjeru Aizsardzbas ministrij (AM), ku kop 1997.gada vairk nek desmit gadus iema augstk ierda AM valsts sekretra amatu. No 2002. ldz 2003.gadam bija Latvijas delegcijas vadtja vietnieks saruns par iestanos NATO, un no 2005.gada ldz 2007.gada janvrim Rinkvis iema NATO valstu un valdbu sanksmes organizcijas biroja vadtja posteni. No 2008.gada oktoba ldz 2011.gada jlijam Rinkvis bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadtjs.

 

Protams, obrd partiju iekjs sarunas par to, ko atbalsts vai neatbalsts un ko gribs saemt par vienas vai otras kandidatras atbalstanu, jau ir skus. Vien jpiebilst, ka Uldis Plns par Prezidenta darbu run vairk no valdbas vadtja pozcijm, bet Edgars Rinkvis un Elna Pinto saprot, kdas ir Prezidenta funkcijas un iespjas parlamentr demokratij.

 

 

 


 

Atpaka