EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Valdbas tapinana
129708
Foto: LETA, Edijs Plens

Sallija Benfelde    29.08.2023

 

 

 

Valsts prezidenta premjera amatam izvirzt pareizj labkljbas ministre Evika Silia no Jauns Vienotbas ir skusi sarunas ar etrm partijm: Zao un zemnieku savienbu (ZZS-16 deputtu mandti Saeim), Apvienoto Sarakstu (AS-15 mandti), Nacionlo apvienbu (NA-13 mandti) un Progresvajiem (P-10 mandti). Ts ir partijas, kuas teortiski vartu veidot valdbu, ja vienotos par darmajiem darbiem un vartu vienoties ar par to, ka atirbas to programms nav tik btiskas un neprvaramas, ka darbs vien valdb nav iespjams, un viens no jautjumiem vartu bt par Aivara Lemberga ietekmi. Otrs lielais jautjums ir nostdnes cilvktiesbu jautjumos.

 

Silia cer, ka jau tredien, 30. august, vars informt Valsts prezidentu par tm partijm, kuras ir piekrituas kop strdt valdb. obrd ir skaidrs, ka kop ar Jauno Vienotbu vartu strdt Apvienotais saraksts, Zao un zemnieku savienba un Progresvie. Tiesa gan, AS ir paldzis dienu prdomm un tiksies ar premjera amata kandidti, lai prruntu daus jautjumus, acmredzot ar to, cik oti valdb pieemtos lmumus ietekms smagos noziegumos apsdztais un jau pirmaj instanc notiestais Aivars Lembergs. Savukrt pareizjais vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrs Mris Sprinduks (AS) Latvijas Radio raidjum pauda viedokli, ka iecere atrunt un ierobeot Lemberga ietekmi valdb btu partiju un sabiedrbas mnana. Vi ar uzskata, ka tad jau labk, lai Lembergs neslpjas un dads koalcijas apsprieds s ar ZZS pie viena galda, jo tad visiem bs skaidrs, ko Lembergs grib un kuus lmumus ietekm. AS Saeimas frakcijas vadtjs Edgars Tavars publiski ir paudis, ka baas par Lemberga ietekmi ir galvenais jautjums, ko vlas prrunt ar Eviku Siliu. Ar kdreizjais ZZS premjers, tagadjais ieklietu ministrs no Apvienot saraksta Mris Kuinskis intervij Latvijas Televzijai izteics, ka piedzvojis situcijas  viens zvans, viena nakts, un tiek mainti visi uzstdjumi, kas liecinot par Lemberga ietekmi uz ZZS.

 

Savukrt Nacionl apvienba neiebilst pret ZZS darbu valdb, bet ir paziojui, ka nekd gadjum nestrds vien valdb ar Progresvajiem. NA ar cenas uzstt, ka nkamaj valdb kop jstrd tm paam trs partijm, kuras ir jau demisionjuaj valdb. Nacionls apvienbas lielais iebildums ir pret Progresvajiem, o partiju jau pirms vlanm NA nosauca par gandrz vai visa aunuma sakni Latvij, pat par Krema piekritjiem. is oti negatvais partijas tls tika izveidots un pielipa t, ka joprojm daudzi vltji Latvij uzskata, ka partija ir oti slikta un naidga Latvijai. Patiesb Progresvie ir ar socildemokratisku virzienu, taj ir daudz nesen poltik ienkuu jaunu cilvku, kui nereti uz dadiem procesiem raugs atirgi no vecajiem poltikas bukiem.

 

Protams, jautjums ir, kas trauc m piecm partijm kop strdt? Turklt pirms Saeimas vlanm un ar pc tm JV krasi norobeojs no ZZS, un galvenais arguments bija tas, ka oligarchs Lembergs bija iekauts ASV sankciju sarakst un notiests jau pirmaj instanc. ajos jautjumos nekas nav mainjies, Lembergs tiesas lmumu ir prsdzjis, un gala sprieduma tik drz droi vien vl nebs. ZZS nav norobeojies no Lemberga un teic, ka to nedars. ZZS Saeimas frakcij no Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij ir ievlti divi deputti, ilgus gadus Lembergam partiju savienb ZZS bija noteicoais un galvenais vrds jautjumos par to, kas darms Saeim un valdb. Grti ar aizmirst savulaik Lemberga sacto, ka NATO kaavri Latvij ir okupcija. Tiesa gan, tagad Lembergs jau ir paudis, ka Latvij noteikti ir jbt ASV kaavriem no NATO, bet te neesot vajadzgi NATO kaavri no Kanadas, gan nepaskaidrojot, kd tda vlme. Jebku gadjum t dvtais Lemberga faktors satrauc ar daudzus vltjus Latvij. 

 

Evika Silia, vaicta par vias iespjamo ietekmi valdb, sacja: Man valdb, ja man tdu izdosies veidot, nebs nevienas sankcionts personas ietekmes. Man tas persongi patiem oti rp. Es oti ceru, ka ar prjiem koalcijas partneiem bs mugurkauls un vii izturs o spiedienu, ja tds patiem bs. Silia ar piebilda, ka atsaukot no amata jebkuru ministru, ja redzs tdu ietekmi. Silia ar uzskata, ka JV un Progresvo domstarpbas Rgas dom nevar ietekmt un tam nav jnotiek. Jpiebilst, ka baas par Lemberga ietekmi, manuprt, ir pamatotas, tomr acmredzot ldzinjai koalcijai kop strdt bija kuvis gandrz neiespjami. obrd izskats, ka, visticamk, valdb kop vartu strdt JV, AS, ZZS un Progresvie. Ja NA nemains savu nostju jautjum par Progresvajiem, tad valdba taps no JV, AS, ZZS un Progresvajiem, un ts bs 67 balsis. Ja ar kaut kdu iemeslu d AS ietiepsies, tad valdba taps no JV, ZZS un Progresvajiem, un ts kop bs 52 balsis. Premjera amata kandidte Silia ir skaidri likusi saprast, ka JV valdbu veidos ar ZZS un Progresvajiem, ja NA un ar AS nepiekrits sadarbbai. Uzreiz gan ar jpiebilst, ka AS interess ir saglabt Saeimas prieksdtja amata vietu Edvardam Smiltnam. Lai gan NA oti negrib zaudt Saeimas Nacionls drobas komisijas vadtja vietu savam partijas biedram Jnim Dombravam, otrs lielais jautjums ir jau mints nostdnes cilvktiesbu jautjumos, jo partijas attieksme ir ne tikai oti konservtva, bet nereti ar galji radikla.

 

Vrdu sakot, obrd izskats, ka bs valdba no etrm partijm ar 67 balsm Saeim, bez NA. Protams, poltik par kaut ko teikt, ka bs tiei t un ne citdi, lielkoties var tikai pc tam, kad vienoans apstiprinta ar parakstiem oficil dokument. Domju, ka skaidrba par to, kuas partijas strds valdb, tomr ks zinms jau oned.


 

Atpaka