
.jpg)
Ligita Kovtuna 19.09.2023
Viendien òçmos rçíinât – cik tad tiem “nevarîgajiem vecîðiem”, kam ðodien 75, bija 1990. – 91. gadâ, kad tika atjaunota latvijas tiesiskâ neatkarîba? Nu taèu viòi bija trîsdesmitgadnieki! Ne tik “zaïi”, ka nesaprastu, kâdâ valstî un sabiedriskâ iekârtâ dzîvo, un ne tik veci, ka neko vairs nevar iemâcîties. Ðajâs dienâs valsts likumdevçja lîmenî sprieþ un pieòem lçmumus par to, vai valsts valodu tâds veèuks vairs var iemâcîties, vai to no viòa maz var prasît. Varbût tas cenzs jâpazemina lîdz gadiem 65, un tad – ja vien nav garîgâs atpalicîbas? Beidziet! Atbilde taèu ir skaidra – nebija ne vajadzîbas, ne iemesla, ne vçlçðanâs saprast un sazinâties tâs valsts valodâ, kuºâ esi nolçmis dzîvot. Un, skat, laiki var mainîties, atkal atnâks “savçjie”, un viss nostâsies “savâs vietâs”. Ja nu vçl var mçìinât saprast santechniíi vai apkopçjtantiòu, bet – valsts valodu savâm profesionâlajâm vajadzîbâm atbilstoðâ lîmenî nezina neticami liels skaits krievu skolotâju! Uz ko viòi bija cerçjuði?! Kâds ir viòu IQ, lai strâdâtu skolâ, apgaismîbas iestâdç, kas audzina jaunos savai valstij piederîgos?
2022. gada 8. martâ tika pieòemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas stâjâs spçkâ ðâ gada janvârî, saskaòâ ar tiem, Krievijas pilsoòiem, kas vçlas iegût pastâvîgo uzturçðanâs atïauju Latvijâ, tika noteikta 75 gadu robeþa, lîdz kuºai ir jâkârto valwts valodas pârbaudîjums. Tagad sprieþ parr tâs samazinâðanu lîdz 65 gadu vecumam. Te jâpiebilst, ka lielâkajâ daïâ Eiropas Savienîbas valstu ðâdas vecuma robeþas nav. Ja vçlies dzîvot Eiropas valstî un saòemt tâs piedâvâtâs sociâlâs garantijas, kauèu 99 gadu vecumâ ir ðîs valsts valoda jâzina, daþâs valstîs pat augstâkajâ jeb B1 lîmenî – iepretim Latvijâ prasîtajam A2, kas ir viens no zemâkajiem. Kâ stâsta Latvijas eksaminçtâji, uz valodas pârbaudi ierodas ïautiòi, kas nespçj pat saprast latvieðu valodâ uzdoto jautâjumu: “Kâ jûs sauc? Lûdzu, nosauciet savu vârdu un uzvârdu!” Turklât – eksaminâcijas komisijâs jau nesçþ bezsirþi un cilvçknîdçji, ja cilvçkam ir veselîbas problçmas vei, teiksim, íîmijterapijas procedûras, eksâmens tiek pârcelts, pieeja ir individuâla. Bet – runa tomçr ir un paliek par Krievijas pilsoòiem, kas kaimiòzemes pavalstniecîbu izvçlçjâs apzinâti un – savtîgu apsvçrumu vadîti. Pats izplatîtâkais – Krievijâ pensijas vecums sievietçm iestâjas 55 gados. Turklât – ïoti liels procents ðo Krievijas pavalstnieku vçlçðanâs savas balsis atdeva par Putinu.
Neraugoties uz protestiem, Krievijas pilsoòu latvieðu valodas prasmju pârbaudes termiòð tika pagaºinâts par diviem gadiem. Populârâkais attaisnojums skan apmçram tâ – “nu, lai tie vecîði un babuðkas dzîvo nost! Vai nu tie daþi tûkstoði apdraudçs latvieðu valodas pastâvçðanu?!” Dzejniece Inese Zandere, kas allaþ sprçgâ asi un trâpîgi, intervijâ nedçïrakstâ IR pasaka cieði: “Viòi apdraud pat Lastvijas valstiskumu! Tâs veèiòas, kuºu tagad daudziem kïuvis þçl, Latvijâ nav ieraduðâs vakar vai aizvakar. Valodas nezinâðana liecina, ka viòâm visu mûþu bijis vienalga un no piektâ stâva nospïauties, kur tieði viòas dzîvo. (..) Nerunâðana un nemçìinâðana runât latviski ir nostâjas parâdîðana. (..) Valodas jautâjums vienmçr bijis pret Latviju pavçrsts ierocis, kas ticis pielâdçts pirms daudziem, daudziem gadiem.”
Dzîvodami NATO valstî, viòi gan vçl tikai atïaujas ðaut gaisâ salûtus Jaungada naktî pçc Maskavas laika… Bet mçs taèu zinâm, ka tie nav ðie septiòdesmitpiecgadîgie vecîði, - tie ðâvçji ir viòu atvases. Un tas ir traki.
Atpakaï