EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Pianiste Guna Kurmis
129836
1952. gada 10. februârî Stokholmâ. Gunu Kurmi pçc Alfrçda Kalniòa piemiòas koncerta Koncertnama lielajâ zâlç ar aplausiem sagaida Reitera kora koristi. Fotogrâfs nezinâms. Avots: Pçtera Alberta privâtais archîvs.

Pçteris Alberts    12.09.2023

 

 

 

Stokholmâ dzîvojoðai latvieðu pianistei jau rit 99. gads. Viòa dzimusi Rîgâ jurista, tiesneða, skolotâja, publicista, redaktora un sabiedriskâ darbinieka Anða un Zelmas, dzimuðas Jansones, ìimenç. Viòa studçja Latvijas Konservatorijâ pie profesores Nadeþdas Kârkliòas un profesores Ludmilas Gomanes-Dombrovskas klavierklasç (1938-1944).  Bez klavierspçles vçsturi, psîcholoìiju un paidagoìiju viòa arî studçja tautas mûzikas zinâtni pie profesora Jçkabs Graubiòð, elementârteoriju un solfedþo mâcîja docents Pçteris Barisons, harmonijas mâcîbu profesore Elizabete Francmane un docente Lûcija Garûta, un mûzikas vçsturi profesors Jçkabs Vîtoliòð.

 

 

2023. gada jûlijâ Stokholmâ. Guna Kurmis. Fotogrâfe Astride Seilere.

 

Guna Kurmis uz saviem jauniem pleciem viena iznesa profesora Jâzepa Vîtola 80. gada dienai veltîto viòa klavierdarbu koncertu  Vecajâ Ìildç(1943.) Jau Rîgas radiofonâ viòa bija soliste (1942-1944).

 

Bçgïu gaitâs Guna Kurmis devâs 1945. gada marta sâkumâ uz Zviedriju kopâ ar tçvu. Mâte uz Zviedriju tika tikai 1968. gadâ. Trimdâ viòa studijas papildinâja pie profesora Gotfrîda Boona  (Gottfrid Boon) Stokholmâ (1946-1951) un meistarkursos pie Edvîna Fiðera (Edwin Fischer) Lucernâ, Ðveicç (1953-1954). Viòa ir koncertçjusi gan Latvijâ, gan Zviedrijâ, Vâcijâ, Ðveicç, Itâlijâ un ASV. Viòa ir spçlçjusi radiofonâ Latvijâ, Zviedrijâ (no 1945. gada 4. augusta), Dânijâ, Vâcijâ, Polijâ un ASV, kâ arî latvieðu Dziesmu svçtkos un Valsts svçtku sarîkojumos.

 

Daudzus gadus Guna Kurmis strâdâja kâ lektore klavieru pedagogiem Stokholmas Mûzikas Augstskolâ (1980-1990), un arî kâ privâtskolotâja.

 

Pçc Latvijas neatkarîbas atgûðanas Guna Kurmis dibinâja (1993) un deviòus gadus bija direktore un mâkslinieciskâ vadîtâja Academia Baltica, kas rîkoja meistarkursus. Sâkumâ tie tika rîkoti tikai jauniem, apdâvinâtiem pianistiem, vçlâk arî stîdziniekiem, no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvçìijas, Vâcijas un Polijas. Par to viòu apbalvoja ar PBLA Kultûras fonda Kriðjâòa Barona prçmiju (1998).

 

Guna Kurmis ir iespçlçjusi  skaòu plati par godu Jâòa Mediòa 100 gadu jubilejai un CD ar latvieðu komponistu mûziku.

 

Vçlam Gunai Kurmei veselîbu un spçku.


 
 

Atpakaï