EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Par msdienu Krievijas publiku, baudm un gribu
124906
Foto: Ieva ka, LETA

Maija Kle, filozofe, profesore    10.05.2022

 

 

Filozofiskais skatjums

 

Kop 2021. gada beigm Krievija ska savilkt savu kaaspku pie Ukrainas robeas, medijos pieauga to komenttju skaits, kui vaicja kas notiks? Skaidrojumi bira k no prpilnbas raga, un tie joprojm ieem dadas formas pie apvra pards jauni urnlisti, poltologi, ekonomisti, Krema intrigu przintji, bet jau ierastie notikumu Krievij komenttji, piemram, bijuais ekists, tagad opozicionrs Jurijs vecs, ekonomists Andrejs Illarionovs, Krema iekpasaules przintjs Valrijs Solovejs, rakstniece un urnliste Jlija Latiina u. c. ik brdi izdom jaunus skaidrojumus par notiekoo. Latvij aktvi strd Andis Kudors, Andris Sprds, Ilga Kreituse, Bens Latkovskis, Arnis Kakti un citi, vrtjot notiekoo no savas specilittes, proti, vstures, poltikas zintnes, urnlistikas, socioloijas skatpunkta.

 

Filozofisku skatjumu ir maz, gandrz nemaz. Iespjams, tpc, ka ka galvenokrt tiek uztverts k militri poltiska norise un galvens atbildes, kuras cilvki grib dzirdt, mdz bt uz jautjumiem: Ku pus tu esi? Ku un kad uzvars? Pc 24. februa, kad Krievija iebruka Ukrain, komenttju vid sks teju sacensba: Es tau pirmais teicu, ka vii iebruks! Vai es to neteicu jau pirms gada?!

 

Prognozana ir vajadzga mksla, un, ja kdam ir lieliska intucija par procesu loiku, tas ir tikai apsveicami. Tomr vajag, lai taj ar ieklaustos. Parasti modernajs sabiedrbs vairk dzird masu troksni, nevis atbildes.

 

Izrdes sabiedrba jeb publika

Krievijas tautu (visus, kui pieder ai valstij) negribas dvt ne par Krievijas sabiedrbu, ne nciju, ne dadu tautbu mistrojumu palaik t visdrzk ir publika. du apzmjumu izvlos tpc, ka milzga daa Krievijas iedzvotju ir televzijas skattji. Vius iespaido dadi ekrnmediji, bet daudziem nemaz nav sava viedoka. Un da sabiedrba rkosies pc tdas dzves loikas, kas raksturga publikai, nevis pc relas sabiedrbas loikas.

 

Interesanti, ka militrais analtiis Oleksijs Arestovis plau ievrbu ieguva ar to, ka via prognozes par Krievijas uzvedbu, izteiktas pirms vairkiem gadiem, preczi sakrita ar notiekoo 2021.2022. gad. ita, ka kds prdabisks spks viam roks btu iedevis Krievijas plnus. Varbt t ar bija, tau Arestovia izklstos biei atskan fraze: Secinu pc procesu iekjs loikas... bs t un t. Vi run par kultras formm, jgu un loiku, kas analzi padara saistou. Raksturojot kau militri poltisk skatjum, ir svargi uzrdt tanku skaitu, dzv spka daudzumu, kaa taktiku un stratiju utt., ko TV24 kanal katru vakaru lieliski dara NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs. T ir fakticitte vajadzga, skaidrojoa mcba.

 

Kpc ka ir jkaro? T jau ir filozofiski tiska dilemma. Filozofija darbojas k gara dzves un kultras formu loika. Ts uztaustana atver acis ar militristiem, valstu aizstvjiem un poltiiem. Piemram, filozofs Karls Popers Otro pasaules kau dvja par atvrts sabiedrbas cu pret slgto jeb totlitro sabiedrbu. Atvrtais, brvais pret slgto, apspiedoo k visa Otr pasaules kaa galvenais vrtbu krustojums.

 

Par kau Ukrain tagad raksta, ka tas ir ldzgs, proti, Ukrainas demokratija pret Krievijas totlitrismu. Ukrainas lgums to atzt par Eiropas Savienbas (ES) kandidtvalsti ir skaidrs solis eiropisko vrtbu un liberls demokratijas virzien. Ukrainas iedzvotju patriotisms patiem ir pasaulvsturiskas nozmes fenomens un liek domt par nacionlas valsts vrtbu.

 

Kds ir Krievijas totlitrisms, ko tagad mdz saukt par jauno faismu (raismu)? Vai Krievijas publika sacelsies, pati bdama apspiesta? N, nesacelsies, jo publika skats, nevis saceas pret varu! Skattji nemdz bt revolucionri, vii vairk ir zvilntji. Daas Nai un citas grupas ar sarkanziliem karogiem mar iels. (Interesanti, ka pat Vcij, Kanad, Grieij, bet griei vius iekausta!) Marana, braukana auto kolonns ir uz skatanos vrstai publikai vajadzga performance, t. i., izrdans. Viss notiek pc socils loikas principiem.

 

Filozofs Gijs Debors ir lieliski aprakstjis jdzienu izrdes sabiedrba (La socit du spectacle, 1967). Lk, pc 50 gadiem tda ir gatava, turklt ar kaujinieciski militru ievirzi, Krievij, uz kuas fona rietumnieku patrtjsabiedrbas izrdans skaistos lpukrsu reklmrullos tds nieks vien izskats.

 

Bdami publika, Krievijas audis neiziet iels, neprotest k Navanijs, taj nav intences, uz kuu 19. gadsimt aicinja Markss: Visu zemju proletriei, savienojieties! Ekspluatcija nav motvs, lai ietu r, jo jpaliek iek, pie drg TV. TV visu pasaka un parda, k tas esot. Kritiiem btu jsaprot, ka sten relitte ir samainjusies vietm ar TV virtulitti un apgriezusies kjm gais. Socilie konstruktvisti (Latvij tdu ir papilnam), kui socilo relitti atzst par konstrutu, tagad var iet un pielaikot putinisko impriju k savas metodes kvintesenci, jo tur nav ncijas, bet ir publika.

 

Interesanti, ka Hitlera ideoloijas uzvaru 1930. gados sekmja technikas brnums radio. Putinam spku dod televzija k rupors. Jpiebilst, ka cilvkus ietekm ne tikai oti labi apmakstie ekrnmediju virtuozi (no kuiem dai neticot tam, ko sludina, k ststa par Solovjovu Krievijas 1. kanal), bet TV k socil technika. Krievij ir veikts diezgan ticams ptjums Afina, pieejams: www.extreamscan.eu. Pdjos trijos mneos pirms kaa skuma vados Krievijas TV programmas spjuas maint attieksmi pret Ukrainu no pozitvas 2021. gada novembr (45%, negtva 43%) uz negtvu 52% (pozitva ir vairs tikai 35%) 2022. gada februr, tdjdi sagatavojot augsni Ukrainas iedzvotjus uztvert k ienaidniekus. Pamatgs infoka bija scies jau pirms 24. februa. Infoka vrojama metafora: ledusskapis pret televizoru labkljbas vrtbu (prtikas) pretstve TV k kaa ideoloijai.

 

Ptjum Аfina var redzt vl kdu svargu lietu tiei TV un internets ir t robeirtne, kas sadala Krievijas sabiedrbas viedokus par/pret kau, nevis reioni, darbs, dzimums vai vecums. Krievij 2022. gada marta skum 71% izmantoja TV, tikai 28% to neskatjs. TV ietekme ir radjusi 68% kaa piekritju (neatbalsttji ir tikai 16%).

 

Afina ptnieki secina, ka interneta vid 34% atbalsta kau, 37% to neatbalsta. T ir vr emama atirba no TV skattjiem. Internets, kuu vairk izmanto jaunatne, ar daudzveidgiem kanaliem attieksmes veidoan pret kau rda viedoku dadbu un aubas.

 

Ttad globl interneta pieejambas sekmana Krievij, k liekas, ir glbi no imprisma sloga. Tiei tpc vara to ierobeo. Internetam k informcijas avotam vajadztu bt maksimli pieejamam Krievijas iedzvotjiem, lai veidotu demokratiskus uzskatus un tiktu va no TV dvakas un kaa veicintjiem. Visu krievu sabiedrbu uzskatt par pilngi apmtu btu prsteidzgi.

 

Citos ptjumos putinisma un kaa atbalsttju skaits jau ir ticis palielints ldz 83%. Gribas domt, ka infokaa laik varbt vairs nevajag socioloiju, jo cilvki diezin vai atbild patiesi. Socioloija, iespjams, pati ir kuvusi par kaa mkslu, jo run ar publiku, nevis individiem, kuiem btu savs viedoklis.

 

Interesants ir Londonas Ekonomikas skolas 6. aprl veiktais ptjums, kuu izstrdja Filips apkovskis (Philipp Chapkovski) un Makss aubs (Max Schaub), ar specilu metodi atkljot, ka 15% aptaujto neatbild, ko stenb dom, bet saka, k varai vajag. Viu secinjumos pards, ka tikai 53% respondentu atbalsta kau Ukrain, tau l, ka viu aptaujtie galvenokrt ir jaunatne, kas s pie datora, nevis viss plaais spektrs. Ttad Krievij kopum kaa atbalsttju ir vairk par pusi, bet ne 83%. (Redakcijas izclums)

 

Franu filosofs ans Bodrijrs 1981. gad uzrakstja grmatu par simulakriem un simulcijm. Visi ie TV ststi un tli ir spilgti simulakri (ietamais, ko uztver k relo), kas nav klasiski feiki (fake), jo to ietekme ir iegta nevis ar bldbas paldzbu, bet ar citas relittes radanu. Simulakri ir apveltti ar vizuli esttiskas, ideoloiski piestintas ticbas spku, lai k relo attlotu to, ko rda un saka. T ir virtula pasaule, kuu cilvki pieem par viengo relo. Ir populrs izteiciens: No [bijus] relittes tagad ir palicis tikai tuksnesis!

 

Kpc Putins baids Krievij izsludint mobilizciju? Tpc, ka t publiku no vizuli virtuls dzves iemets cieanm pakauts rels dzves sfr. Cilvks, ku ml ekrnu, var nosisties, un to vi neparko negrib. Tds kritiens ir baigs k izkrist no piekt stva. Tpc cilvki dzvo k publika kaam. Krievijas varai cilvku trak mla pret TV patlaban ir veiksme, atbalsts viu vadbai, jo t ir esttizti poltiska dzves forma, par kuu pati publika dom, ka t ir rpus poltikas.

 

Kaa poltikai pieder ausmas TV ekrn, tau ts ir vizulas ausmas k datorsple, psiches uzbudinjums, virzba uz bezapzintajm nves un dzvbas konfrontcijas alkm , bet tikai k sple, jo tas tau nenotiek ar mani. Ukraiu ideologi min skaitli 20 000 ap 20 000 bojgjuo krievu kaavru, kuus k mirous lielaj Krievzem vajadztu sajust k bdu. Tas skan nelgi, tau viu ir par maz (sadedzinti prvietojamajs krematorijs, pamesti Ukrain uz lauka, noslpti utt.), lai kaa publiku novestu pie kaa relittes.

 

Tas, ka Krievija ir publika, vl vairk redzams viu izmantotaj valod. Kaa laik mdz bt rupja, emocionla valoda, ideoloiski piestinti izteikumi. Tau Krievijas vara reliz slpto valodu, eifmismus. Ku izgudroja, ka nedrkst teikt ka, bet jsaka specila opercija? (Izklauss pc galma biju ideologa V. Surkova jociiem, tau is kungs esot aizvkts no varas gaiteiem.)

 

Slpt jeb ifrt valoda ir viena no totlitras iekrtas pazmm, kuu lieliski atmaskoja Viktors Klemperers grmat LTI. Tre Reicha valodas filologa piezmes. Par KrievijasUkrainas kau var uzrakstt tiei to pau un vl vairk, jo klt nk aizrautba ar vizulizciju video, foto, TikTok ainim k kaa valodu. T nav sti dezinformcija, bet veids, k kaa valoda funkcion publikai, kas to identific ar relitti.

 

Par varas baudu

Jmin ar tds fenomens k bauda. Krievija k publika vlas baudu un to iegst. Nav runa par kdu militru uzvaru, bet identifikciju. Tas ir psichoanaltiski saprotams kultras aspekts. du lietu sauc par sublimciju kad kaut k trkst, to aizvieto (sublim) ar ko citu. Kad Krievijai trkst normla, cilvciska progresa, to aizvieto ar krieviskuma paapzias celanu, cenoties izmantot citas ncijas pakauanu. Sublimcija, ja t tiek pareizi un spcgi vrsta, dod baudu.

 

Cilvks k dzva, miesiska btne vlas baudu, apmierinjumu, piekljgi to sauc par laimi. Pastv dadi baudas veidi: ermeniska, miesiska, garga, intelektula, esttiska, seksula, varas, vardarbbas utt. Katrs dzv ir ieguvis kdu kripatiu baudas un zina, par ko ir runa. Cilvkam pc dabas ir dota tieksme vairot baudas un mazint cieanas (protams, sev). Nav lielas atirbas pirmais vai divdesmit pirmais gadsimts. Tpc ir filosofi un teologi, kui patlaban saka, ka cilvcisk btne gadu tkstoos nav mainjusies. Tiktl viiem ir taisnba baudas gana ir dzvoanas princips.

 

Aplkosim divu baudas veidu sadursmi un savijumu varas baudu un patria baudu (to var saukt ar par labumu baudu). is ka piedv inicit notikumus ap abm baudm. Krievijas publikai tas oti spilgti un prliecinoi piedv varas baudu, un t ir kaislga, spcgi uzbudinoa lieta ldzdalba impriskaj apzi.

 

Jautsiet: Kdas varas, kam Krievij ir vara? Tikai paam Putinam! Tau t nav taisnba. Krievija tagad spilgti reliz izteiktu impriskas varas tieksmi un taj ievelk visu, ko spj. tieksme drzk ir no cara laika, nevis saistta ar einisko revolciju, padomju varu. Putins uzbrk einam (kas par pavrsienu, k publika to sagremos?) nevis par skumiem, bet konceptuli. eins nca no apakas, revolciju Krievij uztaisja k maidanu, sajauca krtis krieviskajai imprijai, grva ts dienumu, vl iekls pilsou ka utt. Tikai imprisk, carisk, paapzias piln lnija Krievij ir vajadzga, nevis is boevistiskais, skotnjais juceklis. Varas vertikles aizskarana, nkot no ielas, ir bstama, tpc maidans Ukrain Krievijas acs bija pai bstams.

 

Katrs krievs sav abstraktaj tl ir dis! Pievienojieties mums, un ar jums k tautietim tiek atauts identificties ar o dienumu, varu, prkumu pr citm valstm un jebkuu cilvku, ku nepieder Krievijai! Krievisk izredztba! T ir dalans ar varas sajtu, kas dod baudu. Nematerilu, zemapzias baudu.

 

Nevajag to novrtt par zemu tas btu naivi. iedstt varas bauda var bt sakne nkamajam, paplaintajam kaam, ekspansijai, izredztbai, kua vl nav maksimlizta. du gjienu ar izredztbas sajtu pasaule pieredzja jau ar Hitleru, tikai via ideoloija teortiski bija dzik izstrdta nek putinisk.

 

Ir zinms, ka Krievijas ZA instittiem pdjos gados tika pastinta civilizciju ideoloija. Kad Filozofijas institts Maskav ska ststt, ka pasaul ir dadas civilizcijas un katr ir kaut kas labs, direktoru gza, td stil raksttais tika uzskatts par nepareizu, jo vajag ststu, ku Krievija ir paa, citus aplaimojoa civilizcija. Multikulturlisms neder.

 

Krievu pasaules ideja ar pakst, jo ts interpretcij nereti taiss respektt kda reiona patnbas, kas grauj dienumu. Kst redzams, ka Krievijas kaam Ukrain nav viltgas filozofiski ideoloiskas bazes, izemot izredztbas tmu un slvu identittes viendoanu. Ja Krievija btu t pa civilizcija, tad vajag pateikt, ko t dos visai pasaulei. K izrds, ideoloija nav bijusi nobriedinta varas dzls, un jiztiek ar saukiem un brom, turklt nkas maint ststus, kds ir bijis militristu mris Ukrain.

 

Krievijas publikai, kuai sti nek nav, tiek piedvta imprisks varas bauda ar zmm. Katrs var sev piespraust Georga lentti, krsot Z burtu uz manm (redz, k, baidaties!), vicint karogu. Varas baudas maksimums nenoliedzami pards rcb, kuru sauc par Buas fenomenu slepkavot ukraius un vietjos krievus, sievietes, brnus, vecus. Jo vjks stv pret, jo lielks sadisms pret to.

 

Krievijas kaavri, kui nav identificjuies ar varas baudu, varbt atturas no vardarbbas pret civilajiem un ievro t saucamos kaa noteikumus kaot tikai ar militru pretinieku. Tau is nav klasisks ka, ku militristi ietu pret militristiem. Klasikas laiks ir beidzies, pastv postmoderns baudu sabiedrbas, kus nogalint, irgties, izvarot, tuprt sagraut mjokus, manas, visas normls dzves lietas, kdam okupantam dod baudu. Tas tiek stimults no Krievijas varas puses (k pierda par kara noziegumiem savkts liecbas).

 

Vai ar labumu ierobeoanu bs gana

Labu dzvi rada divu baudu kombincija vara un labumi. Tau Krievij abus bija sagrbui oligarchi. Visprkaj pakp tie pieder prezidentam Vladimiram Vladimiroviam. Dau no labumiem pdjos 1015 gados cilvki Krievijas lielpilsts tomr dabja, kad valst ieplda naftas un citu energoresursu nauda. Pilsts viens pc otra atvrs smalki restorni, spa, kosmtikas veikali, bija pieejama laba rstniecba, ceojumi.

 

Rietumu sankcijas os labumus tagad mina atemt. Tomr sankcijas iedarbojas lni, un bauda no labumiem nav bijusi visaptveroa pardba, ja raugs uz visu lielo Krieviju kopum. Veuks kd Aizbaikla ciemati, kad viu interv TV, saka, ka pilnb atbalsta Putinu, kau Ukrain, jo t ir valsts varenba, bet paam no labkljbas tik vien ir ticis, ka divm vistm izperinjuies clni. Ar labi. T ir pierasts dzvot.

 

Tagad augsta likme ir jautjumam vai piedvt varas bauda, identificjoties ar Putina ideoloiju un atbalstu kaam, nebs stiprka par tiekanos pc labumu baudas? Vai sankcijas iedarbosies uz psichi? Labumi zuds, bet varbt varas bauda tos kompenss ar savu vilinjumu? Ja varas bauda bs stiprka, tad visiem Krievijai apkrt dzvojoajiem draud ilgstoi kai. Reisors Aleksandrs Rodjanskis radio DOLIN (13.04.2022.) saka: Kamr pastv imprisk apzia, Krievija ir bstama.

 

Patrtjsabiedrba ienca Krievij, bet ne visur. Raidjumi rda briesmgi nabadzgas sdas. Vai publika tur spj iztloties, ka viiem vajag baudas, ko dod labumi, kaut vai silto deni, jaunu manu, nemaz nerunjot par trisma braucienu uz Parzi? Diezin vai. TV pirmais kanals piedv identificties ar Superkrievzemi, kua uzvarot ka pret kaut kdiem ukraiu nacistiem, un tas, iespjams, ir labk saprotams notikums nek redzt Parzi un mirt. Turklt, kda Parze, ja 72% Krievijas iedzvotju nav rzemju pases (Levada centrs, 2016) un iespjas ceot.

 

Varbt Krievij savu vrdu kaut kad teiks potencil vidusira, kuai nav bijis auts izaugt k irai? Programmtji, interneta vid mtoie specilisti, pat dmias, kum tagad atma Instagram? Nevis strdnieku ira, k gribja marksisti, bet patrtju ira, kas jau ir sajutusi labumu smaru. Bs prmetumi varai, kpc esam skui dzvot sliktk, cukura nav, ceot vairs nevaram!

 

Tau pagaidm, k to vro socioloija, nekas tds neskas. Tpc, ka identifikcijas bauda ar varu ir sapta ar bailm no sts varas. Jpadom, kpc 500 Krievijas lielko universitu (kum pietrkst ldzeku) rektori parakstjs zem vstules urr, Putina remam!. Nevis kritiski paprasja budeta ldzekus, piemram, no militr aparta, kur tie tagad izgaist nebtb.

 

Neviens nezina, vai varas bauda jeb putinisk ideoloija patiem pieveiks o publiku ldz galam un t pilngi padosies s baudas tksmei. Bet uz to virzs. obrd baudu stratija ir kaa ideologu roks atmodint zvra instinktus. Ir noteikti sodi, apturta opozcija. Labk nebs. Pat ja nomaintu patvaldnieku, aj ka starp baudu variantiem nekas nemaintos, jo tas nav viena cilvka roks. Socil loika ir iedarbinta, kuis peld.

 

Izskats, ka Krievijas kultr strauji tiek atmodinti sen ieliktie motvi: Ms esam visdikie! Vardarbba atness msu iztloto taisngumu. TV un filmu industrija pie t piestrd. Filmas Brlis (re. Balabanovs) varonis Daila ir is varas baudas tls, ku auj bandtus, pats pie tiem piederot, un taj tiek mints saskatt kaut kdu ceu uz taisngumu. Savukrt Ukrain filma Brlis esot skatta ar aizdomm. Filma dod identifikcijas eens ir terrorists (eenijas kaa laik), ukrainis ir nacists (tagad). Pat Pukins da darbu ir ovinistisks, imprisks, un ir laiks to atgdint. Labumos dzvojoajiem eiropieiem tas ir nesaprotami, un t ir liela kda. Krievija sevi patiem ir uzbvjusi citdu, publikai identificjoties ar varas baudu.

 

Labumu baudas premtie Rietumi

Kpc mums, Rietumos, t nav? Tpc, ka ms sludinm demokratiju, kuas princips ir varas maia. Demokratisks iekrts vadbu prvl, nomaina koalcijas, daudzos amatos pat neauj aizsdties. Tas ir princips, lai neautu saplst ar varas baudu! is pat ir btiskks princips nek demokratijas dot iespja diskutt, izteikt savu viedokli, runas brvba. Runt jau var, tikai jsaprot, ka biei neviens to neem vr.

 

Rietumu sabiedrbas ir iegrimuas labumu baud. Tas nemaz nav tik labi, k pai domjam. Atcersimies, ka Latvijas iedzvotji ap 1990. gadiem oti vljas dzvot tikpat labi k Rietumos. Trsdesmit gados ir daudz sasniegts, lielveikali ir pilni ar mantm, ir manu prpildtas ielas, ceotji no Latvijas ir redzjui pat Antarktdu, nemaz nerunjot par Eiropas lielpilstm. Latvijas valsts dokumentos ir ierakstts ce uz socils labkljbas valsti. Ar socilo vienldzbu gan diezin k neiet, nabadzgo iedzvotju procents ir prk augsts, ar Dini koeficients.

 

Tomr, vrojot msu sabiedrbu, iet, ka ir iekosts labumu baudas prg. Tagad, kad priekpln iznk bailes no kaa, kas var atvelties uz Baltiju, daa iedzvotju ir ar mieru samazint trius un nesavtgi paldz ukraiiem. Tauta eit vl nav tik dzii ieslgusi tksm pc labumiem k daa Rietumvalstu pilsou. Ungrija, daji ar Vcija, Austrija patlaban cenas saglabt iespju pirkt energoresursus no Krievijas (praktiski finansjot viu kaa izdevumus). Tas nozm patrtjiem (demokratij tie ir ar vltji) nodroint dzvokos siltumu, mans degvielu, redzt IKP pieaugumu, un biznesa peu, t. i., dzvot ierasti. Tas rada aizdomas, ka labumu sabiedrb ir grti ar uzupuranos kdu citu vrtbu, piemram, Ukrainas brvbas, lab. Labumi ir labi, tau tie sasilda tik daudz, ka tiek aizmirsta patiesba, pasaule sastv ne tikai no labumiem, bet ar no cieanm, uzupurans un mlestbas.

 

Jauna Gribas laikmeta skums

Ukraina palaik ne tikai kao, bet ar audzina pasauli. Tomr pasaules vsturiskaj gait patlaban ir iesaistjuies vl lielki pi nek ka Ukrain. o pavrsienu piedvju nosaukt par jauna Gribas laikmeta skumu. Kad valda griba, dzves formas mains vairk spka, lielki izaicinjumi, mazk argumentcijas utt.

 

Ja ar oti plau skatu raugmies uz laikmetu maiu, tad jau kop skolas laikiem visi zinm bija Apgaismbas laikmets, pc tam technoloiju laiks, 20. gadsimta kai, un tad 21. gadsimta cilvce vljs bt miera laikos. Tau msdiens tas nav izdevies. Kpc?

 

Filozofij ir pazstamas divas cilvka spjas prts un griba. Apgaismba ir tipisks prta laikmets. Taj paredz krt zinanas un prasmes, darbbm ir cloi, rcbai vajag mrus, idejm argumentus. Apgaismba nebeidzas ar 19. gadsimtu, t ir kltesoa katr uz prtu balstt sabiedrb, ar Latvij.

 

Tau prts nav tas, kas valda vienmr un visur. Kur ir runa par spku, tur ir griba. Gribaspksvara ir msdienu 21. gadsimta svt trsvienba. Turpret patrtjsabiedrbs dzve ir nevis ca, bet gan patrana. das sabiedrbas nav stipras td, ka labumi tiek pavairoti, piedvti un doti, tie tikai jpaem, jsamaks, un pie tiem pierod. Ekonomisk, finansil, kultras situcija attsts, jo t ir sakrtota ar prtu un zinanm. Pat darba stundu skaits tiek samazints, lai pagarintu brvdienas. Tiek solta izldzinanas nauda bez darba (ideja dot katram mnes 500 eiro)! Protestantisk darba morle pazd. Laiks, kad darbs bija jga, ar pazuds. Kas patrtjiem nks t viet? Nezinm. Dzves forma no varoststiem ir prvirzjusies uz ermea tksmi un labumiem. Egils Levits jau pirms sava prezidentras laika pareizi rakstja, ka tas, ko mums vajag, ievrojot gribas laikmeta tuvoanos, ir valstsgriba.

 

Labkljbas sabiedrbu augstais lmenis priec cilvkus, tau padara nevrgus pret visiem tiem, kuiem preval griba. Msdiens daudz run par eopoltiskm prvirzm, par multipolriem varas centriem, kuos koncentrjas griba. 21. gadsimt tda noteikti ir na. Ja piederam ES, tad vlamies, lai Eiropa btu viens no diem centriem, nevis t vecmmia, par kuru sav run Eiropas Parlamentam vstja pvests Francisks. Vl vairk , lai ES btu savas robeas, griba sevi aizsargt, savi militrie spki (NATO ietvar).

 

Gribas laikmet daudz kas notiek citdi nek tad, kad domin saprts. Nevajag argumentus, jo griba vienkri grib. Tda ir pasaules vstures skola, jo gribas laikmeti ir bijui ne vienu reizi vien. 20. gadsimta pasaules kau laik ita, ka gribai ir vajadzga pamatojoa ideoloija (ne velti hitleriei piestrdja pie rieu prkuma idejas, lai kaut k argumenttu savas darbbas).

 

obrd putiniskajai ideoloijai vairs nav nepiecieami argumenti t grib, vienkri grib savu varenbu, un lai to iegtu, grib izncint ukraiu nciju un valsti. Eirop gribas gribana nekad nav bijusi tik baiga, rpus saprta zonas. Agrk prts nereti ir ticis pielikts pie kalpoanas gribai, tagad pat tas vairs nav vajadzgs.

 

ES ar zinanu sabiedrbas un zinanu ekonomikas ideju 2010. gados paaugstinja prta lomu. Kur izkstja ideoloija? Ar Latvij, ar attiecb uz zintni.

 

To nomainja cits konstrukts zaais kurss , kas netiek stenots, jo bija pandmija, un tagad ir ka Ukrain. Eiropiskais konstruktvisms spljas ar idejm k bvkluciem. Tau neievro vienu lietu gribas laikmet neder trausli kluci, bet ir vajadzga stingra, ar paapziu apveltta stja spja gribt! Nevajag etrdesmit telefona zvanus no patrtjsabiedrb grimstoo valstu puses, zvanot tam patvaldniekam, ku savu iecerto impriju nolmis balstt uz varas baudu. Gribas laikmet atkal vajag Eiropas varous, spku un paprliecintbu.

 

Publikcija tapusi sadarbb ar portlu lvportals.lv (Latvijas Vstnesis)


 


 

Atpaka