EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Nolaisties no teoriju mkoiem
129901
Foto: Freepik

Sallija Benfelde    19.09.2023

 

 

 

Jaunajai valdbai darmi daudzi nopietni darbi, Saeimai jpieem nkam gada budets, ko piedvs valdba, un tikai laiks rds, vai valdba spj strdt. Valdbas apstiprinana nozm ar to, ka Saeim ir izveidojusies jauna koalcija: Jaun Vienotba, Zao un zemnieku savienba (ZZS) un Progresvie. Vl pirms balsojuma jau izskanjuas neapmierintas balsis, ka, lk, Stambulas konvenciju gan tagad pieemot uzreiz, bet par visiem svargajiem jautjumiem gan skaidrbas neesot. Vl pirms valdbas apstiprinanas un rels jauns koalcijas izveidoans izskanja skandals par dzimumaudzinanas materiliem skolm, vecki rakstja publiskas vstules par to, ka tam nepiekrt, jo esot krtjais minjums meitenes padart par zniem, un otrdi. Valsts izgltbas satura centra (VISC)  skaidrojums, ka ar video papildintie mcbu materili skolm, kuos skaidrots, ka iespjama bioloisk un psicholoisk dzimuma nesakritba un ko nozm, piemram, tdi jdzieni k transpersona, nav bijui paredzti kdam konkrtam mcbu priekmetam vai noteikta vecumposma skolniem. Tas bijis palgresurss skolotjiem, kuu var izmantot, ja pedagogs to uzskata par nepiecieamu acmredzot palika nesadzirdts. Tas bijis domts k palgresurss skolotjiem, kuu var izmantot, ja pedagogs to uzskata par nepiecieamu. VISC ar skaidroja, ka materilam pret bija nordts, ka tie ir izmantojami, skot no 4. klases ldz pat 12., bet te ir btiski uzsvrt, ka tas nenozm, ka 4. klases skolniem, piemram, ds saturs tiek piedvts no vka ldz vkam un kd konkrt mcbu stund tas tiek ststts un rdts. Tomr neapmierintba bija tik liela, ka Valsts izgltbas satura centrs reaja, materilus no mcbu plnoanas e-vides izemot un nododot izvrtanai dadm sabiedriskajm organizcijm, piemram, Latvijas Psichiatru asocicijai, Latvijas rstu biedrbai un vairkm citm. Ar organizcijai Papardes zieds, kas Latvij jau ilgus gadus izglto jaunieus seksulittes jautjumos. Ar pret minto Stambulas konvenciju iebildumi ir tpc, ka t liekot atteikties no cilvka bioloisk dzimuma, tdjdi izncinot tradicionls imenes, un Latvijai tas nozmjot demografisko krizi, jo netradicionli orientti cilvki brnus pasaul nelaiot vai ar brni augot amorls un agrns imens un pai kstot nepareizi. si sakot, Latvij joprojm ir negtva attieksme pret cilvktiesbu jautjumiem, kas jebkd veid skar cilvka bioloisko dzimumu un seksulo orientciju.

 

Kd t notiek? Vai tiem Eiropas Padomes (EP) Konvencija par vardarbbu pret sievietm un vardarbbu imen novranu un apkaroanu vras pret bioloisko dzimumu, apgalvojot, ka tdam nav jbt? konvencija stjs spk 2014. gada 1.august, kad to ratificja desmit Eiropas Padomes valstis. Vlk to ratificja vl daudzas valstis, bez ratifikcijas to ir parakstjuas vl virkne valstu, ar Latvija. Eiropas Savienba (ES) Konvenciju parakstja 2017. gada 13. jnij.

 

Vardarbba pret sievieti ir vardarbba imen Latvij dieml ir oti izplatta. Ptjumi liecina, ka aj jautjum esam vien no pirmajm vietm ES. Taj pa laik pret katru jautjumu, kas skar seksulitti un demografiju esam oti jtgi, tri apvainojamies un dusmojamies. Uzskatm, ka kds vai kdi kaut kur plno, k msu tautu izncint.  Psichologu un sociologu skaidrojums btu ga un, iespjams, sarets, un laikam btu banli sact, ka liel mr tas ir okupcijas laika mantojums cilvku prtos. Un tomr liel mr tas t ar ir. K zinms, homoseksulisms Padomju savienb bija kriminli sodms, par to varja nokt cietum. Visi, kui neldzinjs pareizajam padomju cilvkam, tika uzskatti par sveajiem, ttad bstamajiem, kui apdraud.  Senajam cilvkam apkrtj pasaule bija svea, nezinma un biei vien draudga, katrs sveinieks bija apdraudjums. Pavisam vienkri var sact, ka msu zemapzi slpjas bailes no visa sve un nezinm vieni to jt vairk, citi  mazk, pat ja to neapzins. Un tad ir viegli manipult ar cilvkiem, baidot ar atirgo, sveo. Latvija sav vstur ir pieredzjusi daudz apdraudjumu gan cilvkiem, gan valstij, td, piemram, Stambulas konvencija, kuu pasniedz k visu bioloisko un morlo robeu nojaukanu, biei tiek pasniegta k latvieu tautas apdraudjums. Visbiek tiek runts par t.s. socilo dzimumu jeb dzimti (angl. - gender), negribot vai nespjot pamant, ka tas nozm nevis bioloisko dzimumu, bet gan msu lomas sabiedrb piemram, skolotjs, mjsaimniece, apkopja, rsts, prdevja utt. Savukrt dzimuma identitte (angl. - gender identity) Konvencij nozm, ka cilvks ir jaizsarg pret vardarbbu, neatkargi no t, kds ir diskrimincijas iemesls: dzimums, socilais dzimums, rase, das krsa, valoda, reliisk prliecba, poltiskie vai citi uzskati, nacionl piederba, socil izcelsme, piederba mazkumtautbai, paums, izcelans, dzimumorientcija, veselbas stvoklis, vecums u.c. 

 

Jautjums acmredzot ir tds, kas ajos skaidrojumos nav saprotams, un vai ie cilvktiesbu jautjumi Latvij tiek skaidroti? Iespjams, Konvencijas plak lietotais nosaukums, ku ietverts vrds Stambula ne vienam vien liek domt, ka tam ir kda saistba ar islmu un musulmaiem, kas, protams, ar bied. Turklt Krievija bez mitas atkrto, ka Rietumi pst, ka Rietumvalsts nav nekdas morles, un is vstjums izplats ar socilo tklu paldzbu ar Latvij. Vai Stambulas konvencija ir viegli atrodama un izlasma katram, ku to vlas? Vai skaidrojumi par to, ko nozm taj lietotie juridiskie termini ir paskaidroti vienkri un saprotami? Vai tie ir pavisam vienkri pieejami katram, ku vlas tos izlast? Pirms daiem gadiem publiski izskanja, ka Stambulas konvencijas tulkojums latvieu valod ir nepreczs, vietm pat aplams, jo nepietiek tikai ar labm angu valodas zinanm, kas auj, piemram, last romnus. K zinms, juridisko terminu tulkojums ir specifisks, nereti ir jzina ar terminu pieemtais skaidrojums, kas mdz atirties no burtisk tulkojuma. Manuprt, spilgts piemrs ir dadu sakmvrdu un izteicienu tulkoana no vienas valodas otr. Piemram, burtiski prtulkojot latvieu izteicienu kur tas suns  aprakts?, sanks vien absurds un neizpratne, kpc latvietieiem jzina, kura aprakts kaut kds suns?! Patiesb is teiciens nozm jautjumu par to, kds ir patiesais iemesls, kas slpjas aiz kda notikuma vai lmuma? Ar juridiskajiem tekstiem sav zi ir ldzgi tos nevar tulkot automtiski. 

 

Vai tagad ir pieejams adekvts Stambulas konvencijas tulkojums? Vai sabiedrbai pastvgi tiek skaidrots, kas ir kas, ko starptautiskaj jurisdikcij nozm viens vai otrs termins? Jo ms joprojm biei vien strdamies par itumu, par iedomto, nevis par to, kas ir patiesb. 

 

Domju, ka ir laiks nolaisties no teoriju mkoiem, kas aizsedz skaidru skatu ne tikai jautjum par Stambulas konvenciju. 

 

 


 

Atpaka