EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Latvijas veiksmes ststu veidojam ms pai
127034
Foto: Ilmrs Znoti, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits intervij Ligitai Kovtunai    15.11.2022

 

 

Jsu lielkais gandarjums ajos Valsts svtkos lai gan nesen, uzrunjot 13. Saeimu, teict sev neraksturgi asu runu? (Lasiet komentru msu laikraksta nr.43! L. K. )

Lielkais gandarjums ir tas, ka aj saretaj, vtrainaj laik, kad ir gan ekonomisk, gan drobas krize, ms tomr esam tai diezgan labi sagatavoti. Krize turpinsies, t ks vl dzika vis Eirop un pasaul t ir objektv stenba. Bet ms varam bt prliecinti, ka to iztursim. prliecba ir mans gandarjums aj situcij.

 

Un tomr piemintaj run js uzsvrt Latvijas atpalikanu no Igaunijas un Lietuvas. Vl vairk -  paudt savu satraukumu, ka t notiek arvien straujk.

Tas nav ne beidzam, ne pdjo etru gadu jautjums. Es pat teiktu tas turpins kop finanu krizes 2008.-2009. gad. Ar ms, Latvija, atkopmies, bet Igaunija un Lietuva iet uz prieku straujkiem soiem. Tas nozm, ka pamat ir strukturlas poltikas problmas, kas ir ilgstoas, kas velkas vismaz desmit gadu gaum. J, ms atpaliekam, bet te nav viens vien iemesls, to ir daudz un dads joms. Tostarp skatos datus nesen izdotaj PISA vrtjum par izgltbas lmeni skols un redzu, ka Igaunija ir viena no pirmajm pasaul! Latvija daudz zemk Kpc ir tik oti liela starpba starp mums? Acmredzot ir atirbas izgltbas sistms. Iekzemes kopprodukts, IKP, kas ir viens no svargkajiem tautsaimniecbas kritrijiem, ldz im tradicionli bija secb Igaunija, Latvija, Lietuva. Pdjos gados Lietuva ir aizsteigusies mums priek, strauji attsts un min uz papiem Igaunijai. Skaidrs, ka ar te ir strukturlas problmas, un ir jizanaliz kpc?

      

Lai gan tas, ka ms atpaliekam, nekdi nenozm, ka ms neejam uz prieku, n, IKP Latvij aug no gada gad, bet igauiem un lietuvieiem tas aug straujk. Nkamajai valdbai atbilde uz o kpc? ir jautjums numur viens, uz to ar vljos vrst uzmanbu sav uzrun Saeimai, ko js nosauct par neierasti asu. Vljos akcentt to, ka ms nevaram raudzties uz to vien, ka IKP ir pieaudzis, ir jskats, k tas pieaudzis, saldzinot ar kaimivalstm. Visprj situcija tau mums vism ir oti ldzga.

 

Mums ir divas lielas spes nu ekonomika un korupcija, kas nav tik lielas kaimios.

J, t ir, nu ekonomiku var izmrt, un t tiem mums ir lielk Baltij. Korupcijas indeks ar ms esam priek. 

 

Runjot ar saviem interviju respondentiem un sarunbiedriem mtnes zems, pai Amerik, esmu saklausjusi divus pretjus viedokus. Viens Latvijas attstba ir veiksmes ststs, otrs ms domjm, ka Latvija trk ies uz prieku. Kuam js piekrtat, respektvi, vai uzskatt, ka atjaunots Latvijas gaita ir veiksmes ststs?

K to em starptautiski raugoties, Latvija noteikti ir veiksmes ststs!  Laik, kop atjaunojm neatkarbu, ms esam normla Rietumu valsts, esam iestjuies Eiropas Savienb un NATO. ES dod lielu ekonomisko vilkmi, savukrt NATO drobu, un tas ir svargi, tas ir veiksmes ststa pamats. Turklt Latvija ir iesaistjusies viss Eiropas aktvitts k poltik, t kultr, zintn, vl vairk Latvija ir ieguvusi noteiktu svaru Eirop. Ttad objektvi raugoties, Latvija ir veiksmes ststs. Nepadartais ir tas, ka Igaunija un Lietuva ir vl lielks veiksmes ststs. Negribu teikt, ka te btu negtva konkurence, glui otrdi ai konkurencei jbt pozitvai, proti, ar domu, kpc msu kaimii, kas dzvo ldzgos apstkos, spj paveikt vairk un labk. Jpiestrd vairk!

 

Parunsim par aizvadto vlanu rezulttiem, tostarp par to stipri nelielo diasporas procentu 16% oreiz un nepilniem 24% balsu 13. Saeimas vlans!

Runjot par Latviju balsstiesgo nepiedalans lkne, kas iepriekjo gadu gait kuva aizvien zemka, ir lauzta, ogad atkal ldzdalba bija pieaugusi. Tas ir labs rdtjs, neraugoties uz to, ka vlanas notika dubultas krizes apstkos. Ar to domju k drobas krizi, t ar kovida krizi, kas vl dieml nav pazudusi. Attiecb uz rezulttiem tie Latvijas bra apstkos ir soldi. Demokratisk spektra partijas ir spjuas nostiprinties. Ar to domju ts partijas, kuas nopietni darbojas un stv uz Latvijas Satversmes vrtbu bazes, darbojas nopietni un racionli.

      

Demokratija Latvij un ar cits Eiropas valsts tomr ir apdraudta, ir nopietni demokratijas riski, tiklab Francij, Vcij, Zviedrij ir partijas, kuas ir riskantas demokratijai. Ar mums tdas ir, un btu liels risks, ja ts vartu pieemt valstiskus lmumus.

 

Runjot par m riska partijm, vai nebtu piencis laiks prskatt valsts vlanu likumu, kas autu izslgt no likumdevja tiklab cilvkus, kas klaji paudui savu pretvalstisko nostju, piemram, socilajos tklos, k ar tos, kuu izgltbas lmenis apstjies pamatizgltbas stadij? Vai, bdams Valsts prezidenta amat, esat domjis par m likumdoanas inicitvm?

Redziet, demokratija balsts uz to, ka likumdevj izvltie prstvji atspoguo tautu tdu, kda t ir. Un ir tautas paas tiesbas no sava vidus izvlties tos, kas tai iet pai spjgkie. Tas, savukrt, ir atkargs no vltja spriestspjas, no  priekstatiem par to, k valstij vajadztu attstties. Dieml demokratija nevar nodroint 100% tdu izvli, kas valsts attstbai ir pati labk. Tpc jau t ir demokratija, ka ts stiprums ir atkargs no t, cik stipri Latvijas iedzvotji kopum stv par savu valsti.

 

Nav labs tonis opont Valsts prezidentam, un tomr nevaru piekrist, ka valsts likumdevja izraudzan izgltbas cenzam tomr nebtu nozmes Atceros, ka Italijas parlament savulaik bija pornozvaigzne iolina, bet obrd ir prk nopietni laiki. Likumdevjs veido likumus, un tas ir prlieku svargi.

Tas, ko js sakt, btu pretrun ar demokratijas principiem, jebu visa tauta piedals savu likumu lmju izraudzan. Bet tpc mums jce tautas izgltbas lmenis. Ierobeot tiesbas tikt ievltam cilvkam bez augstks izgltbas btu demokratijas principu prkpums, un es tam nevartu piekrist. 

 

Atgrieoties pie vlanu rezulttiem diaspor j, trimda noveco, jauniebraucjiem nav oti ciea saikne ar Latviju. Vai to nestiprinot, nezaudjam savus pavalstniekus?

Piekrtu, ja cilvks nepiedals vlans, via saikne ar savu valsti ir kuvusi vjka. Bet tas nenozm, ka ts nav, jo t nav vieng. Katr zi ar tiem, kas Latvij nepiedals vlans, ir vjka saikne ar savu valsti. Tiem, kas dzvo rpus Latvijas, tas ir noticis glui dabiski, tpc es to neuzskatu par kaut ko drmatisku. Protams, jcenas pankt lielku ldzdalbu, ieinterestbu, un tas ir liel mr atkargs no paiem cilvkiem.

 

Pirms trsarpus gadiem, kad js stjties Valsts prezidenta amat, mums bija intervija drz pc tam, kad bijt atgriezies no sava pirm reionu apmekljuma. Js bijt Latgal, piedaljties TV tora atklan. Tikai pirms trsarpus gadiem! Vai tas, ka vlans tik daudz Latgales cilvku nobalsoja par prokrievisko partiju Stabilittei! nav informcijas bada un nevrbas sekas attiecb uz Latgali?

Latgales vlanu rezultti it tiem satraucoi un tiem saistti ar to, ka prk maz uzmanbas bijis pievrsts reionam k tdam un izgltbai taj. J, tas ir signls, un Latgalei ir jpievr vairk uzmanbas nek ldz im. Bet ir novrots, ka, dzvojot nelatvisk vid, Latgales iedzvotji vl jo vairk pievr uzmanbu latviskuma stiprinanai, te latviskuma apzia ir vl jo spcgka. T ir jatbalsta, jo t aizraus ldzi ar tos, kas vl varbt nav sti izruies, kam vii pieder.

 

Daugavpils mra Elksnia rcba obrd neprprotami ir skaidri tda, kam btu jnonk Valsts drobas dienestu redzeslok. Varbt tas ir jau noticis ms nevaram visu zint, jo ikvien valst drobas dienesti strd diskrti. Bet vai js esat dros, ka valsts iekj droba ar ir prliecinoa, tpat k rj, pateicoties NATO?

Valsts drobas dienests ik nedu notur simtiem prrunu ar cilvkiem, kui, piemram, socilajos tklos paudui domas, kas uzskatmas par pretvalstiskm vai pat prkpuas o robeu. Kad robea prkpta, tiek ierosinta kriminlatbildba, ir ar jau ierosinti kriminlprocesi. Drobas dienesti tiem strd aktvi, sav uzrun Saeimai ar uzsvru, ka valsts Ieklietu dienesta darba stiprinanai ir jbt vienai no priorittm. Aizvadtajos astoos gados prioritte bija valsts aizsardzba, kas tiem sasniegusi augstu lmeni. Bruoto spku piemrs to rda msjie ir vieni no labkajiem NATO valstu starp.

 

K top jaun valdba?

Varu apsolt t noteikti bs!

  


 

Atpaka