EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Laiks pards, vai viens trijkju ebltis ir labks par otru
129899
Foto: Toms Grnbergs

Latvijas Universittes profesors, poltisko procesu ptnieks Jnis Ikstens intervij Sallijai Benfeldei    19.09.2023

 

 

 

Saruna ar Latvijas Universittes Socilo zintu fakulttes deknu, profesoru Jni Ikstenu notiek daas stundas pirms Saeimas balsojuma par Jauns Vienotbas (JV) polties Evikas Silias izveidoto valdbu. Nav pamata domt, ka valdba netiks apstiprinta.  Ir ar skaidrs, ka diskusijas par to, vai Silias vadt valdba ir labka vai sliktka par Karia vadto jeb, k ironiski mdz dvt gan Karia, gan Silias no trs partijm veidoto valdbu, kur trijkju ebltis ir labks   tik drz nerimsies. Vakar pc sarunas ar profesoru Ikstenu valdba tiek apstiprinta ar 53 balsm, un tas ir par vienu balsi mazk, nek tagad jau bijuajai valdbai.

 

K vrtjat Evikas Silias izveido valdbu?

T ir ideoloiski raibka un daudzveidgka, idejisks atirbas ir lielkas nek iepriekj valdb. Iemesls tam ir ievrojami atirgs partijas k socili ekonomiskaj, t identittes blok. Andris uvajevs no Progresvajiem jau publiski ir teicis, ka ir pirm kreisi centrisk valdba. Progresvie tagad piedals valdb, partija ir  kreis poltisk organizcija. 

 

Jdziens kreiss Latvij ir k bubulis, tas tiek saistts ar krieviem un Krieviju, pat neiedziinoties, ko sti nozm kreiss, socildemokrtisks. oti uztrauc ar Zao un zemnieku savienba (ZZS) valdb, jo tur vien no savienbas partijm lderis ir Aivars Lembergs, kur joprojm tiek uzskatts par ZZS neformlo lderi. Turklt nav skaidrs, k vispr var defint ZZS ideoloiju?

obrd zao tur vairs nav, bet ir LSDSP, kas paldz noturt partiju apvienbu, virzoais un vadoais spks ir Zemnieku savienba, kas ir viena krtga agrr partija, kas tiem uzsver lauku iedzvotju un lauksaimnieku intereses un vajadzbas. Manuprt, vii ir saldzinoi skaidri un prognozjami.

 

LSDSP tau ar nav labja, bet kreisa partija, bet to neviens it k nepamana.

J, bet viiem ir divi deputti no sepadsmit, un domju, ka vii nav tie, kui drmatiski ietekm frakcijas lmumus.

 

Lielais bieds, k jau minju, ir Aivars Lembergs, un diskusijas ir par to, vai via ietekme ir mazinjusies. Viens no argumentiem, ka tik lielas ietekmes vairs nav, ir tas, ka poltik ir ienkui daudzi, kuu agrk tur nebija un kam Lembergs neko nav maksjis, tpc nevar vius antat. Kda jsuprt ir situcija?

Ja skatmies trsdesmit gadu laik, tad Lemberga ietekme obrd ir mazka, nek t bija pirms gadiem divdesmit. ZZS ir bijusi rpus nacionl lmea poltikas piecus gadus, Lembergam ir notiesjos spriedums pirmaj instanc, ZZS ir salusies, jo za partija aizgja, darbu turpina tiesbsargjos iestdes. Ar vrdu sakot, ir virkne apsvrumu, kas man liek domt, ka ietekme ir mazinjusies. Nevaru obrd ar aptiekra preczitti pateikt, cik liela ir ietekme, jo tad patiem jbt oti dzii iek partijas iekjo lmumu pieemanas proces. Es varu viengi paauties uz to, ko viens vai otrs poltiis ir paudis publiski. Ststi ir dadi. Bijuais premjers Mris Kuinskis (2016 2019 aut.), ku tagad vairs nav ZZS, apgalvo, ka ietekme bija oti liela ar taj laik, kad vi bija premjrs no ZZS. Citi poltii, kui joprojm ir ZZS, saka, ka t nav, ka Lembergs ir tikai viens no poltiiem, ka vi ir oti attlints no varas un tamldzgi. Neiet man, ka tas viss ir tik romantiski un vienkri, k to mina iztlot das labs pareizjais ZZS poltiis. J, ietekme ir samazinjusies, bet taj pa laik teikt, ka Lemberga ietekmes tur nav, ir pilngi neprtgi vl jo vairk td, ka Evika Silia ir pateikusi daudz vairk, nek gribjusi, sakot, ka ir ministrijas, kas ZZS netiek piedvtas tiei Lemberga d. Viai tau paspruka tda freidiska prteikans (smejas), sakot, ka ZZS nevar piedvt ministrijas, kas saisttas ar drobu un tiesiskumu. Es to uztveru k vistieko nordi: cilvki, kui ir dzii iek poltiskaj proces, tomr atzst Lemberga ietekmi. 

 

Kdi, jsuprt, ir patiesie iemesli, kd iepriekj valdba nevarja strdt kop un ncs veidot jaunu?

Tas ir dzikas un nopietnkas analzes vrts jautjums. iet, tur bija divas problmas. Viena bija premjra Krija Karia  personba. Manuprt, vi nav piemrots premjra amatam, viam, pc manm domm, nav nepiecieamo ldea iezmju. Otra problma, kas varbt saists ar pirmo, proti, Jaun Vienotba piekrita ZZS piedvjumam ievlt JV prstvi Valsts prezidenta amat apmai pret ZZS valdb. Izskats, ka notikumu secba ir bijusi tiei tda: piedvjums ievlt un tad k atalgojums dalba valdb.

 

Skum tau Jaun Vienotba un Nacionl apvienba bija gatavas balsot par toreizjo Valsts prezidentu, bet tad Egils Levits atsauca savu kandidatru, jo Apvienotais saraksts pazioja, ka balsos tikai par savu kandidtu Uldi Plnu. Savukrt Nacionl apvienba pateica, ka nebalsos par Plnu un nepiedalsies. Vai Jaun Vienotba varja rkoties citdi?

J, varja gan! Jaunajai Vienotbai ar vajadzja nebalsot par Plnu vai balsot pret viu, un Plns nebtu ievlts. Tad sekotu vlanu otrais aplis, ku koalcijas partijas gan jau btu vienojus par vienu savu kandidtu, un tas vairs nebtu Plns, jo izkritis pirmaj apl.   

 

Ja tas ir t, tad acmredzot ir pamats bam, ka ideoloijai un programmm nav nozmes, bet svargks ir partiju intereses un vajadzbas.

Domju, ka programmm joprojm ir loma, vieta un nozme, un to rda ar Progresvo un Nacionls apvienbas piemrs. Bet btiski ir tas, ka ne vism poltiskajm organizcijm programma ir oti nozmga. Prstvniecbas modei ir vairki, un programmatiskais modelis ir tikai viens no tiem. Latvij programmatisko partiju ir saldzinoo maz, bet es noteikti negribu piekrist tam, ka programmai nav jgas.

 

Kdi ir jsu piemintie partiju modei?

Latvij oti spcgi izteikts ir t.s. harizmtiskais modelis cilvkus piesaista nevis programma, bet lderis. Btisks ir ar klientu modelis vltji augsti novrt un priecjas par dadiem labumiem un ieguvumiem no kdas poltisks partijas. Piemram, ZZS savos ziedu laikos bija brnigs piemrs, jo oti aktvi darbojs zemkopbas jom, oti aktvi aizstvja lauku iedzvotju intereses,  un veidojs klientu attiecbas.

 

Laikam nav iespjams prognozt, vai Silias valdba bs veiksmgka par Karia valdbu?

Nemaz nevlos nodarboties ar dm prognozm, jo to patiem pards laiks. Nav vrts taustties pa tumsu, paskatsimies, k vii strd. Skaidrs ir tas, ka pamats domu dadbai aj valdb ir lielks nek pdj Karia valdb. Tas ir labs jautjums, k vii sps nogludint domstarpbas. Augusta Brigmaa, ku prstv ZZS,  intervij nra.lv apgalvo, ka Sadales tklu tarifu samazinana ir svargka par Stambulas konvenciju. Tas, manuprt, jau ir oti spcgs signls valdbai par to, ka tur bs diezgan daudz neskaidrbu un domstarpbu.

 

Princip tas droi vien ir jautjums par cilvktiesbu jomu. Nezinu, vai visi iedzvotji o konvenciju ir izlasjui, bet katrs tic tam, ko saka partija, par kuu vii ir balsojui.

J, tiei t ar ir! Valdbu var sastdt tikai ts partijas, kas ir ievltas Saeim, bet deputtus tau ievlam ms, vltji. Tas ir vecais labais ststs par to, ka mums ir jseko ldzi, jiedziins taj, kas poltik notiek, jo neviens msu viet os lmumus nepieems. Ms oti daudzs liets varam kdu delet, paauties uz citiem, tad aj jautjum groi ir jem savs roks. Dieml ms nevaram delet poltik citiem pilngi visu. Tas btu oti rti, bet t tas nav iespjams. Mums paiem ir jvrt. Tas rada daudz nertbu, bet nek labka nav. 

 

oti iespjams, ka novembr, kad bs pagjis gads pc 14. Saeimas ievlanas, lesera partija Latvija pirmaj viet sks vkt parakstus par Saeimas atlaianu. Vai viiem izdosies savkt nepiecieamo parakstu skaitu, lai par to var rkot referendumu?

Domju, ka prskatm nkotn neizdosies, jo svargs ir Saeimas atlaianas iemesls, kpc Saeima tiek virzta uz atlaianu un svargi ir ar tas, ku to dara. Maigi izsakoties, leseram ir neviennozmga reputcija. Kaut gan via partijai atbalsts pieaug, es tiem nedomju, ka bs pietiekami daudz cilvku, kas to atbalsts. Protams, ja sekos vairki kmgi soi, izmisums un neapmierintba var palielinties, un tad notikt var visdi. Td jaunajai valdbai oti rpgi jseko tam, ko t dara. obrd pamatjautjums ir ekonomikas attstba un tas, k Krievijas ka Ukrain to ietekm. Nav msu dzve obrd td oti mierg laik, bet tpc mums ir poltii, ir valdba, lai ajos nemiergajos laikos censtos izstrt.

 

Tagad Saeimas opozcij ir etras partijas. Vai visi to resursi un iespjas netiks liktas liet, lai gztu valdbu un paziotu, ka ir vissliktk iespjam valdba?

Opozcija bs saelta. Apvienotajam sarakstam un Nacionlajai apvienbai droi vien ir maz kopga ar partiju Stabilittei! un droi vien nav prk daudz kopg ar Latvija pirmaj viet. Turklt pozcija ne mirkli nekavsies karint birkas nacionu vai Apvienot saraksta iniciatvm, kuras atbalsts ar Rosikova Stabilittei! vai lesers t teikt, redz, tur jau ir gandrz vai Krema tkojumi! Ar vrdu sakot, tur bs reputcijas problmas, td opozcijai nebs prk viegli. Domstarpbas var veidoties tikai koalcijas iekien. Negribtu tagad prtuot par to, k tas nkotn izskatsies, pagaidsim, ko teiks pozcija un opozcijas.

 

K vrtjat grozjumus Imigrcijas likum, kas nosaka, ka Krievijas pilsoi, kui bija pieteikuies, tau nav sekmgi nokrtojui valsts valodas prbaudi vai nav to krtojui attaisnojou iemeslu d, var saemt uzturans atauju uz laiku ldz diviem gadiem?

Domju, ka tas ststs ir ar priekvlanu piegaru. Pagjuaj gad, priekvlanu gaisotn cilvki tiem nedomja par to, ko darsim, ja daa Krievijas pavalstnieku o valodas prbaudi nekrtos vai nenokrtos. Tagad problma ir prcelta divus gadus uz prieku, un ar tas ir diezgan ironiski, jo tas bs gads pirms vlanm, un is jautjums var kt par dau no priekvlanu kampaas. Nesaku, ka tas ir nepareizi, domju, ka pagju gada lmums bija solis pareiz virzien. Problma ir t, ka ms krtjo reizi apmulstam situcij, kad ir jizdara askas kustbas, un tad to izmanto danedadi cilvki, gan latviski, gan krieviski runjoie propagandisti. 

 

Manuprt, lielais izaicinjums ir, vai valdba bs irgtka un atbildgka par iepriekjo valdbu, kua bija diezgan amorfa. Tas, ko es redzu jauns valdbas deklarcij, mani neiepriecina, t ir deaina, tur maz konkrtu lietu, un tas neuzmundrina.

 

 


 

Atpaka