
.jpg)
Juris Lorencs 23.05.2023
Divas savstarpçji saistîtas ziòas - viena slikta, otra laba. Sliktâ ziòa ir tâ, ka naktî uz 16. maiju Krievija apðaudîja Ukrainas galvaspilsçtu Kijivu ar paðiem modernâkajiem ieroèiem, kas ir tâs rîcîbâ - tuvçjâs darbîbas raíetçm S- 400, spârnotajâm raíetçm (cruise missiles) “Kalibr” un no iznîcinâtâjiem palaiþamâm raíetçm “Kinþal”. Labâ ziòa ir tâ, ka tâs visas tika notriektas. Militârie analîtiíi sprieþ, ka tas izdarîts ar amerikâòu “Patriot” pretgaisa aizsardzîbas sistçmu palîdzîbu, kas jau nonâkuðas ukraiòu rîcîbâ. Tâtad NATO ieroèi darbojas perfekti! Un tâ jau ir ïoti laba ziòa. Krieviem nav nekâdu izredþu kaºâ pret NATO. Bet kâ tad tâ?
2018. gadâ prezidents Putins, uzrunâjot Federâlo sapulci, demonstrçja datora animâcijas filmiòas ar supemodernâm raíetçm, kas lido Amerikas virzienâ. It îpaði “Kinþal” raíete tika daudzinâta kâ “nenotriecama”, kuºai pasaulç “nav lîdzîgu”, ka tâ it kâ lidojot ar âtrumu 13 600 kilometri stundâ (11 reizes pârsniedzot skaòas âtrumu) un spçjot pârvarçt jebkuºu pretgaisa aizsardzîbu. Par laimi, tas viss bijis vien “èiks”, tukða plâtîðanâs. Tagad izrâdâs, ka “Kinþal” nav nekas cits kâ jau sen pazîstamâ tuvâs darbîbas raíete “Iskander”, kas pielâgota palaiðanai no iznîcinâtâja. Tâpat kopð 2015. gada 9. maija parâdçs Maskavâ tiek demontrçti tanki “Armata”, kuºiem arî pasaulç “nav lîdzîgu”. Pavisam drîz tie nomainîðot vecos, vçl padomju laikos radîtos tankus. Astoòu gadu laikâ konveijeru atstâjuði vien daþi desmiti “Armata”, ko ripinât pa Sarkano laukumu parâdçs, atrâdît Putinam un baidît pasauli. Lîdzîgs panîkums vçrojams Krievijas kosmosa industrijâ. 2022. gadâ ASV palaidusi kosmosâ 87 raíetes, Íîna- 64, Krievija- 22. Nu jau bijuðais “Roskosmos” vadîtâjs Dmitrijs Rogozins 2018. gadâ lielîjâs, ka 2030. gadâ Krievija sâkðot bûvçt Mçness bazi. Par ðiem plâniem vairs nerunâ. Izlietotâ nauda- milzîga, rezultâti - vairâk nekâ pieticîgi. Bet, ja jau bruòotie spçki un kosmosa industrija atrodas tik bçdîgâ stâvoklî, tad rodas pamatotas ðaubas par Krievijas kodolieroèu un ballistisko raíeðu spçjâm un kvalitâti. Un tâ ir vçl viena laba ziòa.
Tâtad militârajâm programmâm pieðíirtie lîdzekïi labâkajâ gadîjumâ tikuði iztçrçti nelietpratîgi, sliktâkajâ- izsaimniekoti un izzagti. Uzskatâma illustrâcija tam, no kuºienes aug kâjas Krievijas polîtiíu, ierçdòu un ìenerâïu greznajai dzîvei, viòu spçjai pirkt nekustamos îpaðumus, jachtas un vînogu laukus “sapuvuðajos Rietumos”. Un paldies Dievam, ka tâ! Bail pat iedomâties, kâdâ stâvoklî patlaban atrastos Ukraina un pârçjâ pasaule, ja visa Krievijas armijai iedalîtâ nauda bûtu izlietota godprâtîgi. Modernie krievu ieroèi tikuði radîti, lai ar tiem izrâdîtos un baidîtu pasauli.
Visâ ðajâ lieliskajâ zagðanas shçmâ neiederçjâs viena lieta - kaºð. Par nelaimi zagïiem, Putins noticçja pasakâm par “Kinþal” raíetçm un “Armata” tanku armâdâm, kas spçjîgas soïot “lîdz Berlînei”, un iesâka kaºu Ukrainâ. Tagad redzams, karalis ir kails. Bet kâ piesegt ðo plikumu, ðo Krievijas patieso vâjumu? Recepte zinâma jau no Katrînas Lielâs (1729-1796) laikiem- ar izlikðanos. Toreiz íeizarienes favorîts kòazs Potjomkins (vienkârðs virsnieks, kam valdniece bija dâvâjusi augsto titulu) Katrînas ceïâ uz impçrijas dienvidu provincçm lika sabûvçt paraugciematus, kuºos saveda speciâli ðim pasâkuma sagatavotus, labi apìçrbtus un uzbarotus zemniekus. Pçdçjâ laikâ no Krievijas valsts budþeta propagandai tiek izlietots ap diviem miljardi ASV dolaru gadâ. Saprotams, liela daïa no ðîs naudas arî tiek izzagta, iztçrçta nevienam nevajadzîgiem pçtîjumiem, konferencçm, seminâriem, honorâriem radiem un draugiem, starpniecîbas naudâm utt. Un tomçr liela daïa nonâk lîdz medijiem- sâkot no “Russia Today”, “Sputnik’ un beidzot ar interneta vietnçm, kas izplata klaju dezinformâciju. Netiek smâdçta pat primitîva uzpirkðana. Pagâjuðâ vasarâ Bulgârijas specdienesti atmaskoja shçmu, kâ Krievijas aìenti rçgulâri maksâja 2000 eiro mçnesî daþiem polîtiíiem, þurnâlistiem un kultûras darbiniekiem par Krievijai izdevîgas informâcijas sacerçðanu un izplatîðanu.
Un tagad divas traìikomiskas ziòas. 16. maijâ Sibirijas pilsçtâ Novosibirskâ Krievijas Federâlais droðîbas dienests (agrâkâ “èeka”) aizturçjis jau treðo Teorçtiskâs un lietiðíâs mechânikas institûta (aiz ðâdiem izplûduðiem nosaukumiem parasti slçpjas slepenas militâras iestâdes) zinâtnieku ar apvainojumu “valsts nodevîbâ”. Viòi visi bija iesaistîti programmâ, kas izstrâdâja raíeti “Kinþal”. Vainîgie jâatrod! Tas viss jau sâk atgâdinât Staïina laikus ar “kaitnieku”, “valsts ienaidnieku” un “ârstu indçtâju” meklçðanu. Tikmçr sociâlajos tîklos izplatâs Brjanskas apgabala Starodubskas rajona administrâcijas aicinâjums vietçjiem iedzîvotâjiem ziedot gumijas zâbakus brîvprâtîgajiem, kuºi apkârtnes purvos meklç 13. maijâ notriekto Krievijas iznîcinâtâju un helikopteru pilotu mirstîgâs atliekas. Varenajai Krievijas armijai trûkst zâbaku! Protams, iepriekð teiktais nenozîmç, ka Krievija vairs nav spçjîga uz jaunâm avantûrâm.
Ðî gada 11. un 12. jûlijâ Lietuvas galvaspilsçtâ Viïòâ notiks kârtçjais NATO samits, kuºa galvenâ tçma bûs alianses austrumu flanga droðîba. Domâjot par Latvijas aizsardzîbu, mûsu valstî atjaunots obligâtais Valsts aizsardzîbas dienests. Pirmais iesaukums ir brîvprâtîgs. Lîdz 15. maijam dienestâ varçja pieteikties Latvijas pilsoòi vecumâ no 18 lîdz 27 gadiem. Saskaòâ ar plâniem pirmajâ iesaukumâ paredzçts iesaistît 300 jaunieðus. Pretçji skeptiíu prognozçm, dienestam brîvprâtîgi pieteikuðies 470 puiði un daþas meitenes, to skaitâ ar vairâki ârzemçs dzîvojoðie jaunieði. Tâtad runas par patriotisma trûkumu jaunatnç bijuðas nepamatotas. Prieks, ka labo ziòu vairâk nekâ slikto.
Atpakaï