EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Krievija un lienoie apvrsumi
128192
Foto: AFP, STRINGER

Sallija Benfelde    14.03.2023

 

 

Notikumi Moldov un Gruzij ir krtjie Putina rema minjumi atjaunot Krievijas impriju jeb lieno apvrsuma minjumi. Droi vien pavisam si ir jpiebilst, ka apvrsums jeb pus ir pka valdbas, varas maia valst, kas nav savienojama ar demokratisku prvaldes sistmu un ka lielkoties tas ir vardarbgs. Latvij tds apvrsums notika 1934. gada 15. maij. Savukrt lienoais apvrsums nozm, ka pamazm dads instancs tiek ielikti viendi domjoi cilvki, kui grib maint valsts demokratisko sistmu pretji vairkuma gribai. o apvrsumu lderi skum parasti run par demokratiju, un reizm demokratijas ietamba kdu laiku ar tiek saglabta.

 

K zinms, ogad februr Moldov notika plaa protesta akcija pret jauno prorietumniecisko valdbu. Eksperti s aktvittes skaidro gan ar ekonomiskm problmm, gan oficils Maskavas centieniem destabilizt situciju. Vl nedu pirms tam Moldovas Valsts prezidente Maija Sandu brdinja, ka Krievija gatavo valsts apvrsumu Moldov un ka to mins stenot gan ar opozcijas protestu, gan ar militri sagatavotu cilvku paldzbu no Krievijas un Baltkrievijas. Rgas Stradia universittes profesors, Saeimas Eiropas lietu komisijas prieksdtjs Andris Sprds nordja, ka Moldova ilgstoi bijusi trausla sav valstiskum, valst bija ar oligarchu ietekme, sabiedrba saelta un iekj situcija nav stabila.

 

Savukrt marta skum lieli iedzvotju protesti sks Gruzij, pulcjot vismaz 30 tkstous cilvku. Protestu pirmajs diens valdba izmantoja vardarbbu, lai panktu to prtraukanu, cieta daudz cilvku, daudzi tika aizturti. Protestu treaj dien demonstranti sapulcjs pie parlamenta Tbilisi ar Gruzijas, Ukrainas un Eiropas Savienbas (ES) karogiem roks. Protestus izraisja paralament pirmaj lasjum pieemtais likumprojekts par rvalstu aentiem, ko dv ar par Krievijas likumu 2012.gad Krievij piema un vlk paildinja rvalstu aentu likumu, ko Kremlis aizvien nelgk izmanto opozcijas apspieanai un neatkargo mediju slganai. Likumprojekts Gruzij paredz iekaut rvalstu aentu sarakst nevalstisks organizcijas (NVO) un medijus, kas, neskaitot iemumus no reklmm, vismaz 20% finansjuma saem no rvalstm. Par atteikanos no reistrans rvalstu aentu reistr vartu uzlikt 25 000 laru (8800 eiro) lielu sodanaudu. Patiesb tas nozm neataut nekdu valsts un demokratijas nostiprinanai un attstbai paredztu ES vai ASV fondu un konsultciju izmantoanu. Vara tomr nobijs, un parlamenta deputti pazioja, ka likumprojektu atsauks. Tas tika aizdarts. Opozcija joprojm nav pilnb prtraukusi protestus, baidoties, ka prokrieviski noskaots partijas parlament atkal no jauna var virzt o likumprojektu. Opozcijai baas rada ar oligarchu ietekme uz valdoo koalciju, proti, par ekspremjeru, ar Krievijas biznesu saistto miljardieri Bidzinu Ivanivili, ku bremzjot virzbu uz Eiropu. Proeiropeisks opozcijas lderis Giga Brokerija sacja: Kamr valda is rems, ku sav btb ir tuvs putinismam, ku redz Rietumu civilizciju k ienaidnieku, nevis sabiedroto, tikmr ms neesam drob. Jpiebilst, ka iestans NATO un Eiropas Savienb ir ierakstti Gruzijas konstitcij, un, k liecina sabiedrisks domas aptaujas, tos atbalsta vismaz 80% iedzvotju.

 

ES un ASV jau ir pauduas baas saistb ar iem notikumiem, likumprojektu vrtjot k antidemokratisku. 10. mart ASV apsdzja Krieviju minjumos destabilizt Moldovu nolk gzt ts proeiropeisko valdbu un nodibint prokrievisku remu. Ms uzskatm, ka Krievija mekl iespjas vjint Moldovas valdbu, iespjams ar galgo mri iegt Krievijai draudzgku administrciju, pazioja Nacionls drobas padomes prstvis Dons Krbijs.

 

Protams, var rasties jautjums, kd Kremlis tik oti cenas Moldov un Gruzij stenot lienoos apvrsumus?

 

Pirmkrt, Krievijas plni atjaunot bijus imprijas robeas un ts ietekmi Eirop nekur nav pazudui, bet palaik Kremlim nepietiek resursu militram iebrukumam ajs valsts, tpc atliek apvrsumi. Otrkrt, nereti pirms vlanm pat klaji prokrieviskas partijas run tikai par iedzvotju dzves lmeni un ekonomiku. Apgalvojumi, ka visi dzvotu daudz labk un visiem naudas btu daudz vairk, ja valsts sadarbotos ar Krieviju, tobrd tiek aizmirsti. 

 

Vrts ar atcerties, ka tiei pirms desmit gadiem, 2008. gada 8. august, sks ka starp Krievijas Federciju un Gruziju. Agr rt sks aktv kaujas darbba Krievijas vadba nolma ar militru spku iejaukties Gruzijas iekpoltisko jautjumu risinan. Pasaule o militro konfliktu atceras k piecu dienu kau. T rezultt Gruzija zaudja ievrojamu dau savas territorijas, lai ar gan Abhzija, gan Dienvidosetija joprojm starptautiski tiek atztas k Gruzijas sastvdaas. is bija pirmais militrais konflikts kop PSRS sabrukuma, kad Krievija atklti ar militru spku minja apdraudt kdu suvernu valsti, krtjo reizi demonstrjot savu agresvo rpoltiku. Vlk sekoja notikumi Donbas un Krim.

 

Savukrt jteic, ka territorija, ku palaik atrodas Rumnija, Moldova un Krievijas kontrolt Piedestra, atrodas starp Eiropu un ziju,s territorijas vsture ir sareta, t tikusi dalta un prdalta, un Krievijas imprijas interese iegt un kontrolt o territoriju vienmr ir bijusi milzga. Tomr ir vrts taj mazliet ieskatties, neiedziinoties viss vstures peripetijs, jo tad labk redzama ar Krievijas mg interese. Jteic, ka 19. gs. vairku lgumu un vienoanos rezultt tika izveidota Rumnija, bet daa mints territorijas austrumu rajoni tika pievienoti Krievijas imprijai. 20. gs. skum tika izveidota no Krievijas neatkarga Moldvijas Demokratisk republika, ts parlaments nolma pievienoties Rumnijai, Antantes valstis to atzina 1920. gada Parzes miera lgum, bet pievienoans tomr nenotika. Vl jpiebilst, ka Piedestra k atsevia territorija divdesmit gadus no 1920. ldz 1940. gadam atrads Ukrainas territorij k autonomais apgabals. Tad pc Krievijas prasbm Rumnija atdeva Krievijai dau savas ziemeu territorijas. Ts un neatkarg Moldvijas republika, ar Moldvijas autonomais apgabals tika sadalts, dau territorijas iekaujot Ukrainas PSR, bet no atlikus daas izveidoja Moldvijas PSR. si sakot visas is territorijas pievca PSRS. Moldvij 1989. gad tika izveidota Moldovas Tautas fronte, kua ieguva vairkumu 1990. gada vlans. 1990. gada 2. septembr separtisti izveidoja Piedestras Moldvu PSR. 1991. gada 27. august tika pieemta Neatkarbas deklarcija, un Moldvijas PSR kuva par Moldovas Republiku. 1992. gad notika Piedestras Moldvu Republikas ka ar Moldovas Republiku, kop t laika Piedestras territorij izvietota Krievijas Federcijas armija.

 

Protams, gan Gruzij, gan Moldov ir prokrieviski noskaotie iedzvotji. 

 

Kop Latvijas neatkarbas atjaunoanas ar msu valst joprojm ir prokrieviski domjoi cilvki, bet ldz im viu bram skaie, bet vrgie minjumi maint Latvijas poltisko orientciju un ar laiku atjaunot vai nu iekauanu Krievijas territorij, vai pilngu atkarbu no ts, nav izdevuies. Protams, o minjumus iespjamus padara ar vlanas, jo neliela Latvijas pilsou daa joprojm skats uz Krieviju k savu intereu stenotju. Dieml par tdm partijm mdz nobalsot ar tie, kui nesapo par Latviju Krievij, bet kui notic biezkas maizes les ar sviestu un desu soljumiem.

 


 


 

Atpaka