EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Krievija un lienoðie apvçrsumi
128192
Foto: AFP, STRINGER

Sallija Benfelde    14.03.2023

 

 

Notikumi Moldovâ un Gruzijâ ir kârtçjie Putina reþîma mçìinâjumi atjaunot Krievijas impçriju jeb – lienoðâ apvçrsuma mçìinâjumi. Droði vien pavisam îsi ir jâpiebilst, ka apvçrsums jeb puès ir pçkðòa valdîbas, varas maiòa valstî, kas nav savienojama ar demokratisku pârvaldes sistçmu un ka lielâkoties tas ir vardarbîgs. Latvijâ tâds apvçrsums notika 1934. gada 15. maijâ. Savukârt lienoðais apvçrsums nozîmç, ka pamazâm daþâdâs instancçs tiek ielikti vienâdi domâjoði cilvçki, kuºi grib mainît valsts demokratisko sistçmu pretçji vairâkuma gribai. Ðo apvçrsumu lîderi sâkumâ parasti runâ par demokratiju, un reizçm demokratijas ðíietamîba kâdu laiku arî tiek saglabâta.

 

Kâ zinâms, ðogad februârî Moldovâ notika plaða protesta akcija pret jauno prorietumniecisko valdîbu. Eksperti ðîs aktîvitâtes skaidro gan ar ekonomiskâm problçmâm, gan oficiâlâs Maskavas centieniem destabilizçt situâciju. Vçl nedçïu pirms tam Moldovas Valsts prezidente Maija Sandu brîdinâja, ka Krievija gatavo valsts apvçrsumu Moldovâ un ka to mçìinâs îstenot gan ar opozîcijas protestu, gan ar militâri sagatavotu cilvçku palîdzîbu no Krievijas un Baltkrievijas. Rîgas Stradiòa universitâtes profesors, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekðsçdçtâjs Andris Sprûds norâdîja, ka Moldova ilgstoði bijusi trausla savâ valstiskumâ, valstî bija arî oligarchu ietekme, sabiedrîba saðíelta un iekðçjâ situâcija nav stabila.

 

Savukârt marta sâkumâ lieli iedzîvotâju protesti sâkâs Gruzijâ, pulcçjot vismaz 30 tûkstoðus cilvçku. Protestu pirmajâs dienâs valdîba izmantoja vardarbîbu, lai panâktu to pârtraukðanu, cieta daudz cilvçku, daudzi tika aizturçti. Protestu treðajâ dienâ demonstranti sapulcçjâs pie parlamenta Tbilisi ar Gruzijas, Ukrainas un Eiropas Savienîbas (ES) karogiem rokâs. Protestus izraisîja paralamentâ pirmajâ lasîjumâ pieòemtais likumprojekts par ârvalstu aìentiem, ko dçvç arî par “Krievijas likumu” – 2012.gadâ Krievijâ pieòçma un vçlâk paildinâja “ârvalstu aìentu” likumu, ko Kremlis aizvien neþçlîgâk izmanto opozîcijas apspieðanai un neatkarîgo mediju slçgðanai. Likumprojekts Gruzijâ paredz iekïaut “ârvalstu aìentu” sarakstâ nevalstiskâs organizâcijas (NVO) un medijus, kas, neskaitot ieòçmumus no reklâmâm, vismaz 20% finansçjuma saòem no ârvalstîm. Par atteikðanos no reìistrçðanâs “ârvalstu aìentu” reìistrâ varçtu uzlikt 25 000 laru (8800 eiro) lielu sodanaudu. Patiesîbâ tas nozîmç neatïaut nekâdu valsts un demokratijas nostiprinâðanai un attîstîbai paredzçtu ES vai ASV fondu un konsultâciju izmantoðanu. Vara tomçr nobijâs, un parlamenta deputâti paziòoja, ka likumprojektu atsauks. Tas tika aizdarîts. Opozîcija joprojâm nav pilnîbâ pârtraukusi protestus, baidoties, ka prokrieviski noskaòotâs partijas parlamentâ atkal no jauna var virzît ðo likumprojektu. Opozîcijai baþas rada arî oligarchu ietekme uz valdoðo koalîciju, proti, par ekspremjeru, ar Krievijas biznesu saistîto miljardieri Bidzinu Ivaniðvili, kuºð bremzçjot virzîbu uz Eiropu. Proeiropeiskâs opozîcijas lîderis Giga Brokerija sacîja: “Kamçr valda ðis reþîms, kuºð savâ bûtîbâ ir tuvs putinismam, kuºð redz Rietumu civilizâciju kâ ienaidnieku, nevis sabiedroto, tikmçr mçs neesam droðîbâ.” Jâpiebilst, ka iestâðanâs NATO un Eiropas Savienîbâ ir ierakstîti Gruzijas konstitûcijâ, un, kâ liecina sabiedriskâs domas aptaujas, tos atbalsta vismaz 80% iedzîvotâju.

 

ES un ASV jau ir pauduðas baþas saistîbâ ar ðiem notikumiem, likumprojektu vçrtçjot kâ antidemokratisku. 10. martâ ASV apsûdzçja Krieviju mçìinâjumos destabilizçt Moldovu nolûkâ gâzt tâs proeiropeisko valdîbu un nodibinât prokrievisku reþîmu. “Mçs uzskatâm, ka Krievija meklç iespçjas vâjinât Moldovas valdîbu, iespçjams ar galîgo mçríi iegût Krievijai draudzîgâku administrâciju,” paziòoja Nacionâlâs droðîbas padomes pârstâvis Dþons Kçrbijs.

 

Protams, var rasties jautâjums, kâdçï Kremlis tik ïoti cenðas Moldovâ un Gruzijâ îstenot lienoðos apvçrsumus?

 

Pirmkârt, Krievijas plâni atjaunot bijuðâs impçrijas robeþas un tâs ietekmi Eiropâ nekur nav pazuduði, bet paðlaik Kremlim nepietiek resursu militâram iebrukumam ðajâs valstîs, tâpçc atliek apvçrsumi. Otrkârt, nereti pirms vçlçðanâm pat klaji prokrieviskas partijas runâ tikai par iedzîvotâju dzîves lîmeni un ekonomiku. Apgalvojumi, ka visi dzîvotu daudz labâk un visiem naudas bûtu daudz vairâk, ja valsts sadarbotos ar Krieviju, tobrîd “tiek aizmirsti”. 

 

Vçrts arî atcerçties, ka tieði pirms desmit gadiem, 2008. gada 8. augustâ, sâkâs kaºð starp Krievijas Federâciju un Gruziju. Agrâ rîtâ sâkâs aktîvâ kaujas darbîba – Krievijas vadîba nolçma ar militâru spçku iejaukties Gruzijas iekðpolîtisko jautâjumu risinâðanâ. Pasaule ðo militâro konfliktu atceras kâ piecu dienu kaºu. Tâ rezultâtâ Gruzija zaudçja ievçrojamu daïu savas territorijas, lai arî gan Abhâzija, gan Dienvidosetija joprojâm starptautiski tiek atzîtas kâ Gruzijas sastâvdaïas. Ðis bija pirmais militârais konflikts kopð PSRS sabrukuma, kad Krievija atklâti ar militâru spçku mçìinâja apdraudçt kâdu suverçnu valsti, kârtçjo reizi demonstrçjot savu agresîvo ârpolîtiku. Vçlâk sekoja notikumi Donbasâ un Krimâ.

 

Savukârt jâteic, ka territorija, kuºâ paðlaik atrodas Rumânija, Moldova un Krievijas kontrolçtâ Piedòestra, atrodas starp Eiropu un Âziju,ðîs territorijas vçsture ir sareþìîta, tâ tikusi dalîta un pârdalîta, un Krievijas impçrijas interese iegût un kontrolçt ðo territoriju vienmçr ir bijusi milzîga. Tomçr ir vçrts tajâ mazliet ieskatîties, neiedziïinoties visâs vçstures peripetijâs, jo tad labâk redzama arî Krievijas mûþîgâ interese. Jâteic, ka 19. gs. vairâku lîgumu un vienoðanos rezultâtâ tika izveidota Rumânija, bet daïa minçtâs territorijas austrumu rajoni tika pievienoti Krievijas impçrijai. 20. gs. sâkumâ tika izveidota no Krievijas neatkarîga Moldâvijas Demokratiskâ republika, tâs parlaments nolçma pievienoties Rumânijai, Antantes valstis to atzina 1920. gada Parîzes miera lîgumâ, bet pievienoðanâs tomçr nenotika. Vçl jâpiebilst, ka Piedòestra kâ atseviðía territorija divdesmit gadus – no 1920. lîdz 1940. gadam atradâs Ukrainas territorijâ kâ autonomais apgabals. Tad pçc Krievijas prasîbâm Rumânija atdeva Krievijai daïu savas ziemeïu territorijas. Tâs un neatkarîgâ Moldâvijas republika, arî Moldâvijas autonomais apgabals tika sadalîts, daïu territorijas iekïaujot Ukrainas PSR, bet no atlikuðâs daïas izveidoja Moldâvijas PSR. Îsi sakot – visas ðis territorijas pievâca PSRS. Moldâvijâ 1989. gadâ tika izveidota Moldovas Tautas fronte, kuºa ieguva vairâkumu 1990. gada vçlçðanâs. 1990. gada 2. septembrî separâtisti izveidoja Piedòestras Moldâvu PSR. 1991. gada 27. augustâ tika pieòemta Neatkarîbas deklarâcija, un Moldâvijas PSR kïuva par Moldovas Republiku. 1992. gadâ notika Piedòestras Moldâvu Republikas kaºð ar Moldovas Republiku, kopð tâ laika Piedòestras territorijâ izvietota Krievijas Federâcijas armija.

 

Protams, gan Gruzijâ, gan Moldovâ ir prokrieviski noskaòotie iedzîvotâji. 

 

Kopð Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas arî mûsu valstî joprojâm ir prokrieviski domâjoði cilvçki, bet lîdz ðim viòu brîþam skaïie, bet vârgie mçìinâjumi mainît Latvijas polîtisko orientâciju un ar laiku atjaunot vai nu iekïauðanu Krievijas territorijâ, vai pilnîgu atkarîbu no tâs, nav izdevuðies. Protams, ðo mçìinâjumus iespçjamus padara arî vçlçðanas, jo neliela Latvijas pilsoòu daïa joprojâm skatâs uz Krieviju kâ savu intereðu îstenotâju. Diemþçl par tâdâm partijâm mçdz nobalsot arî tie, kuºi nesapòo par Latviju Krievijâ, bet kuºi notic biezâkas maizes ðíçles ar sviestu un desu solîjumiem.

 


 


 

Atpakaï