EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Kremlim nav juztraucas
127082

Krlis Streips    22.11.2022

 

 

Gan pirms un pc Latvijas neatkarbas atjaunoanas, msu valst vienmr ir bijui spki, kui ir atbalstjui Maskavu un ts principus.  Okupcijas laik, protams, runa bija par totlitru un militru diktatru.  Atmodai emoties spk, k pretspars Latvijas Tautas frontei iznira t dvt Interfronte jeb Internacionl darbaauu fronte.  Varam bt pateicgi, ka vlanas 1990. gada 18. mart darbaaudis tomr Tautas frontei iedeva pietiekami lielu vairkumu Latvijas PSR Augstkaj padom, lai pris mneus pc tam proklamtu Latvijas neatkarbas atjaunoanu.  Nkam pusotra gada gaum valst bija divvaldba republikas valdba, ko vadja AP prieksdtjs Anatolijs Gorbunovs, un Ministru padomes prieksdtjs Ivars Godmanis, k ar centralizt PSRS valdba, kur galven persona, k zinms, bija Michails Gorbaovs.  17. novembr apritja 32. gadadiena diena, kop Gorbunova un Godmaa kungi Gorbaovam pateica, ka Latvija nekd gadjum neplno parakstties zem via jaun Savienbas lguma plna, uz ko PSRS pdjais lderis reaja ar paziojumu par ekonomisku blokdi pret nepateicgo republiku.

 

5. Saeimas vlans 1993. gada jnij septius mandtus izcnja partija Ldztiesba, kuu veidoja Augstks padomes opozcijas frakcija.  Redzama persona bija msu tautas liel draudzene un nko ilggadg Eiropas Parlamenta deputte Tatjana danoka.  Vl labks rezultts bija poltiskai apvienbai Saskaa Latvijai Atdzimana tautsaimniecbai, kur viena no redzamkajm personm bija atjaunots republikas pirmais rlietu ministrs Jnis Jurkns.  Trspadsmit mandtu ai apvienbai sanca.  Jurkna kungs bija aktvs msu valsts nepilsou aizstvis un vlk ks par aktvu Krievijas aizstvi pat tad, kad kaimivalsts ska izturties agresvi pret citm valstm.

 

Pirms vlanas pc valsts neatkarbas atjaunoanas ar bija ts, kus pirmoreiz lielaj poltik pardjs vrds Saskaa.  6. Saeim iekuva Tautas saskaas partija (TSP) (k ar pdjoreiz Latvijas Socilistisk partija, LSP).  7. Saeim Tautas saskaas partija sama sepadsmit mandtus. Astotajs vlans kandidja apvienba Par Cilvka tiesbm vienot Latvij (PCTVL), kua izcnja 25 mandtus parlament.  Ts sastv bija TSP, LSP un prpalikumi no partijas Ldztiesba.  2006. gad 8. Saeimas vlans startja apvienba Saskaas centrs 17 mandtu.  2010. gad 29 mandti.  11. rkrtas vlans 2011. gad 31 mandts un labkais rezultts togad.  2014. gad pirmoreiz izskanja jdziens Socildemokratisk partija Saskaa, kuai ar togad bija labkais rezultts (24 mandti).  2018. gad 13. Saeimas vlans treoreiz apvienba sama vislielko balsu un mandtu skaitu, oreiz 23 mandtus.  

 

14. Saeimas vlanas Saskaai bija katastrofa.  Mazliet pietrka, lai tiktu ldz 5% barjerai un mandtiem, tomr Saskaa palika bez reprezentcijas valsts likumdevj pavisam.  To zinm mr var ar uzskatt par plii Krema faista valsts sej, jo ilgus gadus poltisk spka prliecba bija tda, ka ar lielo kaimivalsti juztur labas attiecbas.  Ilgus gadus Saskaai bija oficils sadarbbas un partnerattiecbu lgums ar Krema faista kabatas partiju Vienot Krievija.  Tikai 2017. gad Saskaa pazioja, ka tas vairs neesot aktuls.  Tas bija trs gadus pc tam, kad Krema faists okupja Krimu un uzska marodanu Ukrainas austrumos.  Vienlaikus Saskaa ilgstoi saimniekoja galvaspilst Rg, cita starp, toreizjam zelta puisnam Nilam Uakovam oti piestrdjot pie ekonomisko attiecbu attstanas starp msu galvaspilstu un Maskavu.

 

2014. gada mart Saeima piema rezolciju, ku skarbi nosodta jau mint Krimas aneksija.  Visi 28 kltesoie deputti balsoja pret. ogad, kad Krema faista rcba prkpusi visas iespjams civilizcijas robeas, Saskaa neuzdrkstjs iebilst tad, kad Saeima tam pateica n.  Taj pa dien, kad sks Krema faista specil militr opercija Ukrain, parlaments piema paziojumu par Ukrainas suverenitti un territorilo integritti. Par nobalsoja 93 deputti, taj skait visi kltesoie Saskaas prstvji.  

 

Iekpoltik Saskaa alla bijis uzticams partneris tiem, kuri uzskata, ka krievu valodai msu valst btu jbt ar specilu un pau statusu. Savukrt, kad korumptba Rgas pavaldb kuva tik kliedzoa, ka Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija vispirms no amata atbrvoja jau minto Nilu Uakovu un pc tam visu pavaldbas domi, Saskaas vltji Uakovu apbalvoja ar mandtu Eiropas parlament.  Gandrz 70 tkstoi darbaauu pie via uzvrda ievilka plusiu, lai paustu seviu atbalstu.

 

Nu Saskaas msu parlament vairs nav.  Tau vieta tuka nepaliek!  Partijas Latvija pirmaj viet dibintjs Ainars lesers vl pdjs diens pirms specils militrs opercijas skaidroja, ka ar Krieviju vajag pa labam, k nek no turienes nk dabasgze, nevajadztu lielo lci pai kacint.  lesera kungam ir kda sest vai septt partija, ko vi laika gait dibinjis vai kus piedaljies.  Latvija pirmaj viet ogad 1. oktobr sama 6,24% balsu un devius mandtus likumdevj.  

 

Vl labki rezultti 14. Saeimas vlans bija partijai Stabilittei! 6,8% balsu un 11 mandti parlament.  7. novembr, kad Saeima apsprieda lmuma projektu par atteikanos no deputtu sadarbbas grupm ar Krema faista un via klpja suna Baltkrievij veidotajiem parlamentiem. Pirmais runtjs bija Stabilittei! veidotjs Aleksejs Rosikovs, ku apgalvoja, ka t k Latvijai joprojm ir diplomtiskas attiecbas ar Krieviju, ar likumdevj tdm vajadztu bt!  Deputts Hosams Abu Meri aizrdja, ka visi Krievijas valsts domes deputti atbalstja agresiju Ukrain.  rlietu ministrs Edgars Rinkvis vien pavaicja, vai Rosikova kungs vlas veidot draudzbu ar tiem deputtiem Krievij, pret kuiem vrstas smagas sankcijas, vai ar tiem, kui ar laiku, cerams, nonks uz apsdzto sola saistb ar savu lomu ka. Galu gal Saeima lmumu par du grupu neveidoanu piema ar 87 balsm par, visiem 10 kltesoajiem Stabilittei! deputtiem balsojot pret.  Lk, kpc varam uzskatt, ka ar pc Saskaas kolapsa nesen notikuajs vlans Kremlim un t faistam par atbalstu Latvijas Republikas Saeim juztraucas nav...

 

 

 


 

Atpaka