Kremlim nav jāuztraucas
Kārlis Streips    22.11.2022

 

 

Gan pirms un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, mūsu valstī vienmēr ir bijuši spēki, kuŗi ir atbalstījuši Maskavu un tās principus.  Okupācijas laikā, protams, runa bija par totālitāru un militāru diktatūru.  Atmodai ņemoties spēkā, kā pretspars Latvijas Tautas frontei iznira tā dēvētā Interfronte jeb Internacionālā darbaļaužu fronte.  Varam būt pateicīgi, ka vēlēšanas 1990. gada 18. martā darbaļaudis tomēr Tautas frontei iedeva pietiekami lielu vairākumu Latvijas PSR Augstākajā padomē, lai pāris mēnešus pēc tam proklamētu Latvijas neatkarības atjaunošanu.  Nākamā pusotra gada gaŗumā valstī bija divvaldība – republikas valdība, ko vadīja AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, un Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis, kā arī centralizētā PSRS valdība, kur galvenā persona, kā zināms, bija Michails Gorbačovs.  17. novembrī apritēja 32. gadadiena diena, kopš Gorbunova un Godmaņa kungi Gorbačovam pateica, ka Latvija nekādā gadījumā neplāno parakstīties zem viņa jaunā Savienības līguma plāna, uz ko PSRS pēdējais līderis reaģēja ar paziņojumu par ekonomisku blokādi pret nepateicīgo republiku.

 

5. Saeimas vēlēšanās 1993. gada jūnijā septiņus mandātus izcīnīja partija Līdztiesība, kuŗu veidoja Augstākās padomes opozīcijas frakcija.  Redzama persona bija mūsu tautas lielā “draudzene” un nākošā ilggadīgā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.  Vēl labāks rezultāts bija polītiskai apvienībai Saskaņa Latvijai – Atdzimšana tautsaimniecībai, kur viena no redzamākajām personām bija atjaunotās republikas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.  Trīspadsmit mandātu šai apvienībai sanāca.  Jurkāna kungs bija aktīvs mūsu valsts nepilsoņu aizstāvis un vēlāk kļūs par aktīvu Krievijas aizstāvi pat tad, kad kaimiņvalsts sāka izturēties agresīvi pret citām valstīm.

 

Pirmās vēlēšanas pēc valsts neatkarības atjaunošanas arī bija tās, kuŗās pirmoreiz lielajā polītikā parādījās vārds “Saskaņa.”  6. Saeimā iekļuva Tautas saskaņas partija (TSP) (kā arī pēdējoreiz Latvijas Sociālistiskā partija, LSP).  7. Saeimā Tautas saskaņas partija saņēma sešpadsmit mandātus. Astotajās vēlēšanās kandidēja apvienība Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kuŗa izcīnīja 25 mandātus parlamentā.  Tās sastāvā bija TSP, LSP un pārpalikumi no partijas Līdztiesība.  2006. gadā 8. Saeimas vēlēšanās startēja apvienība Saskaņas centrs – 17 mandātu.  2010. gadā – 29 mandāti.  11. – ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā – 31 mandāts un labākais rezultāts togad.  2014. gadā pirmoreiz izskanēja jēdziens Sociāldemokratiskā partija “Saskaņa,” kuŗai arī togad bija labākais rezultāts (24 mandāti).  2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās trešoreiz šī apvienība saņēma vislielāko balsu un mandātu skaitu, šoreiz – 23 mandātus.  

 

14. Saeimas vēlēšanas Saskaņai bija katastrofa.  Mazliet pietrūka, lai tiktu līdz 5% barjerai un mandātiem, tomēr Saskaņa palika bez reprezentācijas valsts likumdevējā pavisam.  To zināmā mērā var arī uzskatīt par pliķi Kremļa fašista valsts sejā, jo ilgus gadus šī polītiskā spēka pārliecība bija tāda, ka ar lielo kaimiņvalsti jāuztur labas attiecības.  Ilgus gadus Saskaņai bija oficiāls sadarbības un partnerattiecību līgums ar Kremļa fašista kabatas partiju “Vienotā Krievija.”  Tikai 2017. gadā Saskaņa paziņoja, ka tas vairs neesot aktuāls.  Tas bija trīs gadus pēc tam, kad Kremļa fašists okupēja Krimu un uzsāka marodēšanu Ukrainas austrumos.  Vienlaikus Saskaņa ilgstoši saimniekoja galvaspilsētā Rīgā, cita starpā, toreizējam “zelta puisēnam” Nilam Ušakovam ļoti piestrādājot pie ekonomisko attiecību attīstīšanas starp mūsu galvaspilsētu un Maskavu.

 

2014. gada martā Saeima pieņēma rezolūciju, kuŗā skarbi nosodīta jau minētā Krimas aneksija.  Visi 28 klātesošie deputāti balsoja pret. Šogad, kad Kremļa fašista rīcība pārkāpusi visas iespējamās civilizācijas robežas, Saskaņa neuzdrīkstējās iebilst tad, kad Saeima tam pateica nē.  Tajā pašā dienā, kad sākās Kremļa fašista “speciālā militārā operācija” Ukrainā, parlaments pieņēma “paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un territoriālo integritāti.” Par nobalsoja 93 deputāti, tajā skaitā visi klātesošie Saskaņas pārstāvji.  

 

Iekšpolītikā Saskaņa allaž bijis uzticams partneris tiem, kuri uzskata, ka krievu valodai mūsu valstī būtu jābūt ar speciālu un īpašu statusu. Savukārt, kad korumpētība Rīgas pašvaldībā kļuva tik kliedzoša, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vispirms no amata atbrīvoja jau minēto Nilu Ušakovu un pēc tam visu pašvaldības domi, Saskaņas vēlētāji Ušakovu apbalvoja ar mandātu Eiropas parlamentā.  Gandrīz 70 tūkstoši darbaļaužu pie viņa uzvārda ievilka plusiņu, lai paustu sevišķu atbalstu.

 

Nu Saskaņas mūsu parlamentā vairs nav.  Taču – vieta tukša nepaliek!  Partijas Latvija pirmajā vietā dibinātājs Ainars Šlesers vēl pēdējās dienās pirms “speciālās militārās operācijas” skaidroja, ka ar Krieviju vajag pa labam, kā nekā no turienes nāk dabasgāze, nevajadzētu lielo lāci īpaši kacināt.  Šlesera kungam šī ir kāda sestā vai septītā partija, ko viņš laika gaitā dibinājis vai kuŗās piedalījies.  Latvija pirmajā vietā šogad 1. oktobrī saņēma 6,24% balsu un deviņus mandātus likumdevējā.  

 

Vēl labāki rezultāti 14. Saeimas vēlēšanās bija partijai Stabilitātei! – 6,8% balsu un 11 mandāti parlamentā.  7. novembrī, kad Saeima apsprieda lēmuma projektu par atteikšanos no deputātu sadarbības grupām ar Kremļa fašista un viņa klēpja sunīša Baltkrievijā veidotajiem parlamentiem. Pirmais runātājs bija Stabilitātei! veidotājs Aleksejs Rosļikovs, kuŗš apgalvoja, ka tā kā Latvijai joprojām ir diplomātiskas attiecības ar Krieviju, arī likumdevējā tādām vajadzētu būt!  Deputāts Hosams Abu Meri aizrādīja, ka visi Krievijas valsts domes deputāti atbalstīja agresiju Ukrainā.  Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vien pavaicāja, vai Rosļikova kungs vēlas veidot draudzību ar tiem deputātiem Krievijā, pret kuŗiem vērstas smagas sankcijas, vai ar tiem, kuŗi ar laiku, cerams, nonāks uz apsūdzēto sola saistībā ar savu lomu kaŗā. Galu galā Saeima lēmumu par šādu grupu neveidošanu pieņēma ar 87 balsīm par, visiem 10 klātesošajiem Stabilitātei! deputātiem balsojot pret.  Lūk, kāpēc varam uzskatīt, ka arī pēc Saskaņas kolapsa nesen notikušajās vēlēšanās Kremlim un tā fašistam par atbalstu Latvijas Republikas Saeimā jāuztraucas nav...