EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Kauliòi ir mesti
129785

Juris Lorencs    05.09.2023

 

 

 

Pirmdien, 4. septembrî, Valsts prezidenta Edgara Rinkçvièa aicinâtâ Ministru prezidenta amata kandidâte, Jaunâs Vienotîbas polîtiíe Evika Siliòa ar topoðâs koalîcijas partijâm sâka darbu pie valdîbas deklarâcijas teksta. Saprotams, paralçli notiek arî sarunas par ministru amatiem. Cerçsim, ka Saeimas balsojums par jauno valdîbu notiks pçc iespçjas âtrâk. Ka beigsies nu jau vairâk kâ trîs mçneðus (precîzâk - kopð 31. maija, kad Saeimâ notika balsojums par Valsts prezidenta amata kandidâtiem) ieilguðie paðreizçjâs koalîcijas partneºu strîdi, kas turpina paralizçt valdîbas darbu. Personîgi es nevçlos nekâdus satricinâjumus. Vienlaikus mana intuîcija teic, ka ðoreiz vidusceïa nebûs - vai nu E. Siliòas vadîtâ valdîba bûs veiksmîga, pat izcila, vai arî sekos pilnîga izgâðanâs. Runâjot azartspçïu valodâ- kauliòi ir mesti, un likmes ir milzîgas. Jauno valdîbu paðlaik cenðas veidot trîs polîttiskie spçki- Jaunâ Vienotîba, Zaïo un zemnieku savienîba (ZZS) un Progresîvie. Medijos un sociâlajos tîklos izskan viedokïi, ka ðî, iespçjams, varçtu bût pati kreisâkâ, vienlaikus arî iekðçji pretrunîgâkâ valdîba kopð Latvijas neatkarîbas atgûðanas. Turklât jaunajai koalîcijai vismaz pagaidâm Saeimâ ir tikai 52 balsis. Baumo, ka to varçtu atbalstît arî Saeimâ ievçlçtais partijas “Gods kalpot Rîgai” polîttiíis Oïegs Burovs.

 

Lîdz pat 1. septembºa vakaram vçl pastâvçja cerîbas, ka koalîcijai pievienosies Apvienotais saraksts ar 15 balsîm. Tomçr tas nenotika. Saeimas priekðsçdçtâjs Edvards Smiltçns paziòoja, ka Apvienotais saraksts neatbalstîs nestabilu, valsts droðîbu un starptautisko reputâciju vâjinoðu valdîbu ar izðíiroðu Lemberga ietekmi”.  Þurnâla “Ir” galvenâ redaktore Nellija Loèmele 30. augustâ sociâlajos tîklos dalîjâs ar ðâdu ierakstu: “Kâ valdîba var bût brîva no Lemberga ietekmes, ja koalîcijâ ielaiþ Lemberga partiju ar diviem deputâtiem un valdes locekïiem? Nekâ. Tas ir absurds. Ja kâdam tas nav skaidrs un vajag uzskatâmu illustrâciju, iekuliet omletç vanckaru un pagarðojiet.” Savukârt polîttologs Filips Rajevskis intervijâ ziòu aìentûrai LETA apgalvoja, ka “iespçjamo trîs partiju koalîciju vadîtu nevis Jaunâ vienotîba, bet gan ZZS”. Viòð arî piemin “zelta kârti”, divas deputâtu balsis, kas ZZS frakcijas iekðienç pieder bijuðâ Ventspils mçra Aivara Lemberga vadîtajai partijai “Latvijai un Ventspilij”.

 

Tomçr ne jau ZZS un A. Lemberga dçï Apvienotais saraksts un Nacionâlâ apvienîba nevçlas iet E. Siliòas veidotajâ valdîbâ. Lielâkâ problçma slçpjas partijâ Progresîvie. Nacionâlâs apvienîbas priekðsçdçtâjs Raivis Dzintars intervijâ portâlam “Delfi” jau jûnija sâkumâ izteicâs, ka “Nacionâlâ apvienîba partiju Progresîvie redz kâ ideoloìiski ïoti tâlu stâvoðu organizâciju. Tâ ir fundamentâla sadursme starp nacionâlas un multikulturâlas valsts idejâm. Ar savu lîdzdalîbu atbalstît valdîbu, kuºâ ir Progresîvie, apstâkïos, kad ir iespçjama alternatîva ar ideoloìiski lîdzîgâkâm partijâm, manâ izpratnç bûtu manu vçlçtâju intereðu nodevîba. Skaidrs ir tas, ka ðoreiz Vienotîbai neizdosies izvairîties no atbildîbas”. Ko R. Dzintars ar to domâja? Nav izslçgts, ka Jaunajai Vienotîbai nâkotnç var nâkties samaksât ar aizieðanu no Latvijas polîttiskâs skatuves. Patiesîbâ ðâda attîstîba pat ïoti iederçtos Latvijas polîttikas dramaturìijâ. Pçc neatkarîbas atgûðanas iezîmçjas sekojoða likumsakarîba. Tiek dibinâts rietumnieciski orientçts, labçji centrisks polîttisks spçks, gatavs iedzîvinât drosmîgas reformas. Sâkumâ viss veicas labi. Tomçr komanda ar laiku nogurst. Ne visu iecerçto izdodas paveikt, medijos izskan aizvien skaïâka kritika, daudzi vçlçtâji jûtâs vîluðies. Saliedçtajâ komandâ parâdâs iekðçjâ konkurence un pretrunas. Sâkâs ðíelðanâs, pazîstami partijas biedri pârmetas pie polîttiskajiem konkurentiem. Aizvien pieticîgâki kïûst vçlçðanu rezultâti- lîdz partija pavisam noiet no polîttiskâs skatuves. Vçrojama sekojoða notikumu íçdîte: partijas dibinâðana- panâkumi vçlçðanâs- varas triumfs - populâritâtes kritums- zaudçjumi vçlçðanâs- nîkðana- paðlikvidâcija. Spilgtâkie piemçri- “Latvijas ceïa” (1993- 2007) un Tautas partijas (1998- 2011) liktenis. Abas savulaik tik varenâs “varas partijas” pastâvçja vien trîspadsmit, labi ja èetrpadsmit gadus. Un kuºð gan ðodien atceras kâdreiz tik ietekmîgo partiju “Saimnieks”? Labâkajâ gadîjumâ vçsturnieki!

 

Patiesîbâ partija Jaunâ Vienotîba nav jauna partija. Tâs aizsâkumi meklçjami 2002. gada februârî, kad pçc Einara Repðes iniciatîvas tika dibinâta polîttiska partija ar nosaukumu “Jaunais laiks”. Kâ vienu no saviem uzdevumiem ðis polîttiskais spçks izvirzîja tiesiskumu, cîòu ar korupciju un atbrîvoðanos no tâ dçvçtâs “oligarchu ietekmes”. 2011. gada novembrî “Jaunais laiks” apvienojâs ar “Pilsonisko savienîbu”  un “Sabiedrîbu citai polîttikai”, jaunais polîttiskais spçks pieòçma vârdu “Vienotîba”. 2018. gadâ sekoja vçl viena nosaukuma maiòa, un “Vienotîba” pârtapa jau par Jauno Vienotîbu. Patlaban ðî partija atrodas savas karjeras augstâkajâ punktâ. No Jaunâs Vienotîbas nâk Valsts prezidents un Rîgas domes priekðsçdçtâjs. Arî jaunâ Ministru prezidente, ar lielu ticamîbu - arî nâkamie ârlietu un finanðu ministri. Baumo, ka ârlietu ministra amatu sev esot nolûkojis neviens cits kâ Kriðjânis Kariòð. Var gadîties, ka teju visi augstâkie amati valstî atradîsies vienas partijas rokâs. Bet lîdz tam vçl jânodzîvo. Gadîjumâ, ja E. Siliòas valdîba netiek apstiprinâta Saeimâ vai arî tâ krît tuvâko mçneðu laikâ, pastâv vçl viena iespçja, kas ïautu iziet no patreizçjâ strupceïa. Proti- Saeimas ârkârtas vçlçðanas. No tâm nevajadzçtu baidîties, jo ârkârtas vçlçðanas patiesîbâ ir daïa no demokratiskâ procesa. Precedents Latvijâ jau ir- 2011. gada 28. maijâ prezidents Valdis Zatlers parakstîja Rîkojumu Nr. 2, kurâ ierosinâja atlaist 10. Saeimu. Iemesls- tâ dçvçto oligarchu pieaugoðâ ietekme uz lçmumu pieòemðanu Saeimâ. Sekoja tautas nobalsoðana, kuºâ piedalîjâs 690 000 vçlçtâju. Pârliecinoðs vairâkums jeb 94 % atbalstîja Saeimas atlaiðanu. Runâ, ka pie V. Zatlera Rîkojuma nr. 2 savu roku esot pielicis arî toreizçjais prezidenta kancelejas vadîtâjs E. Rinkçviès.


 

Atpakaï