
.jpg)
Juris Lorencs 29.08.2023
Ir daþi Latvijai un latvieðiem svarîgi datumi, par kuºiem atceramies augusta izskaòâ. Un, lai arî ðogad nevienam no tiem nav apaïa jubileja, tos tomçr ir vçrts pieminçt.
1939. gada 23. augusts. Maskavâ tiek parakstîts Molotova-Ribentropa pakts ar slepenajiem protokoliem, kas paredz Baltijas valstu okupâciju. 1939. gada 1. septembris. Vâcija iebrûk Polijâ, sâkâs Otrais pasaules kaºð. 1989. gada 23. augusts. Pieminot Molotova-Ribentropa pakta 50. gadskârtu, divi miljoni cilvçku sadodas rokâs un izveido íçdi, kas savieno Baltijas valstu galvaspilsçtas. Vçsturç ðî akcija ieiet ar nosaukumu “Baltijas ceïð”. 1991. gada 19. augusts. Krievijâ sâkâs tâ saucamais “Augusta puès”, grupa sazvçrnieku cenðas no amata atstâdinât PSRS prezidentu Michailu Gorbaèovu. 1991. gada 21. augusts. Puèisti Maskavâ cieð sakâvi. Latvijas Augstâkâ Padome pieòem likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas pilnâ apjomâ atjauno 1922. gada Satversmes darbîbu un Lavijas valstiskumu. Divas dienas vçlâk, 23. augustâ, Rîgâ tiek apcietinâts Alfrçds Rubiks. Notikumu loks sâkas un noslçdzas ar simbolisko datumu- 23. augustu. Pa vidu – 52 neziòas, baiïu, nebrîves un cerîbu gadi.
Par ðiem notikumiem sarakstîti aculiecinieku memuâri un zinâtniskas monografijas. Bet kâ ðo laiku atspoguïoja laikraksti un þurnâli? Sâksim ar Molotova-Ribentropa paktu. Lai gan pielikums, kuºâ tika izlemts Baltijas valstu liktenis, skaitîjâs slepens, tâ detaïas âtri vien nonâca atklâtîbâ. Jau 1939. gada 26. augustâ britu laikraksts Daily Express publicç rakstu ar nosaukumu “Nazis Have Secret Pact With Russia”, kuºâ skaidri norâda – Baltijas valstis nonâkuðas “Krievijas ietekmes telpâ”. Vai Rîgas avîzes par to rakstîja? Diemþçl ne. Toties Kârlim Ulmanim un Zemnieku savienîbai tuvais laikraksts Brîvâ Zeme 30. augustâ publicç rakstu “Kaºa nebûs!”. Pamatojums- “jo Vâcija apzinoties, ka tas viòai izpostîtu visu aizjûras tirdzniecîbu”. Divas dienas vçlâk, 1. septembrî, nacistiskâs Vâcijas armija iebrûk Polijâ. Uz þurnâla Atpûta 1. septembra numura vâka – mazpulcçni. Treðajâ lappusç – Ulmanis mazpulcçnu vidû, tâlâk seko materiâls “Vâcija sargâ savas robeþas”. Fotografijas râda pretgaisa aizsardzîbas iekârtas, prettanku þogus, ceïu barjeras. Nâkamais numurs, kas iznâca 8. septembrî, jau ziòo “Eiropâ sâcies jauns karð”. Illustrâcijai fotografijas ar kaºojoðo valstu bruòu techniku un îsa informâcija par Poliju, kas toreiz robeþojâs ar Latviju. Neviena komentâra, nevienas analîzes, kâ notiekoðais iespaidos mûsu zemi. Toties vieta atradusies apjomîgam rakstam “Nçìu laiks sâcies”. Vieniem sâcies karð, mums – nçìu laiks.
Mazliet citâdâks ir laikraksts Jaunâkâs Ziòas. Izdevçji tie paði, kas Atpûtai - Antons un Emîlija Benjamiòi. Laikraksts publicç materiâlus par stâvokli frontç, kaºojoðo valstu ieroèiem utt. Cik var noprast, 1. septembºa numurs iznâcis pçcpusdienâ, jo sniedz tâs dienas rîtâ noturçtas Hitlera runas atstâstîjumu. Grieþoties pie parlamenta locekïiem, kas bija sapulcçjuðies kâdâ Berlînes teâtrî (Reichstâgs bija nodedzinâts), fîrers apsûdz poïus vâcu minoritâtes apspieðanâ: “Danciga bija un ir vâcu pilsçta, koridors bija un ir vâcisks. Visi ðie apgabali par saviem kultûras sasniegumiem var pateikties vienîgi vâcu tautai. Dancigu no mums atðíîra, koridoru anketçja Polija, un mûsu tautas brâïiem ðajos apgabalos bija jâpârdzîvo vislielâkâs cieðanas.” Tieði to paðu 21. gadsimtâ teiks Putins par Ukrainu. 2. septembris. Jaunâkâs Ziòas 7. lappusç ievieto sîkiem burtiem iespiestu oficiâlu informâciju “Deklarâcija par Latvijas neitralitâti”. Tâs teksts: “Pasludinu, ka kaºâ, kas izcçlies starp ârvalstîm, Latvija ievçros stingru neitralitâti. K. Ulmanis, Valsts prezidents. Rîgâ, 1939. gada 1. septembrî.” Dîvaini, ðâdai ziòai vajadzçtu atrasties laikraksta pirmajâ lappusç, nodrukâtai milzu burtiem. Arî Jaunâkajâs Ziòâs nav neviena komentâra, nevienas analîzes par kaºu. Nav meklçtas atbildes uz jautâjumu – kâpçc tas sâkâs, kuºð vainîgs, kas ir agresors, kas – upuris. Jautâjums – cik brîva bija to laiku Latvijas prese? Vai arî tâ saòçma norâdîjumus ievçrot “stingru neitrâlitâti”? Jeb izdevçji un þurnâlisti tik ïoti bija pakïauti paðcenzûrai, ka baidîjâs izteikt savas domas? Tagad mçs zinâm – Jaunâko Ziòu un seviðíi þurnâla Atpûta radîtâ ilûzija, ka kaºð uz mums neattiektos, ilga vien nepilnu gadu, lîdz 1940. gada 17. jûnijam.
Un tad nâk prâtâ 1991. gada augusta dienas. Pa Rîgas ielâm braukâ tanki, kaut kur jau tiek sastâdîti arestçjamo un izvedamo saraksti. Bet cilvçki nebaidâs paust savu pârliecîbu. Dienas redaktors Viktors Daugmalis 19. augusta ievadrakstâ “Mçs turpinâsim!” aicina: “Mums jâbût spçjîgiem aizstâvçt gan savu dzîvokli, gan savu ciemu un pilsçtu, gan savas valsts neatkarîbas ideju. Visnotaï iespçjamajâ juku laikâ ikvienam no mums jâbût gatavîbâ stâties pretî kriminâlajâm bandâm un marodieru grupâm, kas var parâdîties ârpus abiem lielajiem pretspçkiem. Taèu katram, kura sirds ir brîva no verdziskâs padevîbas un gïçvuma, jâbût gatavam atbalstît tos, kas ies pagrîdç, lai turpinâtu cîòu par demokrâtisku un suverçnu Latviju.” 20. augustâ Diena publicç Latvijas Tautas frontes valdes paziòojumu, kuºâ teikts: “Sagatavot LTF nodaïu struktûras iespçjamam darbam nelegâlâ stâvoklî... Nesadarboties un nesniegt nekâdu informâciju okupâcijas varas iestâdçm. Ar nicinâðanu un boikotu vçrsties pret apvçrsuma pârvaldes ielikteòiem un viòu atbalstîtâjiem... Dokumentçt un fiksçt visus okupâcijas varas noziegumus ârkârtçjâs pârvaldes apstâkïos.” Lûk, kâda ir pareiza reakcija brîdî, kad þurnâlisti un izdevçji redz – Latvija tiek okupçta. 21. augusta pçcpusdienâ iznâk Dienas speciâlizlaidums ar milzîgiem visrakstiem “Proklomçta Latvijas neatkarîba” un “Mûsu stunda ir situsi”. Iespçjams, nekad savâ vçsturç Latvijas prese nav bijusi tik brîva kâ ðajâs 1991. gada augusta dienâs. Brîva no cenzûras un paðcenzûras, brîva no bailçm un naudas varas. Vienota Latvijai, tâs brîvîbai un nâkotnei.
Atpakaï