PBLA vadība un valdes delegācija darba vizītē Rīgā
Par rezultātiem ekspresintervijā Ligitai Kovtunai stāsta Pēteris Blumbergs un Mārīte Kļaviņa    29.02.2024

 

 

 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēterim Blumbergs un viņa vietniece Mārīte Kļaviņa kopā ar PBLA valdes pārstāvju delegāciju aizvadītajā nedēļā bija darba vizītē Rīgā, lai pārrunātu darbības prioritātes 2024. gadam un saskaņotu tās ar Latvijas valdību, ministrijām un sadarbības partneriem. Vizīte notika no 19. līdz 24. februārim, un tajā piedalās PBLA dalīborganizāciju – Amerikas latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības vadītāji un valdes pārstāvji. 

 

Pēteris Blumbergs. Bijām ļoti gandarīti par pieņemšanu pie Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča, premjerministres Evikas Siliņas, aizsardzības ministra Andŗa Sprūda, Saeimas priekšsēdētajas Daigas Mieriņas, kultūras ministres Agneses Loginas. Tās bija augstākā līmeņa tikšanās, kas vēlreiz apliecināja to, ka PBLA ir atzīta un novērtēta vēsturiska trimdas organizācija un spējusi iekļauties Latvijas valstiskajās norisēs. Mēs taču pārstāvam gandrīz 450 tūkstošus lielo diasporu. Turklāt mēs, kas pastāvīgi dzīvojam Amerikā un Kanadā, varējām Latvijas valdības vadītājiem vairāk pastāstīt par to, kas šajā sarežģītajā laikā notiek mūsu mītnes zemēs, īpaši ASV pirms valsts prezidenta vēlēšanām.

 

Un kas notiek Amerikā pirms vēlēšanām?

P. B. Jebkuŗā gadījumā PBLA un ALA cieši atbalstīs Latvijas valsts nostāju – lai arī kuŗš no esošajiem kandidātiem tiks ievēlēts, ņemsim vērā, ka ASV ir Latvijas nozīmīgākais stratēģiskais partneris un mums kopā ir jāstiprina NATO, transatlantiskās attiecības, atbalsts Ukrainai. Vēlētājiem no latviešu elektorāta ir iespēja izraudzīties kandidātu, kas visvairāk atbilst šīm vērtībām un nostājām. Būsim neitrāli, bet raudzīsim veikt skaidrojošo darbu, turpināsim stāstīt Latvijas vēsturisko stāstu. Un šobrīd īpaši uzsverot to, ka Latvija, būdama neliela valsts, jau iegulda 2% no IKP drošībai un aizsardzībai un 1% no IKP – Ukrainas atbalstam. Kā zināms, ir ieviests arī Valsts aizsardzības dienests (VAD), nostiprināta Latvijas armija. Top Sēlijas poligons, tiek stiprināta robeža ar Krieviju, jo Latvija ir NATO robežvalsts. Tie ir pārliecinoši fakti, kas jāskaidro ASV polītiķiem.

 

PBLA jau no paša sākuma ir apstiprinājusi savu atbalstu VAD. 2027. gadā iesaukums tieši skars diasporu. Kā tam gatavojaties?

P. B. Patiešām – mēs uzreiz paudām savu oficiālo nostāju, par ko nosūtījām atbalsta vēstuli Latvijas Aizsardzības ministrijai. Starp citu, norādot, ka dienestā jāiekļauj arī sievietes, un tas ir balstīts vienlīdzības principā. Ceram, ka dienests VAD kļūs par pagodinošu, pat elitāru lietu, līdzīgi, kā tas jau ir Skandināvijas valstīs. Par to mūsu tikšanās laikā runājām ar ministru Andri Sprūdu. Tuvākajos plānos ir nometņu rīkošana jauniešiem Eiropā, vēlāk droši vien arī Amerikā.

 

Mārīte Kļaviņa. Eiropā tiešām jau esam ķērušiem pie šī darba, Aizsardzības dienesta jautājumi būs Eiropas Vasaras nometņu, 2x2 tematikā. Laiks līdz 2027. gadam ir jāizmanto lietderīgi – skaidrojot VAD principus un gatavojot diasporas jauniešus tam, uzsverot, ka šis laiks dienestā būs patiešām pilnvērtīgs. Kaut gan laika vēl ir pietiekami daudz, aicinu jau tagad sarunās un diskusijās uzsvērt to, ka VAD ieviešana attiecas arī uz diasporu. Jo ātrāk diaspora tiks iesaistīta, jo gatavāki būs gan jaunieši, gan viņu vecāki.

 

Latvijas valsts institūciju sadarbībā ar diasporu nozīmīga ir arī izglītība un kultūra…

P. B. Abas vienlīdz svarīgas, bet sāksim tomēr ar izglītību – ja nebūs latviešu skolu, kuŗās prom no Latvijas dzīvojošie bērni iemācās dzimto valodu un savas valsts vēsturi, nebūs mūsu nākotnes. Nenoliedzami svarīga ir arī kultūra, kas ļauj katram diasporas tautietim identificēties ar Latviju, apliecināt savu piederību, pavisam konkrēti darbojoties. Iepriekšējās tikšanās ar ministri Andu Čakšu deva pārliecību, ka viņa ir labi informēta par izglītības darbu diasporā – šobrīd viņai jārisina ļoti nopietnas problēmas valstī. Mēs turpinām iesākto darbu, PBLA darbojas Izglītības padome Elisas Freimanes un Ilzes Otardo vadībā ar pieredzējušiem darbiniekiem.

 

Runājot par tikšanos ar kultūras ministri Agnesi Loginu, arī tā deva labas cerības veiksmīgai sadarbībai. Vasarā viņa dosies uz Dziesmu svētkiem Toronto, un mums bija iespēja pateikties Kultūras ministrijai par atbalstu diasporas dziesmu svētkiem un atsevišķiem projektiem, kopumā ap simt.

 

Kā vērtējat Diasporas konsultatīvās padomes darbu, kā aizritēja sēde, kuŗā piedalījāties?

P. B. Tā bija sēde, kuŗu pirms amata atstāšanas sakarā ar diplomātisko rotāciju vadīja līdzšinējā īpašo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Viņa paveica ļoti lielu un nozīmīgu darbu, iesāka daudzas jaunas iniciatīvas un nostiprināja mūsu sadarbību. Liels paldies viņai! Un ceram, ka Gaveles kundzes amatā nāks tikpat spējīgs un ieinteresēts cilvēks. Īpaši vērtīgi bija mūsu kopīgie braucieni uz diasporas centriem Eiropā un Amerikā, kas deva daudz pieredzes, kā strādāt ar tautiešiem ārzemēs.

 

Diasporas konsultatīvās padomes sēde bija rezumējoša un iezīmēja turpmākās perspektīvas - tas mums visiem ir svarīgi.

 

Ko satikāt Saeimā?

P. B. Tikāmies ar Daigu Mieriņu un Saeimas vadību un Tautsaimniecības komisijas pārstāvjiem. Jutāmies uzklausīti un saprasti.

 

Šī bija jūsu pirmā Latvijas vizīšu sesija kopā ar jauno vicepriekššēdi Mārīti Kļaviņu, kuŗa pārstāv Eiropas diasporu, ir no Vācijas. Tas varbūt kliedēs bažas par Amerikas “dominanci” PBLA vadībā…

P. B. Tam, ka būtu šāda “dominance”, nevaru piekrist – PBLA savulaik vadīja Andrejs Ozoliņš, vadībā darbojās Lilija Zobens, abi no Anglijas. Es nomainīju Austrālijas/Latvijas pārstāvi Kristīni Saulīti. Runājot par Mārīti – viņa taču netika ievēlēta tāpēc, ka ir no Eiropas, bet gan tāpēc, ka ir aktīvs un kompetents cilvēks. Vislielākās cerības saistu ar to, ka Mārīte palīdzēs īstenot jauno PBLA iniciatīvu – pilsoniskā līdzdalība, remigrācija, demografija.

 

M. K. Mūsu pirmais veikums – šīs augstā līmeņa vizītes, manuprāt, ir ļoti labs sākums mūsu kopīgajam darbam. Tajās atklājās, ka esam gatavi paust vienotu viedokli, neraugoties uz to, vai pārstāvam Eiropas vai citu valstu diasporu. To skaidroju ar panākto stabilitāti – ir labi nostādītas latviešu skolas, biedrības, kas savukārt dod pamatu līdzvērtīgai sadarbībai starp visām diasporas zemēm un to organizācijām. Esam tikuši pāri lokālām interesēm, esam gatavi nopietnākiem pienākumiem – uzņemties minēto pilsoniskās līdzdalības līmeni. Protams, vieglāk ir sevi apliecināt deju kopā, korī vai novusa turnīrā, kas, protams, arī ir svarīgi. Bet darbojoties jumtorganizācijā, ir jāspēj pārliecināt tautiešus par to, cik svarīgi ir globālie jautājumi, ieskaitot piedalīšanos vēlēšanās kā savā mītnes zemē, tā Latvijā. Šobrīd aktuāli ir skaidrot, cik svarīgas ir Eiroparlamenta vēlēšanas visai diasporai, skaidrot to procedūru un nozīmi Latvijas nākotnē.

 

Novembrī atkal būs valstssvētki, kuŗos vienkopus tiksies lielāks skaits tautiešu, kas ikdienā darbojas skoliņās un pašdarbībā. Un šie ir tie brīži, kad viņus uzrunāt, informēt, iesaistīt. Amerikas un Kanadas latviešu sabiedrībā tas viss ir tradicionāli darīts daudzu gadu gaŗumā – Eiropā mums tas vēl jāapgūst.

 

P. B. Piebilstot par Eiroparlamenta vēlēšanām – esmu pārliecināts, ka ārzemju latvieši tiešām var atbalstīt valstiskās partijas, kas izvirzījušas savus kandidātus darbam Eiropas institūcijās. Īpaši šajā sarežģītajā laikā. Ceru, ka cilvēki šoreiz būs vairāk motivēti – katrā ziņā aicinu piedalīties.