Ivars Slokenbergs ir dzimis un audzis Amerikā, izglītojies par advokātu un jau daudzus gadus palīdz kārtot juridiskus jautājumus savā advokātu birojā Ņujorkā tiem Baltijas valstu uzņēmējiem, kuri ir ienākuši ASV tirgū vai gatavojas to ieka­rot. Vairums klientu viņam esot tieši no Latvijas – tie, kuriem ir uzņēmējdarbība vai investori ASV. Ivars ir arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, vada Latvijas Nacionālās operas ģildi Amerikā un ir arī Latvijas un Amerikas tirdzniecības kameras valdes loceklis.

Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai jūs Amerikā varētu sākt patstāvīgi praktizēt kā advokāts?

I. Slokenbergs. Latvijā pēc vidusskolas vai ģimnāzijas absolvēšanas var stāties augstskolā, lai studētu jurisprudenci, bet Amerikā vispirms ir jāiegūst bakalaura grāds vienalga kādā specialitātē, lai varētu iestāties Juridiskajā fakultātē. Es vispirms ieguvu bakalaura grādu vēsturē, tikai pēc tam trīs gadus studēju jurisprudenci. Ar augstskolas diplomu vien nepietiek, ir jānoliek jurista kvalifikācijas eksāmens. Amerikā katrā no piecdesmit štatiem ir sava likumdošana, un es pieminēto eksāmenu kārtoju Ņujorkas štatā.  Amerikā nav atšķirības starp juristiem un advokātiem. 

Jūs 2006. gadā sākāt strādāt arī Latvijā. Vai jutāt kādu atšķirību starp jurista darbu šeit un Amerikā?

Kad es ierados Latvijā, šeit man bija jau trešā karjera. Mana pirmā karjera bija –  Latvijas diplomāts ārlietu dienestā Ņujorkā, proti, pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, kur nostrādāju piecus gadus. Pēc tam sāku strādāt lielā advokātu birojā Ņujorkā, bet vēlāk nolēmu pārcelties uz Latviju, kur biju nolēmis palikt divus gadus, bet dzīve tā iegrozījās, ka paliku des­mit gadus. Šeit strādāju zvērinātu advokātu birojā “Ellex un Kļaviņš”. Latvijā es biju jurists, nevis advokāts. Klienti, kurus konsultēju, galvenokārt bija ārvalstu investori. Taču, lai to darītu, man no nulles bija jāapgūst Latvijas Komerclikums, kā arī citi likumi.

Pirms sešiem gadiem pārcēlos uz Ņujorku un nodibināju savu advokātu biroju “Slokenbergs PLLC”, bet ar skaidru fokusu uz Baltijas valstīm. Mani klienti galvenokārt ir no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī dažām citām Eiropas valstīm – Polijas, Zvied­rijas un Dānijas. No desmitiem tūkstošu advokātu Ņujorkā un simtiem tūkstošu advokātu ASV droši vien esmu viens no retajiem, kura niša ir Baltijas valstu reģions. Pats to esmu izvēlējies un jūtos kā tāds mazs zaldātiņš plašajā Amerikas advokātu tīklā. Pirms nodibināju savu advokāta biroju, kurā strādāju tādā Ņujorkas globālā advokātu birojā, kur bija nodarbināti divi tūkstoši advokātu dažādās valstīs. Bet tagad es pats kaļu savu likteni, un man tas patīk. Mani klienti ir uzņēmēji, kuri strādā Amerikā vai kuriem ASV ir investori. Klientu vidū ir daudz tādu, kuri izveidojuši tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kā arī daži lielie ražotāji, kuriem ir biroji un eksports ASV.

Kā Baltijas valstu uzņēmējiem sokas ar Amerikas tirgus iekarošanu? Vai jūs redzat kādu atšķirību aktivitātes ziņā starp uzņēmējiem latviešiem, igauņiem un lietuviešiem?

Atšķirības, nenoliedzami, pastāv. Lietuvieši, bijušās karaļvalsts pārstāvji, ir agresīvāki jauna biz­nesa iegūšanā. Igauņi ir ar savām īpatnībām. Jāteic, ka man visi klienti ir vienlīdzīgi, bet visvairāk man viņu ir tieši no Latvijas.

Atrast savu tirgu, savu komandu, izplatīšanas kanālus ir ļoti sarežģīti un dārgi. Jāiegulda laiks un resursi, bieži jābrauc uz ASV, jāpiedalās izstādēs un konferencēs. Ja ir vēlme nodibināt uzņēmumu ASV, tad es palīdzu to izdarīt. Jāteic, ka uzņēmuma dibināšana ir vienkāršākais. Daudz sarežģītāk ir strukturizēt īpašuma tiesības un pārvaldību, veidot darījumus ar investoriem un citiem akcionāriem, rakstīt līgumus, licenzēt intelektuālo īpašumu...

Ja ir vēlēšanās attīstīt savu jaunuzņēmumu, tad jābūt gatavam ieiet ASV tirgū. Amerikas uzņēmējdarbība un investori ir provinciāli – viņi pamatā iegulda ASV. 

Vai jūs manāt, ka uzņēmēji aktīvāk meklē biznesa attīstības iespējas Amerikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?

Dzīve mums visiem ir gājusi uz priekšu, un arī bizness nestāv uz vietas. Taču es neuzskatu, ka karš ir būtiski ietekmējis to, lai uzņēmēji daudz neatlaidīgāk kā līdz šim meklētu biznesa iespējas Amerikā.

Jūs palīdzat veidot Latvijas un Amerikas ekonomiskās attiecības, ne tikai palīdzot juridiskajos jautājumos saviem klientiem, bet arī strādājot Latvijas un Amerikas tirdzniecības kameras valdē.

Tirdzniecības kamerai ir divi uzdevumi – apvienot latviešu uzņēmējus un tos, kuriem interesē Latvija, kā arī veidot tiltu starp ASV un Latviju. Pēdējais lielākais pasākums bija šī gada oktobrī Vašingtonā, kur notika nozīmīga militārās rūpniecības izstāde. Latvijas un Amerikas tirdzniecības kamera kopā ar Latvijas vēstniecību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīkoja dronu simpoziju, kurā piedalījās dronu ražotāji un šo uzņēmumu attīstītāji no Latvijas un Amerikas. Mēs palīdzējām viņiem veidot sadarbības kontaktus ar ASV. Tā bija tāda minikonference, bet 2025. gada oktobrī Vašingtonā tiks rīkots daudz lielāks pasākums, kas būs ar skatu uz militāro rūpniecību un drošību. Tas būs ar plašu vērienu, un tajā aicināti piedalīties vairāki simti dalībnieku, tostarp Latvijas uzņēmēji un investori, kuri saistīti ar militāro rūpniecību. Arī šī viņiem būs lieliska iespēja meklēt un atrast sadarbības iespējas Amerikā.

Amerikas un Latvijas tirdzniecības kamera bija iesaistīta arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizītes sagatavošanā ASV. Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēja vairākas nozīmīgas vietas Ame­rikā, lai veidotu savstarpējus kontaktus. Tirdzniecības kame­ras uzdevums ir apvienot Latvijas uzņēmējus – gan veco, gan jauno diasporu.

Vai kāds ir apkopojis informāciju par Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Amerikas tirgū? Vai ir zināma tā kopaina?

Par to nav datu. Amerikas un Latvijas tirdzniecības kameras sēdēs esam runājuši, ka būtu lietderīgi uzzināt, cik Latvijas uzņēmēju ir iegājuši Amerikas tirgū un kāds ir viņu darbības virziens. Ne visi Latvijas uzņēmēji, kas strādā Amerikā, ir mūsu organizācijas biedri, tāpēc mums nav informācijas par visiem.

Vaicāšu jums kā juristam, kurš ilgi nodzīvojis Amerikā un bijis cieši saistīts ar dažādiem uzņēmējiem: kāds ir jūsu viedoklis par Donaldu Trampu kā uzņēmēju?

Tur ir tik daudz nianšu, tāpēc uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt. Man trūkst zināšanu par to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs Tramps ir bijis kā nekustamo īpašumu projektu attīstītājs. Viņa uzņēmumiem ir bijuši bankrota procesi, bet Amerikā tā nav kauna lieta – ja kaut kas neiznāk kā bija iecerēts, tad ir iespēja sākt no jauna kaut ko citu. Pēdējos gados arī Amerikā inflācija ir bijusi ļoti augsta, tā ir ļoti ietekmējusi pirktspēju. Šis ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Trampu ievēlēja par ASV prezidentu. 

Mūsu saruna notiek brīdī, kad jūs esat Latvijā. Vai jūs nepārsteidz, piemēram, pārtikas produktu augstās cenas mūsu valstī un dzīves dārdzība kopumā?

Amerikā daudz kas ir dārgāks nekā Latvijā, nemaz nerunājot kopumā par dzīves dārdzību, kas strauji pieaugusi tieši pēdējos piecos gados. Tāpēc, apmeklējot Latvijas veikalus, man nav nekādu pārsteigumu. 

Jūs esat arī Latvijas Nacionālās operas ģildes Amerikā prezidents. Kas jūs motivēja uzņemties šo sabiedrisko pienākumu?

Esmu Latvijas patriots un uzskatu, ka ikvienam patriotam ir kaut kas jādod valstij brīvprātīgi, lai palīdzētu tās attīstībā. Vienmēr esmu strādājis dažādās organizācijās, patlaban tās ir divas. Mani radinieki ir bijuši ģildes atbalstītāji, un mana mamma Aija Pelše ilgus gadus vadīja Ģildi. Ar laiku arī es tajā iestājos.  ģildē. Tieši pirms mēs sākām vākt līdzekļus, lai atbalstītu Jāņa Kalniņa operas ”Hamlets” iestudējumu Rīgā, notika izmaiņas valdē, un mani iecēla par prezidentu. Tas notika kovida pandēmijas laikā. Man bija jāatrod 200 tūkstoši dolāru pieminētajam operas iestudējumam. Vēsturiski mūsu ziedotāji ir Amerikas latvieši, bet man izdevās piesaistīt arī dažus ziedotājus no Latvijas, un pusotra gada laikā savācām 209 tūkstošus dolāru. Pirmizrāde notika īsi pirms Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā – 2022. gada13.  janvārī. Kad sākās karš, Ģilde mazliet atkāpās no aktīvas līdzekļu  vākšanas, jo ziedotāji vēlējās palīdzēt Ukrainas cilvēkiem. Bet pirms gada mēs atkal nolēmām, ka ir jāuzsāk kāds jauns projekts. Sarunās ar Nacionālās operas vadību uzzinājām, ka Rīgā,  Šķirotavas apkaimē, tiek būvētaoperas dekorāciju darbnīca un mēģinājumu zāļu komplekss, jo operai trūkst mēģinājumu zāļu un vietas skatuves dekorācijām. Komplekss ir gandrīz pabeigts. Bija paredzēts, ka mēģinājumu zālē notiks arī koncerti, kas atsvaidzinātu šo samērā drūmo industriālo teritoriju, tāpēc mēs uzņēmāmies savākt līdzekļus jaunam koncertflīģelim. Savācām 40 tūkstošus dolāru, un par šo summu tika nopirkts Vācijā ražotais Bechstein koncertflīģelis. Tas ir tik labs un tik skaisti skan, ka Nacionālās operas vadība nolēma to novietot nevis Meirānu ielā, bet gan operas Beletāžas zālē. Operas klavieru meistari jūsmo par flīģeļa augsto kvalitāti. Pēdējos gados ir bijis maz iespēju ieskaņot kvalitatīvus koncertus, un tagad par jauno iespēju īpaši priecājas Latvijas Radio raidījums “Klasika”. Septembrī, kad notika operas sezonas atklāšana, iesvētījām jauno flīģeli. Mums ir ļoti laba sadarbība ar pašreizējo operas vadītāju Sandi Voldiņu,  mēs jau runājam par nākamajiem projektiem.