EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Par Krievijas mîlçtâjiem
129835

Juris Lorencs    12.09.2023

 

 

 

Viena no neparastâkajâm parâdîbâm daþâs Rietumu intelektuâlajâs aprindâs ir tâ saucamâ “Krievijas mîlestîba”. Sâkusies 19. gadsimtâ, tâ ilga visu  20. gadsimtu un turpinâs joprojâm. Tiek pielûgta “noslçpumainâ Krievijas dvçsele”, “lielâ krievu kultûra”, “nesabojâtais garîgums”, “tradicionâlisma cietoksnis” utt. Un ðos mîtus nespçja kliedçt dzimtbûðana, Krievijas izraisîti kaºi, revolûcijas, boïðeviku terrors, nâves nometnes, Hitlera - Staïina pakts, Polijas un Baltijas valstu okupâcijas, Breþòeva laiku stagnâcija vai paðreizçjâ agresija Ukrainâ. Tâtad - mums ir darîðana ar noturîgiem mîtiem, kas joprojâm dzîvo daudzu cilvçku apziòâ. Visprimitîvâkie “Krievijas mîlçtâji” Rietumos pârstâv kreisu, pat komûnistisku polîtisku ideoloìiju. Viòi ar nostalìiju atceras bijuðo Padomju savienîbu, kas centâs reâlizçt komûnistisko utopiju zemes virsû. Tomçr jâbût no dzîves pilnîgi atrautam fanâtiíim, lai neredzçtu, ka modernajâ Krievijâ nav nekâ no komûnisma, pazuduði pat tâ saucamie “sociâlisma iekarojumi”. Varu sagrâbuði droðîbas dienesti un mafija, kas kontrolç, izlaupa un pârdod dabas resursus, iedzîvotâjiem atmetot kapeikas. Pie “Krievijas mîlçtajiem” var pieskaitît daïu no tâ saucamâs “Treðâs pasaules”. Parasti tie ir nedemokratiski, korumpçti Âfrikas, Âzijas vai Latîòamerikas reþîmi, kas draudzçjas ar tiem, kuºi sola lielâkus materiâlus labumus. Patiesîbâ pie varas esoðajiem ir vienalga, no kuºienes nâk nauda - no Parîzes, Londonas, Vaðingtonas, Maskavas vai bagâtajâm arabu valstîm. Problçma ir tâ, ka, lai noturçtos pie varas, ðie reþîmi izmanto prokrievisku, pret Rietumiem vçrstu propagandu, jo tâ patîk tautas masâm. Loìika te pavisam vienkârða - Putins labs tâpçc, ka ir “pret Ameriku”, pret bijuðajâm koloniâlajâm lielvarâm, pret “sapuvuðajiem, amorâlajiem Rietumiem” utt. Savukârt arabiem Amerika ir slikta tâpçc, ka tâ aizstâv Izraçlu. Tas, ka ASV, Kanada, Austrâlija un Eiropas valstis katru gadu milzîgus lîdzekïus tçrç humanitârajai palîdzîbai, lai ðie Âfrikâ dzîvojoðie Krievijas fani vienkârði nenomirtu badâ, tiek uztverts kâ paðsaprotama lieta.

 

Krievijas pielûdzçji ðodien sastopami arî reliìiskajâs aprindâs. Latîòamerikas katoïu baznîcâ pagâjuðâ gadsimta vidû radâs tâ saucamâ “atbrîvoðanâs teoloìija”. Garîgs strâvojums, kas mçìina savienot marksismu ar kristîgo mâcîbu. Ðodien viens no redzamâkajiem “atbrîvoðanâs teoloìijas” sekotâjiem ir no Argentînas nâkuðais pâvests Francisks, kuºð nekâdi nespçj noslçpt savas simpâtijas pret Krieviju. 25. augustâ, ar tieðraides palîdzîbu uzrunâjot Krievijas katoïu jaunatnes asamblejas dalîbniekus, pâvests aicinâja: “Neaizmirstiet savu mantojumu! Jûs esat diþâs Krievijas pçcteèi! Diþâs svçto un valdnieku Krievijas, diþâs Pçteºa Pirmâ un Katrînas Otrâs Krievijas, ðîs impçrijas -  izglîtotâs, diþâs kultûras un diþâ humânisma. Jûs esat lielâs Mâtes Krievijas pçcteèi, ejiet ar to tâlâk! Un paldies -  paldies par to, kâ jûs pastâvat, par to, kâ jûs esat krievi!”. Ðie vârdi pilnîbâ saskan ar impçrisko vçstîjumu, kâdu sludina krievu propagandisti, lai attaisnotu agresiju pret Ukrainu un tâs cilvçku nogalinâðanu. Vatikâna ierçdòi gan centâs labot situâciju, apgalvojot, ka pâvests esot “pârprasts”, ka viòð tikai “atkârtojis skolas mâcîbu grâmatâs lasîto”. Diemþçl ðoreiz mums ir darîðana ar patiesu pârliecîbu. Kârtçjais pierâdîjums - nesenais Franciska ceïojums uz Mongoliju. 1. septembrî, tiekoties ar þurnâlistiem lidmaðînas salonâ, pâvests aicinâjis klausîties krievu komponistu Aleksandru Borodinu, îpaði viòa 1880. gadâ sacerçto skaòdarbu “Âzijas stepes”, jo tas “palîdzçðot labâk izprast Mongoliju”. Tâtad Franciska skatîjumâ Mongolija nav nekas cits kâ pasaules perifçrija, ko iespçjams saprast vien caur “lielo krievu kultûru”! Interesanti, ka pat protestantu konfesiju iekðienç ðodien parâdîjusies “mode uz pareizticîbu”. Piemçram, daþâs Latvijas luterâòu baznîcâs redzamas ikonas un sveces, tiek kûpinâts vîraks, grâmatu galdos nopçrkama pareizticîgo garîgâ literâtûra. Kurzemç netâlu no Sieksâtes top pirmais luterâòu klosteris Latvijâ, kuºa baznîca architektoniski atgâdina pareizticîgo dievnamu ar kupoliem.

 

Bet ne jau marginâlas komûnistu grupas vai dîvaini reliìiski strâvojumi ir bîstami Latvijai, bet gan Krievijai simpatizçjoði Rietumu polîtiíi. Un tieði polîtikâ sastopamies ar neparastu modernâ laika reâlitâti - vislielâkie Putina “sapratçji”, apjûsmotâji un lîdzjutçji nâk no polîtiskâ spektra galçjiem kreisajiem un labçjiem flangiem. Parâdîba gan nav jauna, ne velti Hitlera vadîtâ polîtiskâ spçka nosaukums bija Nacionâlsociâlistiskâ vâcu strâdnieku partija. Tomçr tikai 21. gadsimta sâkumâ franèu filozofs Þans Pjçrs Fejs noformulçja tâ saucamo “pakava teoriju”, kas iztirzâta viòa 2002. gadâ izdotajâ grâmatâ “Ideoloìiju gadsimts” (Jean - Pierre Faye, “Le Siècle des idéologies”). Fejs uzskata, ka polîtiskais spektrs (kreisie, centristi, labçjie) ðodien ir nevis taisna, lineâra ass, bet gan izliekta lîkne, kas vizuâli atgâdina zirga pakavu. Tâdçjâdi galçji kreisie un galçji labçjie polîtiskie spçki patiesîbâ atrodas tuvâk viens otram nekâ centram. Eiropâ “pakava teoriju” uzskatâmi illustrç polîtiskie procesi Francijâ un Vâcijâ. 2022. gada Francijas prezidenta vçlçðanâs starp spçcîgâkajiem kandidâtiem bija arî tâ saucamie “Putina sapratçji” - labçjâ polîtiíe, Nacionâlâs frontes lîdere Marina Lepçna un kreiso spçku pârstâvis Þans Melanðons. Vçlçðanu pirmajâ kârtâ Lepçna saòçma 23 %, Melanðons - 22 % balsu. Par laimi, otrajâ kârtâ ðoreiz uzvarçja centrists Emanuels Makrons. 

 

Lîdzîga situâcija ir Vâcijâ. Putins ir autoritâte Kreiso partijai, kas iestâjas par NATO likvidçðanu. Savukârt daudzi labçjâs partijas “Alternatîva Vâcijai” biedri Putina Krievijâ saskata “konservâtîvo vçrtîbu” sargâtâju. Aptaujas liecina, ka “Alternatîva Vâcijai” stabili kïuvusi par otro populârâko polîtisko spçku, tûlît aiz Kristîgo demokratu partijas. Ja vçlçðanas notiktu ðodien, “Alternatîvu Vâcijai” atbalstîtu 21 % vçlçtâju. Zîmîgi, ka viena no  iedzîvotâju grupâm, kas îpaði aktîvi atbalsta ðo partiju, ir izceïotâji no bijuðâs Padomju savienîbas, tâ saucamie “Volgas vâcieði”. 

 

Diemþçl joprojâm nav atrasts universâls, efektîvs lîdzeklis, kas spçtu efektîvi ârstçt ar “Krievijas mîlestîbu” apsçstos. Vienîgâ pretpote ir Krievijas “labumu” izbaudîðana paðam uz savas âdas. Bet, kâ râda pasaules pieredze, parasti tas jau ir par vçlu.


 

Atpakaï