Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī ir uzvarējusi Krievija. Proti, prokrieviskā partija „Gruzijas sapnis” ir ieguvusi gandrīz 55 procentus balsu. Moldovai 20. oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās un referendumā par Eiropas Savienību (ES) ir izdevies izlīst caur adatas aci. Pašreizējā eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu ir ieguvusi nepilnus 42 procentus balsu, vēl būs vēlēšanu otrā kārta, bet konkurenti no viņas ļoti atpaliek. Savukārt referendumā par to, ka valsts konstitūcijā jāiekļauj mērķis iestāšanās Eiropas Savienībā, eiropeiski noskaņotajiem vēlētājiem ir niecīgs pārsvars – nepilni 50,04 procenti, turklāt šo niecīgo pārsvaru nodrošināja ārzemēs dzīvojošie Moldovas pilsoņi. No diasporā dzīvojošajiem par ES nobalsoja 73 procenti.

Eksperti un politikas vērotāji vēlēšanas Moldovā nodēvēja par politisko trilleri. Prezidente Maija Sandu sasauca ārkārtas preses konferenci, kurā runāja par „ārēju spēku” bezprecedenta iejaukšanos balsošanas procesā. Un ir skaidrs, ka „ārējie spēki” ir Kremlis un tā pakalpiņi. Krievija devusi patvērumu Moldovas partijām un politiķiem, kuri ir pret proeiropeiski orientēto valdību. Šogad aprīlī piecas tādas partijas Maskavā nodibināja aliansi „Uzvara”. Tās pamats ir Šora partija: Moldovā aizliegts politisks spēks, kura dibinātājs ir aizmuguriski par smagiem ekonomiskiem noziegumiem notiesātais, Krievijā mītošais miljonārs Ilans Šors. Pēc Moldovas drošības iestāžu paustā pirms referenduma caur Šora organizētu shēmu apmēram 130 000 vēlētāju saņēmuši naudu par attiecīgu balsojumu, kā arī par eiroskeptisku viedokļu izplatīšanu sociālajā tīklā „Telegram”. Turklāt Gagauzijas autonomijā, kur dzīvo apmēram 125 000 tjurku valodu saimei piederīgās gagauzu valodas runātāju, ir bažas, ka pēc pievienošanās ES, Moldova ļoti tuvināsies ar Rumāniju. Kā zināms, 1940. gada vasarā Sarkanā Armija okupēja Rumānijas  Besarābijas provinci un tajā izveidoja Moldāvijas Sociālistisko Republiku, kas līdz 1991. gadam bija PSRS sastāvā. Piedņestras kara laikā, 1990.–1992. gados, no Moldovas valsts atšķēlās Piedņestras Moldāvu Republika, kura ir visai prokrieviski orientēta. Ik pa laikam izskan runas, ka Moldovai atkal vajadzētu apvienoties ar Rumāniju. Grūti spriest, vai tas ir iespējams un varētu notikt, bet ir arī skaidrs, ka pēc iestāšanās ES abas valstis ļoti tuvinātos. Kremļa propaganda to izmanto aģitācijā pret ES, Gagauzu autonomijā referendumā pret ES nobalsoja vairāk nekā 90 procentu, bet krieviskajos valsts ziemeļos un separātiskajā Piedņestrā – no 65 līdz 80 procentiem iedzīvotāju. Savukārt Gruzijā par prokrievisko “Gruzijas sapni” no 65 līdz pat 88 procentiem iedzīvotāju balsoja rajonos, kuros pamatā dzīvo azerbaidžāņi un armēņi, kuri nezina gruzīnu valodu un kuriem tiek solīts miers un labklājība, ja Gruzija draudzēsies ar Krieviju. Daudzviet lauku rajonu iedzīvotāji tic tikai oficiālajiem varas medijiem, kuri pauž vienīgi prokrieviskā “Gruzijas sapņa” nostāju. Arī Gruzijā ir aizdomas par naudu, kas tikusi maksāta iedzīvotājiem par balsojumu.  Solītais “Krievijas miers” abās valstīs, it sevišķi Gruzijā, uz daudziem vēlētājiem iedarbojās kā narkotika: tiek stāstīts, ka karš Ukrainā sakās tādēļ, ka Eiropa neko nedarīja, lai tā nebūtu un ka karš Eiropas dēļ būs arī Gruzijā. Karu varot novērst tikai Krievija. Un, protams, gan Moldovā, gan Gruzijā vēlēšanu novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem un krāpšanos.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvilli ir paziņojusi, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus un aicināja iedzīvotājus pirmdienas, 28. oktobra vakarā rīkot protesta gājienus pret velēšanu rezultātiem. Tuvākās dienas un nedēļas Moldovā, Gruzijā un arī ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti patiesībā var ietekmēt ne tikai Eiropas nākotni.