EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Kaulii ir mesti
129785

Juris Lorencs    05.09.2023

 

 

 

Pirmdien, 4. septembr, Valsts prezidenta Edgara Rinkvia aicint Ministru prezidenta amata kandidte, Jauns Vienotbas poltie Evika Silia ar topos koalcijas partijm ska darbu pie valdbas deklarcijas teksta. Saprotams, paralli notiek ar sarunas par ministru amatiem. Cersim, ka Saeimas balsojums par jauno valdbu notiks pc iespjas trk. Ka beigsies nu jau vairk k trs mneus (preczk - kop 31. maija, kad Saeim notika balsojums par Valsts prezidenta amata kandidtiem) ieilguie pareizjs koalcijas partneu strdi, kas turpina paralizt valdbas darbu. Persongi es nevlos nekdus satricinjumus. Vienlaikus mana intucija teic, ka oreiz viduscea nebs - vai nu E. Silias vadt valdba bs veiksmga, pat izcila, vai ar sekos pilnga izgans. Runjot azartspu valod- kaulii ir mesti, un likmes ir milzgas. Jauno valdbu palaik cenas veidot trs polttiskie spki- Jaun Vienotba, Zao un zemnieku savienba (ZZS) un Progresvie. Medijos un socilajos tklos izskan viedoki, ka , iespjams, vartu bt pati kreisk, vienlaikus ar iekji pretrungk valdba kop Latvijas neatkarbas atganas. Turklt jaunajai koalcijai vismaz pagaidm Saeim ir tikai 52 balsis. Baumo, ka to vartu atbalstt ar Saeim ievltais partijas Gods kalpot Rgai polttiis Oegs Burovs.

 

Ldz pat 1. septemba vakaram vl pastvja cerbas, ka koalcijai pievienosies Apvienotais saraksts ar 15 balsm. Tomr tas nenotika. Saeimas prieksdtjs Edvards Smiltns pazioja, ka Apvienotais saraksts neatbalsts nestabilu, valsts drobu un starptautisko reputciju vjinou valdbu ar izirou Lemberga ietekmi.  urnla Ir galven redaktore Nellija Lomele 30. august socilajos tklos daljs ar du ierakstu: K valdba var bt brva no Lemberga ietekmes, ja koalcij ielai Lemberga partiju ar diviem deputtiem un valdes locekiem? Nek. Tas ir absurds. Ja kdam tas nav skaidrs un vajag uzskatmu illustrciju, iekuliet omlet vanckaru un pagarojiet. Savukrt polttologs Filips Rajevskis intervij ziu aentrai LETA apgalvoja, ka iespjamo trs partiju koalciju vadtu nevis Jaun vienotba, bet gan ZZS. Vi ar piemin zelta krti, divas deputtu balsis, kas ZZS frakcijas iekien pieder biju Ventspils mra Aivara Lemberga vadtajai partijai Latvijai un Ventspilij.

 

Tomr ne jau ZZS un A. Lemberga d Apvienotais saraksts un Nacionl apvienba nevlas iet E. Silias veidotaj valdb. Lielk problma slpjas partij Progresvie. Nacionls apvienbas prieksdtjs Raivis Dzintars intervij portlam Delfi jau jnija skum izteics, ka Nacionl apvienba partiju Progresvie redz k ideoloiski oti tlu stvou organizciju. T ir fundamentla sadursme starp nacionlas un multikulturlas valsts idejm. Ar savu ldzdalbu atbalstt valdbu, ku ir Progresvie, apstkos, kad ir iespjama alternatva ar ideoloiski ldzgkm partijm, man izpratn btu manu vltju intereu nodevba. Skaidrs ir tas, ka oreiz Vienotbai neizdosies izvairties no atbildbas. Ko R. Dzintars ar to domja? Nav izslgts, ka Jaunajai Vienotbai nkotn var nkties samakst ar aizieanu no Latvijas polttisks skatuves. Patiesb da attstba pat oti iedertos Latvijas polttikas dramaturij. Pc neatkarbas atganas iezmjas sekojoa likumsakarba. Tiek dibints rietumnieciski orientts, labji centrisks polttisks spks, gatavs iedzvint drosmgas reformas. Skum viss veicas labi. Tomr komanda ar laiku nogurst. Ne visu iecerto izdodas paveikt, medijos izskan aizvien skaka kritika, daudzi vltji jts vluies. Saliedtaj komand pards iekj konkurence un pretrunas. Sks elans, pazstami partijas biedri prmetas pie polttiskajiem konkurentiem. Aizvien pieticgki kst vlanu rezultti- ldz partija pavisam noiet no polttisks skatuves. Vrojama sekojoa notikumu dte: partijas dibinana- pankumi vlans- varas triumfs - populrittes kritums- zaudjumi vlans- nkana- palikvidcija. Spilgtkie piemri- Latvijas cea (1993- 2007) un Tautas partijas (1998- 2011) liktenis. Abas savulaik tik varens varas partijas pastvja vien trspadsmit, labi ja etrpadsmit gadus. Un ku gan odien atceras kdreiz tik ietekmgo partiju Saimnieks? Labkaj gadjum vsturnieki!

 

Patiesb partija Jaun Vienotba nav jauna partija. Ts aizskumi mekljami 2002. gada februr, kad pc Einara Repes iniciatvas tika dibinta polttiska partija ar nosaukumu Jaunais laiks. K vienu no saviem uzdevumiem is polttiskais spks izvirzja tiesiskumu, cu ar korupciju un atbrvoanos no t dvts oligarchu ietekmes. 2011. gada novembr Jaunais laiks apvienojs ar Pilsonisko savienbu  un Sabiedrbu citai polttikai, jaunais polttiskais spks piema vrdu Vienotba. 2018. gad sekoja vl viena nosaukuma maia, un Vienotba prtapa jau par Jauno Vienotbu. Patlaban partija atrodas savas karjeras augstkaj punkt. No Jauns Vienotbas nk Valsts prezidents un Rgas domes prieksdtjs. Ar jaun Ministru prezidente, ar lielu ticambu - ar nkamie rlietu un finanu ministri. Baumo, ka rlietu ministra amatu sev esot nolkojis neviens cits k Krijnis Kari. Var gadties, ka teju visi augstkie amati valst atradsies vienas partijas roks. Bet ldz tam vl jnodzvo. Gadjum, ja E. Silias valdba netiek apstiprinta Saeim vai ar t krt tuvko mneu laik, pastv vl viena iespja, kas autu iziet no patreizj strupcea. Proti- Saeimas rkrtas vlanas. No tm nevajadztu baidties, jo rkrtas vlanas patiesb ir daa no demokratisk procesa. Precedents Latvij jau ir- 2011. gada 28. maij prezidents Valdis Zatlers parakstja Rkojumu Nr. 2, kur ierosinja atlaist 10. Saeimu. Iemesls- t dvto oligarchu pieaugo ietekme uz lmumu pieemanu Saeim. Sekoja tautas nobalsoana, ku piedaljs 690 000 vltju. Prliecinos vairkums jeb 94 % atbalstja Saeimas atlaianu. Run, ka pie V. Zatlera Rkojuma nr. 2 savu roku esot pielicis ar toreizjais prezidenta kancelejas vadtjs E. Rinkvis.


 

Atpaka