EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Ir daudz kas nokavts. Bet jdara, jdara
129837
Ik dienu Velta un Roalds izspl pa acha partijai

Latvijas krievu rakstnieks Roalds Dobrovenskis un dzejniece Velta Kaltia intervij Ligitai Kovtunai    12.09.2023

 

 

 

Atminos 1991. gada augusta reportas no Maskavas - vriengs manifestcijas pc pua, kad krievi izgja iels, gls priek tankiem, vius uzrunja Jecins. Revolucionrs gars tds pats k Latvij un Lietuv!

Kur ie auu tkstoi ir tagad, kad Krievija slakt ukraius?

Roalds. Daudzi jau ir tur, aug, vai varbt - lej oti daudzi aizbraukui. Pa aizvadtajiem vairk nek trsdesmit gadiem mainjies daudz. Tiem, kam tolaik bija 40, nu ir 70.

 

Un vii neizaudzinja sev ciengus sekotjus?

Bija tau ar 2012. gads, kad simti tkstoi izgja iels, vis Krievij pat ldz miljonam cilvku protestja pret Putinu. Bet - ir dikttras mechnismi, varena mana, kas spjusi izncint visu, kas ir pret to. Dieml Krievija nav vieng, ir vl daudzas valstis, kur mana darbojas. Krievij t sks ar eniu un Stainu, Spnij ar Franko utt., utt. Mechnisms ir nelgs un - pilngi paredzams. Ja mana ir ieslgta, t strd, nogrieot, samaot visu, kas neiekaujas dikttras schm. Nogalints, noindts un padarts, t teikt, nekaitgs.

 

J, uz poltisks skatuves pardjs Navanijs, visi, tostarp Rietumi, bijm sajsm. Bet 2014. gad Navanijs gavilja: Krim na! - Krima msj! Tpc ar vairs nav pieemams ne tik vien Ukrainai, bet visai demokratiskajai Rietumu sabiedrbai.

Dzvam cilvkam ir raksturgi - un ir tiesbas - mainties. Vi ar gja mar kop ar nacistiem un ovinistiem, acmredzot domdams, ka c pret pastvoo remu noder jebkdi sabiedrotie. Tagad tau vi vairs t nedom. Ar Amnesty Internation atma viam titulu vecu grku d, un t bija kda - jau bija skusies Navanija izncinanas kampaa. Protams, negribu nevienu idealizt, bet ir pavisam dabiski, ka cilvks pc 20 gadiem vairs nav ar tiem paiem uzskatiem. Ir ar tdi, protams, kas nemains, t teikt, kuprainim pat zrks nepaldzs. Tau - kaa laik nevar vienlaikus nostties vien pus un saprast otru pusi. Tas ir pilngi izslgts! Ir jbt vien pus, un viss! Front absolti neizbgama ir frontes domana, bet t nav prnesama uz pilngi visu pasaules dzvoanu - t nav melnbalta!

 

Parunsim par Latvijas krieviem. Dieml joprojm nav pardjies kds krievu kopienas spilgts prstvis, autoritte, kas sptu prliecint savjos, ka Latvijas valstiskums ir nenoliedzams fakts, ka, dzvojot ai valst, iekauans ts valstiskum ir goda lieta. Ldzgi, kds bija, piemram, Pauls manis, baltvcu poltiis, kas spja uzrunt savjos, emot vr to, ka baltvciei savulaik negribja saprast, kpc latvieiem t vajadzga sava valsts.

Redzi, ir tdi Latvijas krievi, kuiem Latvija btu patkama bez latvieiem! Igaunij ir ldzgi. Ar tiem ir grti runt, tikai nesaprotu, kpc vii joprojm ir te. Francij, Austrij un citur tas btu neiedomjami. Nu nesaprot vii, ka Latvijas bez latvieiem nebtu, jo nevartu bt! Nerunsim par viiem! Bet mana prliecba ir tda, ka nevar, nedrkst saskatt katr ldzpilson savu ienaidnieku, ne brniu, ne veukiu. Dieml ds noskaojums latvieos ir diezgan izplatts. T ir kda! Es gribu teikt - nevajag vervt arvien jaunus ienaidniekus latvieiem. Mekljiet un audziniet draugus!

 

Drosmgkie ir atzinui, ka bija kda atgrst tos krievus, kas kop ar mums stvja barikds.

Ms tur tiem bijm, abi ar Veltu.

Velta. Roalds bija barikds, tribns, runja. Es stvju lej un trcju, lai kds milicis neko aunu nenodara! Un, atceries, vi bija starp tiem pirmajiem trim, kam Latvijas valsts piera pilsonbu par paiem nopelniem. Bez via vl lietuvietim Romualdam Raukam un krievietei, relniecei Jevgeijai isicinai.

 

Tai pa Ikil, kur js dzvojat, tepat mto jsu amata msa dzejniece Lina Langa skusi kampau Atkrievosim Latviju!

Roalds.  Ceru, ka neatklu lielu noslpumu: Lina ar savu mammu kdreiz bija vieas msu mjs, un Linas mamma labprt ar mums sarunjs sav dzimtaj krievu valod

Velta. Manuprt labk dertu kampaas nosaukums Latviskosim Latviju!

Roalds. Ja kds grib kaot ar valodu k tdu, vi jau ir zaudjis. T bs pilnga sakve! Aizliegt krieviem citam ar citu runt krieviski ir gan nereli, gan nevajadzgi. Bet - viss ir jizdara t, lai ikvienam btu pievilcgi un ciengi runt lab latvieu valod. Lai tas btu vienldz ciengi, k brvi runt, teiksim, vcu, angu un cits valods. Lai runt pareiz, lab valsts valod btu prestia lieta katram zemes iedzvotjam, ldzpilsonim. 

 

Jaun krievu paaudze jau run bez problmm. Varbt tiem jliekas mier par tiem krievu veukiem, kas vairs vienkri nevar iemcties? Valsts prvald un pavaldbs jau Valsts valodas likums strd.

Roalds. Tie, kas no brnbas brvi run latviski, ar dom citdi. Putins pie viiem ciestu fiasko. Man rp tas, ka esam zaudjui trsdesmit gadus (!), lai vairs nebtu neprvarama plaisuma starp  latvieiem un cittautieiem. Jo tika darts daudz, lai atstumtu, padartu par sveiniekiem. Iedomsimies, ja ie cittautiei tiem tiktu izemti no Latvijas tautas vai tas paldztu kaut vai valsts ekonomikas attstbai? Diez vai. Jau tagad mums ir liels kvalificta darba spka deficits. K aizpildtu vakances? Saukt darbiniekus no citiem kontinentiem? Nu, j, gribtji jau tagad ir - tkstoiem mina lauzties caur robem!

Velta. Nekad neaizmirsu, k bariku laik kd saiet - gleznu izprdoan nejaui dzirdju, ko kdam msu kultras digaram teica kds interfrontists: Bsi ar mums - viss bs krtb! Viss vl ir priek⅔ K auksta dens alts! Un vl kd gjien, pa Brvbas bulvri ejot, no mal stvoas sievietes dzirdju: Nu, ko tie aborigni te atkal Mans secinjums ir tds - ku grib bt Latvij, grib bt ar Latviju, - ldzu, ar lielko prieku! Ku ne - ldzu, izeja brva!

 

Bet nelaime jau t, ka vii nemaz negrib uz to izeju, vii nogaida, cerot, ka atnks savjie, dzvo ar apzinu, ka ms te esam un mums te jbt ar visiem saviem karogiem! Prasti izsakoties, vii Latvijas valsti neem nopietni.

Velta. Dieml! Bet ir jsaprot, ka Latvija ir valsts ar savu iekrtu un valsts valodu, un vieng izvle ir to pieemt vai nepieemt.

Roalds. Runjot par tiem, kas joprojm gaida savjos krievus - msu Valsts prezidents tau atgdinja: vai js neredzjt, ka Ukrainas pilstas Charkivu un Mariupoli, kas galvenokrt - 90%- ir krievu apdzvotas, nobumboja ldz pamatiem! Vai vii neizdarja secinjumus?!

 

Tevi, Roald, uz Latviju atveda mlestba vrd Velta! Un pc kda laika tu uzrakstji enilu romnu Rainis un via bri. Lai tdu uzraksttu, vajadzgas oti dzias, oti vispusgas Latvijas vstures zinanas, izpratne, vrtjuma plaums. Kas bija pirmais - interese par Raini- dzejnieku vai Latvijas vsture? 

Roalds. Viss kop! Tu teici enils? Bet es atceros, ka Imants Ziedonis pc romna izlasanas teica: Nu, tu esi nijs! Ldz im brdim nevaru saprast, vai vi to nopietni, vai ironizja.

 

Redzi, ieradies Latvij, es uzrakstju romnus par divem krievu komponistiem - Musorgski un Borodinu. Tolaik man bija tda jocga vainas apzia - biju pametis Krieviju, kas man neko aunu nebija izdarjusi tolaik Nu tad k atvainoans zmi uzrakstju os romnus. Tagad Putins man visu ir atmis, izsitis pamatu zem kjm! Kam vairs mans Musorgskis un Borodins?! Un dieml vairs oti, oti ilgi nebs vajadzgi. Ka beigsies, bet nks atjaunoans. Atminsimies, cik gadu desmitus vajadzja Vcijai pc Hitlera - gadus divdesmit vismaz, un ne jau tikai ekonomikas zi.

      

Bet, atgrieoties pie Raia, - pc tam ar tdu pau pienkuma sajtu pret zemi, ku esmu ieradies un kua mani piema, nolmu dzik to izprast un atstt savu ieguldjumu. Lai izprastu tautu, kuas vid tu dzvo, ir jzina visa ts vsture ldz vissenkajiem laikiem. Un tad, lai nonktu ldz izpratnei, man vajadzja atrast vrtus, un Rainis man bija ie vrti. Ne par vienu atseviu cilvku  nevar teikt, ka vi radjis nciju, bet Rainis, manuprt, bija bijis vistuvk tam.  Protams, kop ar Aspaziju. Rainis strdja aj virzien apzinti, ar karstu vlanos, sevi personificjot ar Latviju. Glui fiziski - bdams trimd veic, vi rakstja manu tautu grib nogalint un mani ldz ar viu. Man, cilvkam no malas, vismaz skum  nebija viegli  pierdt, ka esmu spjgs un tiesgs uzrakstt tdu grmatu. Katru faktu, k detektvam ncs ptt no dadm pusm. Citkrt atklju, ka pats Rainis kdjies. Un es oti baidjos kdties! Iedomjies - atncis viens sveinieks, un nu sks ststt par msu Raini! Bet galu gal akadmiis Jni Stradi teicis par romnu Rainis un via bri: oti savdabgs ncijas portrets.  Ldz im iznca trs romna izdevumi latvieu, divi krievu, prn vl gruznu valod, un grmatas fragmenti pardjs ar vcu, lietuvieu, franu, spu, holandieu valods.  

 

K tu iemcjies latvieu valodu?

Roalds. Dabg ce, t teikt, jo man nav liels talants uz valodm. J, strdju ar vrdncm, tulkojot no vcu un angu valodas, bet man ir grtbas ajs valods, piemram, pajautt ceu. Ilgi publiski nerunju latviski ja nu tikai ar Veltu. Citkrt, pats nejtot, preju no vienas valodas uz otru. Veltai gadjs dart to pau.  Un tad es  viai dareiz bargi saku: Run valsts valod! (smejas).

 

oti raksturga situcija, piemram, Latgal - ikviens, kas tur bijis, bs piedzvojis situciju, kad cilvki, paiem nemanot, priet no vienas valodas uz otru. Ja dzvo pierobe, kur skan ne tikai krievu, ar pou, baltkrievu valodas, t notiek. Bet valsts valoda ir viena, un tas ir likums, kas jievro.

Roalds. Tas, k cilvki sarunjas sav sadzv, ir oti individula lieta, un nevajag dzvot pc diktatorisk rema principa - cilvki ir masa. N, sabiedrba sastv no individualittm. Neliegsim tau diviem poiem sav starp sarunties poliski!

 

Atminies, kad kop bijm veic, satikm drzeu prdevju - vienkru sievieti, kas brvi runja ses valods. Katra valoda bagtina cilvku, visdi bagtina. Bet msu apstkos...  

Roalds. Msu apstkos latvieu valodas dominana ir ar valsts eksistences un drobas jautjums, nav aubu. Tau neizmetsim r brnu kop ar deni! Pat tiem, kas, ak, vai, visos krievos redz  pretniekus  uz mgiem laikiem, pat tiem vajadztu piekrist gan draugu, gan ienaidnieku vrdus dertu sadzirdt un saprast!

 

Js abi ar Veltu esat cienjamu gadu cilvki, bet abi daudz radoi strdjat - Roalds tulko, Velta raksta dzeju. Jums ir mjia ar drzu un siltumncu, ku izaug tomti. Atklju, ka abi kop gada skuma spljat achu - ik dienu pa partijai. Vai tas paldz bt tik jauneklgiem? Un kas vl?

Velta. Vajag daudz smieties!

Roalds. Par to smieanu. oruden aprits piecdesmit gadi, kop esam kop. Un, vari iedomties, kad es krtjo reizi pajokoju, Velta taisa lielas acis un saka: Roald, izrds, tev ir  humora izjta! Ko vl... Nu, peldjmies Daugav. ogad iznk retk. Un, tici vai ne, is meitens katru vasaru, ovasar ar fiziski, burtiski ir nsts uz rokm. Protams, den, uz sauszemes tas btu drusci grtk. 

Skumji ka ik dienu daudzas stundas esam ka - ms oti sekojam ldzi tam, kas notiek Ukrain. Esmu gandarts par Baltijas valstu un Polijas reakciju un rcbu. Protams, ir daudz trkumu msu ekonomik, socilaj jom un citur, bet drosirdg, precz aizsardzbas politika pareizj situcij ir viengi pareiza. 

 

Vai jtaties droi, dzvojot Latvij, Ikil?

Velta. Es j!

Roalds. Tev vieglk, tev ir vrs! Bet, ja nopietni... Ms visi, visi esam uz pulvera mucas, dzvojot tik tuvu agresoram. Turklt - tas ir pilngi cits ka, un tas ir pirmo reizi vstur, kad pilngi nesodti, sot tur pie sevis, kds var izrdt veselas pilstas tkstoiem kilometru tlum Nve un cieanas ir tepat tuvum. Dzirdju, ka Putins nolojot, ka scis kau Ukrain. Baisi iedomties, kas btu noticis, ja Kijiva nebtu noturjusies

 

Pc trsdesmit gadiem valsts ir piemusi likumu par izgltbas preju valsts valod, bet - k to stenot? Nav pat mcbu grmatu, nav skolotju Ms varam vien brnties, k tas nk, ka gaismas nesji - skolotji - nav jgui iemcties valsts valodu savai profesijai atbilstg lmen. Un t nu nav gan valsts vaina! Uz ko vii cerjui, vai varbt ar gaidjui atgrieamies savjos?! 

Roalds. J, ir pagjis vesels laikmets! Trs gadu pietiktu, lai uzraksttu mcbu grmatas un padartu par neiespjamu nezint valsts valodu. Un vl - man pietrkst vrieu - skolotju. Nebt neesmu patriarchta piekritjs, n, bet vrietis skol ir vajadzgs ne mazk, k vrietis imen. 

 

Ir tau spcgi vri - skolu direktori!

Roalds. Nu j, ar fizkultras skolotji Ar izcilais vstures skolotjs Valdis Klins, bet - par maz! Par vsturi runjot, - t jraksta un jmca tlt. Ne velti Putins ar savjiem manipul ar melgiem, biei izdomtiem pseidovstures datiem, sto vsturi sagrbjot par lnieci. Pats bdams maza auguma un ne tik liela prta vri, izmanto vstures viet savus priekstatus par vsturi, kas ir tik plakani, lai neteiktu plnprtgi.

Ar Stains nebija gudrs, bet vi bija viltgs, baismgu un nvgu intrigu meistars. Ar analfabts var bt viens krtgs Jago.

 

Ar gara un intelekta spku tau tdus cilvkus neuzveikt. Tad tiem jem talk ieroi - atbildot viu valod. ausmgi!

Roalds. Vl un vlreiz atkrtoju - tie, kas dom, ka notiek Krievijas ka viengi pret Ukrainu, rgti malds. Tas ir ka pret visu civilizto pasauli. Atpakacea nebs, pasaules krtba, kas tika iedibinta pc 1945. gada, ir pagalam. Tagad bs jauna krtba, un cilvces, visas cilvces, ne tikai 52 NATO valstu liktenis, ir uz likmes! Atmakssies viss, kas nokavts, un tomr - vajag kaut ko dart! Nokavja, nokavja - k Eiropa, t Amerika, bet jdara, jdara.

 

 


 

Atpaka