EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Eiropas un Krievijas iedzīvotāji: par karu un politiku
138124
Krievijas raķešu postījumi termoelektrostacijai pie Kijivas. Foto: kyiv.dsns.gov.ua/

Sallija Benfelde    14.04.2026

Rit piektais pilna mēroga kara gads Ukrainā, ko izraisīja agresorvalsts Krievija. Vērtējot pēdējo gadu un šī gada pirmo mēnešu notikumus abās zemeslodes pusēs, protams, var runāt gan par aroganci, par elementāru zināšanu, izpratnes un cilvēcības trūkumu un arī par muļķību un naudaskāri. Arī par pašaizliedzību, varonību un dvēseles gudrību.

 

Karš kā ikdienas daļa

Valstis Eiropā ir sapratušas, ka karš var pieklauvēt arī pie viņu durvīm un ka mieru neizdosies panākt, nosodoši pakratot ar pirkstu. Protams, turpina ieviest jaunas sankcijas, Eiropa ir sarosījusies ieroču ražošanai, bet pašā Eiropas Savienībā turpina darboties Putina sekotāji un uzticīgie vasaļi. Ungārijas premjers Viktors Orbāns gan zaudēja nesenajās vēlēšanās – tauta izdarīja pārliecinošu izvēli par opozīcijas līderi Pēteru Maģaru. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps ik pa brīdim runā par mieru Ukrainā un sola, ka tas tomēr būs. Tiesa gan, daudz pārmetumu no Trampa par to, ka Ukrainā miera joprojām nav, saņem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet ar agresorvalsts diktatoru Putinu Trampam esot labas sarunas, abi prezidenti labi saprototies. ASV prezidents jau atcēlis daļu sankciju pret Krieviju un ik pa laikam atkārto, ka ASV apsver iespēju izstāties no NATO. The Wall Street Journal 8. aprīlī, atsaucoties uz administrācijas pārstāvju sacīto, ziņo, ka ASV prezidenta administrācija izskata plānu, kas paredz pārcelt amerikāņu karavīrus no NATO valstīm, kas nav atbalstījušas ASV un Izraēlu karā ar Irānu. Eksperti uzskata, ka Tramps varētu izvest amerikāņu karavīrus no Spānijas, Vācijas, Itālijas un Francijas un pārvietot uz Poliju, Rumāniju, Lietuvu un Grieķiju, jo šis valstis tērē daudz finanšu NATO. Minētajā plānā neesot paredzēta ASV izstāšanās no Alianses, jo tam būtu vajadzīgs Kongresa atbalsts.

Jebkurā gadījumā plāna izskatīšana ir tikko sākusies un rezultāti, protams, nav prognozējami. Diemžēl stabilitāti un savstarpēju uzticēšanos tas nepalielina.

Tikmēr Krievija masīvos uzbrukumos turpina nogalināt iedzīvotājus, ziņas par bojā gājušajiem un ievainotajiem Ukrainas iedzīvotājiem izskan gandrīz katru dienu. Polijas Bruņoto spēku pavēlniecība ziņojusi, ka saistībā ar Krievijas tālās darbības aviācijas aktivitāti, kas veic triecienus Ukrainas teritorijā, Polijas gaisa telpā ir sākusi darboties Polijas un sabiedroto valstu aviācija. Dežūrējošie iznīcinātāju pāri un agrīnās brīdināšanas lidmašīna ir pacēlušās gaisā, un uz zemes bāzētās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī radaru izlūkošanas sistēmas ir sasniegušas maksimālās gatavības stāvokli. Jāpiebilst, ka tā nebija pirmā reize, kad Polija spiesta pacelt gaisā iznīcinātājus, jo aktīva karadarbība Ukrainas pusē nereti notiek blakus Polijas robežai. Polijas iznīcinātāji piektdien, 13. martā, pārtvēruši un pavadījuši Krievijas izlūklidmašīnu virs Baltijas jūras, pirmdien platformā “X” pavēstīja Polijas armija. Šis bija jau devītais šāds incidents kopš gada sākuma, norādīja Polijas armija. Vismaz trīs cilvēki nogalināti, bet vēl 17 ievainoti 6. aprīlī Krievijas triecienā dzīvojamai mājai Odesā. Bojāgājušo vidū ir divus gadus veca meitene, kā arī viņas 30 gadus vecā māte un vēl viena 53 gadus veca sieviete. Pilsētā izsludinātas sēras.

Savukārt viens no t.s. „krievu pasaules” ideoloģijas iedvesmotājiem un pamatlicējiem „filozofs” Aleksandrs Dugins, kuru mēdz dēvēt arī par Krievijas diktatora Vladimira Putina garīgo skolotāju, aicina Krievijā ieviest totālu iedzīvotāju kontroli un pauž, ka Krievijas iedzīvotājiem vēl stingrāka kontrole no valsts puses ir jāuztver kā neizbēgama realitāte. Dugins arī ir publiski paziņojis, ka Krievijas iedzīvotāju liktenis esot ciest, bet kaitējums, ko valsts nodara citām valstīm, esot attaisnojams ar Krievijas iedzīvotāju pazemību un iegūto slavu. „Mēs, krievi, vēsturiski vienmēr esam cietuši. Tāds ir mūsu liktenis. Mēs esam diža tauta un, ja pret kādu esam bijuši netaisni, tad tikai samierināšanās un slavas dēļ”. Grūti pateikt, kā jāsaprot tas, ka ļaunumu citiem nodara samierināšanās un pazemības vārdā, bet t.s. „krievu pasaule” savu rīcību skaidro tieši tā.

 

Aptaujas un „ārzemju aģenti”

Protams, socioloģiskās aptaujas saistībā ar visdažādākajiem jautājumiem notiek gan Eiropā, gan arī Krievijā. Katru mēnesi tiek publiskoti Krievijas neatkarīgā Levadas Centra aptauju rezultāti. Ir būtiski, ka neatkarīgais socioloģijas un analīzes centrs jau vairākus gadus Krievijā ir „ārzemju aģentu” sarakstos. Kā zināms, 2012. gadā Krievijas Federācijas valdība veica grozījumus nacionālajos tiesību aktos, kas attiecas uz nevalstisksjām organizācijām (NVO) un to darbību. Jaunie grozījumi paredzēja, ka NVO, kas tiek uzskatītas par iesaistītām politiskās aktivitātēs un saņem ārvalstu finansējumu, jāreģistrējas kā “ārzemju aģentiem”. Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam ar jaunajiem grozījumiem likuma prasības tika attiecinātas arī uz atsevišķām sabiedrisko mediju organizācijām, žurnālistiem, bet trīs gadus vēlāk šīs prasības attiecās arī uz satura veidotājiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. 2022. gadā pēc Krievijas Federācijas bruņotā iebrukuma Ukrainā “ārvalstu aģentu” likums tika papildināts, ieviešot vēl plašāku ārvalstu aģentu definīciju. Saskaņā ar jauno definīciju, ar ārvalstu aģentu tiek saprasta jebkura organizācija, sabiedriskais medijs vai privātpersona, kas saņem jebkāda veida atbalstu vai Krievijas Federācijas varas iestāžu ieskatā atrodas ārvalstu ietekmē un iesaistās politiskās, pilsoniskajās aktivitātēs, rada un izplata plašai auditorijai paredzētu informāciju vai pauž viedokli par Krievijas Federācijas politiku vai amatpersonu rīcību. Jāatzīmē, ka Krievijas sabiedrības ieskatā šis termins ir līdzvērtīgs jēdzienam “spiegs” vai “nodevējs”. Tātad šis likums attiecas uz visām NVO, sabiedriskajām organizācijām, medijiem, politiķiem, žurnālistiem un Krievijas sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri saņem finansējumu savai darbībai no ārvalstīm. Būtībā šis likums attiecas uz organizācijām un personām, kuras pauž viedokli vai izplata informāciju, kas neatbilst Krievijas valdības veidotajai politikai. Likums nozīmē to, ka aptauju rezultātus Levadas Centrs drīkst publicēt (un publicē) ar piebildi, ka ir „ārzemju aģents”. Jāpiebilst, ka Centru valsts var aizvērt jebkurā brīdī, tāpat kā jebkurā brīdī var arestēt tā pētniekus.
Aptaujas Krievijā veic arī valsts iestādes – piemēram, Viskrievijas sabiedriskās domas pētniecības centrs. Ietekmīgais Eiropas medijs Politico pasūtinājis aptauju European Pulse. Aptaujas rezultāti ir publicēti 8. aprīlī, tā notika no 13. līdz 21. martam, tajā piedalījās Spānijas, Vācijas, Itālijas, Francijas Beļģijas un Polijas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs ASV tiek uzskatītas par lielāku draudu nekā Ķīna. Proti, par lielāku draudu ASV nekā Ķīnu uzskata 36 procenti aptaujāto valstu iedzīvotāju. Aptauja arī liecina, ka sešās valstīs vidēji tikai 12 procenti iedzīvotāju uzskata ASV par tuvu sabiedroto. Tikai Francijā un Polijā Ķīna tiek uzskatīta par lielāku draudu nekā ASV – piemēram, Polijā tikai 13 procenti iedzīvotāju ASV uzskata par draudu. Visnegatīvāk ASV vērtē Spānijas iedzīvotāji – tā domā 51 procents. Tāpat domā 46 procenti Itālijas, 42 procenti Beļģijas, 37 procenti Francijas un 30 procentu Vācijas iedzīvotāju.
Liela vienprātība starp dažādu valstu iedzīvotājiem ir jautājumā par Krieviju, kā par lielāko draudu par to domā 70 procenti aptaujāto valstu iedzīvotāji. Vēl jāpiebilst: lai gan aptauja liecina, ka vidēji 86 procenti ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropai jāattīsta savas militārās spējas, bet 69 procenti domā, ka paralēli nacionālajām armijām Eiropai ir vajadzīgi arī kopīgi militārie spēki, tomēr eiropieši paši karot nav gatavi. Jāpiebilst, ka 37 procenti aptaujāto uzskata, ka valsts militārām vajadzībām tērē pietiekami daudz finanšu, bet tikpat daudzi uzskata, ka valsts šim nolūkam tērē pārāk maz.

 

Karš, Krievijas prezidents un ikdienas dzīve

Pagājušā gada beigās Levadas Centrs veica vairākas aptaujas ar jautājumiem, kā iedzīvotāji vērtē aizejošo gadu, kas tajā bijis vissvarīgākais. Krievijas iedzīvotāji kā vissvarīgākos 2025. gada notikumus minēja cenu un tarifu palielināšanos, Putina un Trampa tikšanos Aļaskā, ukraiņu dronu triecienus un problēmas ar mobilo internetu un interneta sarunu bloķēšanu. Vairākums respondentu aizejošo gadu uzskatīja „par vidēju” – tā atbildēja 62 procenti aptaujāto, bet 20 procenti iedzīvotāju to nosauca par labu. Salīdzinot 2024. un 2025. gadu, 48 procenti iedzīvotāju aizejošo gadu uzskatīja par mazliet sliktāku valstij nekā iepriekšējo, bet 42 procenti atbildēja, ka aizejošais un iepriekšējais gads valstij bijuši vienādi. Iedzīvotājiem jautāja arī, kāds bijis 2025. gads viņu ģimenei, un tikai 13 procenti sacīja, ka aizejošais gads bijis labāks nekā iepriekšējais, bet 38 procentiem 2025. gads bijis grūtāks par iepriekšējo. Ar vārdu sakot, valstij aptuveni viss bijis tāpat, bet iedzīvotājiem gan dzīvot bijis grūtāk. Protams, tas 62 procentiem Krievijas iedzīvotāju netraucēja apgalvot, ka gads bijis veiksmīgs. 50 procentu aptaujāto par „Gada cilvēku” nosauca Putinu – aptaujās Krievijā diktators ir gada cilvēks jau kopš 1999. gada. Pēc Krievijas iedzīvotāju domām, otrais pēc Putina ir ASV prezidents Tramps (ar 14 procentiem balsotāju). Protams, iedzīvotāji cer, ka šis gads viņiem būs labāks. Ar cerību šo gadu esot sagaidījuši 77 procenti Krievijas iedzīvotāju. Vēl var piebilst, ka kopumā 73 procentu iedzīvotāju vai nu noteikti, vai drīzāk sevi uzskata par brīviem cilvēkiem Krievijā. Vēl var piebilst, ka 63 procenti uzskata, ka viņu valstij vienmēr ir vajadzīgs vadītājs - „stingrā roka”. Aptaujas gada sākumā arī liecināja, ka 84 procenti Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putinu, un 65 procenti apgalvoja, ka valsts politika ir pareiza. Tiesa gan, kopš gada sākuma trijos mēnešos atbalsts valsts politikai ir samazinājies no 66 līdz 61 procentam. Tomēr kopumā visu laiku atbalsts valsts politikai, armijai, Putinam ir bijis augsts. Protams, ir skaidrs, ka daļa runā to, „ko vajag”, jo baidās, daļa iedzīvotāju tā īsti nemaz nezina, kas patiesībā notiek, bet ļoti daudzi tiešām atbalsta visu, ko dara agresorvalsts Krievija.
Februārī notiekošajam saistībā ar Ukrainu līdzi sekojusi mazāk par pusi aptaujāto, īpašu uzmanību Ukrainā notiekošajam nav pievērsuši 35, bet par to vispār neinteresējas 21procents Krievijas iedzīvotāju. Uz jautājumu: „Vai jūs personīgi atbalstāt Krievijas Bruņoto spēku rīcību Ukrainā?”, 40 procenti atbildēja, ka noteikti atbalsta, 32 procenti sacīja, ka drīzāk atbalsta. Tikai astoņi procenti aptaujāto atbildēja, ka noteikti neatbalsta. Vēl jāpiebilst, ka 57 procenti aptaujāto Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka triecieni pa Ukrainas enerģētisko infra­struktūru ir pareiza rīcība, bet 23 procenti nezina, ko par to teikt. Tikai 20 procentiem Krievijas iedzīvotāju Ukrainas enerģēti­kas infrastruktūras faktiskā iz­nīcināšana šķiet nepieņemama rīcība. Turklāt 32 procenti saka, ka „mēs jau tikai atbildējām, mēs nemaz nesākām”, tādēļ Krievija rīkojas pareizi. seši procenti aptaujāto uzskata, ka „tā viņiem vajag, lai redz, cik Krievija stipra, viņi ir ienaidnieki, fašisti”. Ar vārdu sakot, Krievijas iedzīvotāju atbalsts Putinam vismaz pašlaik ir nodrošināts. Gan jāpiebilst, ka minētais valsts Viskrievijas sabiedriskās domas pētniecības centrs savā mājaslapā ziņo, ka atbalsts Putinam samazinoties un pašlaik esot 67,8 procenti, un tas esot par 2,3 procentpunktiem mazāks nekā martā. Pētniecības centrs arī raksta, ka tik zems Putina atbalsts nav bijis kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī – toreiz tas esot bijis 64,3 procenti un līdz šim nav bijis zemāks par 70 procentiem.

Vairāki Krievijas polittehnologi atzīst, ka varas reitingi Krievijā pazeminās. Kā vienu no iemesliem eksperti min to, ka tiek bloķēts internets, par ko Krievijas iedzīvotāji uztraucas un dusmojas. Arī augošās cenas iedzīvotājus Krievijā skar aizvien vairāk. Vai tas var izraisīt ne tikai klusu neapmierinātību, bet arī masu protestus, prognozēt pašlaik nav iespējams, jo režīms Krievijā 21. gadsimtā līdzinās Staļina režīmam pagājušā gadsimta trīsdesmitajos – piecdesmitajos gados.

 

 


 

Atpakaļ