17.12.2013
Franks Gordons
Jācer vien ir
"Miers virs zemes un cilvēkiem labs
prāts"; tā Bībelē "stāv rakstīts", un pašlaik, Ziemsvētku un gadmijas
gaidās, tik ļoti gribētos, lai tas tā būtu. Diemžēl "miers virs zemes"
ir tikai jauks sapnis, un cilvēkos labs prāts mijas ar ļauniem nodomiem.
Bībelē ir arī šādi cildeni vārdi: ticība, cerība, mīlestība. Ar to
ticību ir tā, kā ir, - diemžēl bieži nākas piekrist skeptiķiem.
Mīlestību bieži nomāc naids, un paliek vienīgi cerība. Jācer vien ir -
ka būs labi vai vismaz labāk.
Žurnāls TIME par Gada personu
izraudzījies šogad neticami atbildīgajā amatā stājušos Romas pāvestu
Francisku. Šis vīrs, kas patiešām nācis no tautas - jaunībā "vaktējot"
mājdurvis, nu ņēmies izmēzt Vatikāna "augeja staļļus" un apkaŗot
pārlieko greznību un korupciju Svētā Krēsla aplokā. Jaunais pāvests
pārliecinoši un bargi kritizē "postmodernā" kapitālisma ēnas puses -
negausīgo alkatību un peļņas kāri, kas nepazīst robežu, arī morāles
aspektā.
Un te nu mēs nonākam pie Zolitūdes
traģēdijas, kas sekoja Latvijas Republikas 95. gadskārtas svinībām un
ievadīja lūzumu valsts un tautas dzīvē. No vienas puses, šī traģēdija
saliedēja tautu tā paša "labā prāta" izpausmēs, palīdzībā cietušajiem.
No otras puses, šī traģēdija atkailināja to brutālo alkatību, kas lika
Maxima bosiem būvdarbu ietvaros izvēlēties vislētākās skrūves, sijas
u.tml. Ekonomēt, ietaupīt! Iznāk - uz drošības rēķina, un rezultāts: 54
zārki.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzņēmās polītisko atbildību un atkāpās no amata.
Vārdu sakot, valdība krita, un te nu man gribētos izteikties, jo esmu
(arī) Latvijas pavalstnieks un balsotājs Saeimas vēlēšanās. Atjaunotās
Latvijas ceturtais Valsts prezidents Andris Bērziņš neslēpj nepatiku
pret Egilu Levitu un Satversmes preambulas projektu. Viņš nupat paudis
nepatiku pret aizsardzības ministru Arti Pabriku, kuŗa kandidātūru
nākamā premjērministra amatam viņš noraidīja. Der atcerēties, kuŗš
vēlpaudis nepatiku pret Levitu un preambulu, pret Arti Pabriku...
Atļaušos arī atgādināt, kāds virsraksts
bija manam komentāram Latvijas Avīzes 2011. gada 4. jūnija numurā - pēc
tam kad Andris Bērziņš tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā ar 53
balsīm pret 44: "Firma "PĒRK UN PĀRDOD" tik drīz neizputēs".
Atliek vienīgi cerēt, ka pēc šīs
trauksmainās gadmijas darbu varēs sākt kaut cik darbspējīga valdība, kas
noturēsies līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām 2014. gada oktobrī. Ne velti
mēdz teikt, ka cerība nekad nemirst.
Cerēsim, ka Ženēvā panāktā vienošanās
ar Irānu vismaz iesaldēs šīs teokratiskās valsts aizdomīgos projektus
kodolenerģijas jomā. Cerēsim, ka ASV ārlietu ministram Kerijam izdosies
Izraēlas un palestīniešu konfliktu vismaz noturēt pakāpenisku kompromisu
gultnē. Un gribētos vismaz cerēt, ka Vladimiram Putinam neizdosies
ievilkt visu Ukrainu - no Karpatiem līdz Donai - Eirāzijas jeb Āziopas
sfairā.
Mēdz teikt, ka pilnīgi bezcerīgu situāciju nav. Lai nu šis pieņēmums mūs pavada, ieejot jaunajā gadā.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
