Franks Gordons

Par brīvprātīgo integrāciju.

60% : 40%. Šis samērs ir vēstures apstākļu radīts lāsts, Eiropā unikāls. Latvijas pamattautai jārēķinās ar blīvu blāķi - dažādas etniskas izcelsmes cilvēkiem, kuŗus vieno tikai tas, ka viņi mājās runā krieviski - tās milzu zemes valsts valodā, kas sākas tepat aiz Zilupes un plešas līdz Klusajam okeanam.

Rīgas krievvalodīgajā avīzē Čas šai sasodītajai problēmai pieskaŗas vīrs, kuŗa vārds ir Garri Gailit.

Viņš acīmredzot ne par ko negrib būt Harijs Gailītis. Viņa skatījumā gaŗie gadi, kas nodzīvoti PSRS sastāvā, bijuši svētīgi latviešu tautai un tās valodai.

Savā rakstā Mūsu tvaikonis dodas uz gaišu pagātni viņš apgalvo, ka vislabākā integrācija veicama pārbaudītajā padomju garā, tikai jāatceras, cik jauki laiki latviešu valodai bijuši pēc Staļina nāves, īpaši Brežņeva valdīšanas gados. Garri Gailit 1965. gadā beidzis P. Stučkas vārdā nosauktās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti un tulkojis latviešu prozistu darbus, kā arī strādājis trijās Rīgas lielākajās bibliotēkās... un pārliecinājies, ka latviešu valoda nostūmusi nabaga krievu valodu otršķirīgā vietā. Šo apgalvojumu autors balsta ar piemēriem, ka Maskava gribējusi veicināt t.s. brālīgo republiku t.s. nacionālos kadrus un sekmējusi latviešu literātu darbu tulkojumus krievu valodā, nodrošinot prāvus metienus. Viņš nemin ne vārda par to, ka visa lietvedība šajos gados notikusi krievu valodā, ka cenzūra (Glavļits) un LKP CK ideoloģijas un kultūras nodaļa centīgi slāpējušas un žņaugušas latviešu literātūru un mākslu un ka tas, kas tai laikā patiešām bijis labs, sasniegts par spīti režīmam, nevis pateicoties tam.

Latviešu valoda "padomju" gados dominējusi (!) tāpēc, ka neviens to neuzspieda, kuŗš vien gribēja, runāja latviski, uzsveŗ Garri Gailit. Viņaprāt tai laikā latviešu valoda bijusi otrā valsts valoda, jo ielu nosaukumi bija abās valodās. Tā bijusi "reāla un, galvenais, brīvprātīga integrācija", raksta autors.

Viņš, protams, nevēlas atcerēties, ka demografiskā spiediena rezultātā latviskums draudēja paredzamā nākotnē kļūt par tādu kā etnografisku reliktu Rīgas jūras līča piekrastē.

Nepārspējams ir autora padoms: "Integrātoru kungi, piestipriniet pie mājām plāksnītes ar latviskiem un krieviskiem ielu nosaukumiem, un jums viss izdosies (..) Esmu pārliecināts - ja tagad izdosies panākt, lai krievu valoda pie mums kļūtu par otro valsts valodu, tas tā arī būs. Viss ātri nokārtosies, mūsu etniskās problēmas izzudīs, un valstiska integrācijas programma nevienam vairs nebūs vajadzīga."

Rezultātā būs duāla latviešu un krievu kopvalsts jeb Latkrievija. Tad Garri Gailit būs paraugs visām dzimtsarakstu nodaļām...

Tikmēr turpinās provokātoriskas akcijas ar mērķi atraut Latgali no Latvijas vai vismaz uzrīdīt čangaļus čiuļiem.

Kā ziņo Čas, Daugavpilī pagrīdnieki, rīkodamies Krievu kopienu kongresa vārdā, izplatījuši skrejlapu, kuŗā teikts: "Latvieši sagrāba mūsu Krievu zemi Latgali ar varu un viltu 1920. gadā, piepalīdzot poļiem un Antantei (..) Latviešu okupanti, atdodiet mums mūsu zemi un mūsu brīvību!"

Krietni gudrāk avīzē Vesti Segodņa spriež Apvienotā krievu kopienu kongresa (OKROL) līdzpriekšsēdis Aleksandrs Gapoņenko, kam Latgale ir "Latvijas trūcīgā pameita" un "tuksnesis Eiropas sētaspusē". Viņš min, ka Latgale (14 549 kvadrātkilometru) aizņem 22,5 %  Latvijas kopplatības, un liek saprast, ka "ezerzemē pastiprinājies separātisks noskaņojums". Gapoņenko pats nepiekrīt tiem, kas prasa atdalīt Latgali no Latvijas, bet vienlaikus pauž domu, ka LR Satversmes ietvaros "Latgale pelnījusi lielāku patstāvību".

Gapoņenko kopā ar Lindermanu un Osipovu vada akciju, kuŗas mērķis ir savākt 10 000 parakstu prasībai piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs līdz šim laikam norobežojies no šīs ierosmes, nevēlēdamies iemantot ekstrēmista slavu, bet tagad viņš kādā tīmekļa portālā (IMHOclub) Lindermanu un Osipovu dēvē par "goda un cieņas bruņiniekiem", un "katra godīga SC piekritēja pienākums ir palīdzēt viņiem".

Urbanoviču krietni pārspējis cits latvietis - profesors Leons Taivāns, kas kļuva bēdīgi pazīstams ar savu priekšlikumu - "mest Dainu skapi ārā pa logu". Tagad viņš intervijā NRA žurnālistam Benam Latkovskim "atzīst, ka latviešiem ir līdzīgas īpašības kā primitīvajām Afrikas ciltīm". Raugi, latvieši ar savu folkloristisko latviskumu nav nekādi rietumeiropieši - "tad jau mēs piederam pie primitīvas cilšu sabiedrības - tāds neparasts anklāvs Eiropas viducī".