EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Atkal par valodu!
13897

   13.04.2011

Atkal par valodu!
Vaira Paegle

Lasot šā laikraksta slejas, jūtos gandarīta, ka deputāti Kalniņš, Lieģis un Liepiņa pievienojušies manām bažām par latviešu valodas diskrimināciju darba tirgū Latvijā. Taču viņu skaidrojumi, kā panākt „efektīvas pārmaiņas Darba likumā juridiski korrektā veidā”, un rūpes par valsts iejaukšanos privāto uzņēmumu darbībā, kā arī aicinājums nesalīdzīnāt Latvijas situāciju ar situāciju citās valstīs vairāk izklausās pēc polītiskās retorikas nekā pēc mērķtiecīgas latviešu valodas aizstāvības.

Latvijas polītiskajai elitei ir raksturīga īpašība nemācīties no citu valstu pieredzes sarežģītos jautājumos, atrunājoties ar Latvijas īpatnībām. Tomēr ir vērts paskatīties, kā Francija un franciski runātāji cīnās par savas valodas tiesībām, kaut gan franču valodu neapdraud iznīcība. To pašu nevar teikt par latviešu valodu.

Tāpēc iesaku deputātiem papētīt Francijas un Kanadas Kvebekas provinces likumus, kas saistīti ar franču valodas un tās runātāju tiesībām. Piemēram, Francijā t.s Toubon likums paredz valsts financējumu vienīgi tām skolām, kuŗās mācības notiek franču valodā. Vienotība jau tagad ir paziņojusi, ka neatbalstīs tautas nobalsošanu par valsts samaksātu izglītību vienīgi latviešu valodā, jo tas tikai vairošot spriedzi sabiedrībā.

Vēl konkrētāks piemērs ir Kvebekas provincē pieņemtā Franču valodas charta, kuŗas sestās sadaļas - par darba devēju un ņēmēju attiecībām - 45. pants paredz, ka darba devējs nedrīkst atlaist no darba, pārcelt uz citu darbu vai pazemināt darba pakāpi darba ņēmējam tāpēc, ka darbinieks runā tikai franciski, vai arī tāpēc, ka viņa zināšanas valodā, kas nav franču valoda, ir nepietiekamas. Toties 46. pants precīzē, kādos gadījumos darba devējs var pieprasīt svešvalodu zināšanas. Visos gadījumos darba ņēmējam ir plašas tiesības apstrīdēt darba devēja lēmumus. Kāpēc Latvija nevar pilnīgi pārņemt šīs normas? Vai tāpēc, ka Latvija atrodas blakus Krievijai, kuŗas agresīvais šovinisms nav salīdzināms ar Kanadā dzīvojošo angļu miermīlību un iecietību?

Vēstulē laikrakstam deputāti Kalniņš, Lieģis un Liepiņa raksta, ka patlaban Vienotībā norisinoties darbs ar priekšlikumu iesniegšanu Darba likuma trešajam lasījumam. Tas tiešām ir interesanti, jo grozījumu iesniegšanas termiņš bija 21. marts, un 24. martās Sociālo un darba lietu komisijas priekssēde Aija Barča informēja Saeimas prezidiju, ka uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts. Ko dara Vienotība?

Aprīļa beigās Valsts prezidents Zatlers viesosies vairākos latviešu centros ASV. Mudinu trimdas latviešus būt drosmīgiem un Valsts prezidentam, kam ir likumdošanas iniciātīvas tiesības, uzdot jautājumu – ko viņš konrēti darīs, lai izbeigtu latviski runātāju diskrimināciju Latvijā?

Franciski runātāja pasaule ir sapratusi, ka ar attieksmi pret savu valodu un tās lietošanu nepietiek – pašu franciski runātāju tiesības ir stingri jānostiprina likumdošanā. Latviešu valoda ir mūsu identitātes pamatakmens un saliedētības simbols. Lai tas tā būtu vienmēr, Latvijas polītiķiem ir jāapliecina sava polītiskā griba ar apņēmību grozīt Latvijas Republikas Satversmi un likumdošanu tā, lai visi, kas runā latviski, justos droši, ka viņu tiesības visās Latvijas sadzīves jomās tiks respektētas un aizstāvētas.


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA