Viltus patrioti un nepilsoņi
Sallija Benfelde    19.09.2017

 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem,” lai gan Nacionālā apvienība nepieļauj iespēju, ka Latvijā dzimušu nepilsoņu bērni varētu automatiski kļūt par pilsoņiem un nolēmusi izmantot savas veto tiesības. Jāpiebilst, ka gada laikā par nepilsoņiem kļūst aptuveni 50 – 80 Latvijā piedzimušu bērnu. Pagājušajā gadā par nepilsoņiem kļuva 52 Latvijā piedzimuši bērni. Kopumā nepilsoņa statuss ir nedaudz vairāk kā sešiem tūkstošiem bērnu. 

 

Ko likums nosaka pašlaik? Ja bērns piedzimis vecākiem un viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, tad vecāki, reģistrējot bērnu, var izvēlēties viņam Latvijas pilsonību vai arī bērns ir nepilsonis. Ja abi vecāki ir nepilsoņi, tad arī bērns automatiski kļūst par nepilsoni. Valsts prezidenta likumprojekts paredz, ka Latvijā dzimuši bērni par tās pilsoņiem kļūst automatiski, neatkarīgi no tā, vai kāds no vecākiem ir vai nav pilsonis, turklāt vecākiem, bērnu reģistrējot, nav jāsaka, ka viņi bērnam grib Latvijas pilsonību. Ja vecāki nevēlas savam bērnam Latvijas pilsonību, tad viņiem ir jānorāda, kuŗas valsts pilsonis bērns būs, ja vien tam ir pamats. Jebkuŗā gadījumā Latvijā dzimuši bērni vairs nekļūtu par nepilsoņiem. Prakse liecina, ka gadījumos, kad pašreizējais likums ļauj vecākiem izvēlēties Latvijas pilsonību, dažreiz vecāki tomēr vēlas, lai bērns būtu nepilsonis, jo tad vieglāk braukt ciemos uz Krieviju – nepilsoņiem vīzas nav vajadzīgas.

 

Droši vien ir vietā arī atgādināt, ka nepilsoņa statuss tika ieviests kā pagaidu risinājums pārejai no okupētas valsts uz neatkarīgu Latviju. Latvijā kā vienīgajā valstī Eiropā dzimst jauni nepilsoņi, un Valsts prezidents uzskata, ka viņu statuss esot pielīdzināms bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pēc PSRS sabrukšanas neieguva nekādu citu pilsonību.

 

Tātad likumprojekts paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis.

 

Tie, kuri ir pret Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu, saka, ka, pirmkārt, vecāki, ja vien to vēlētos, jau sen būtu varējuši kļūt par Latvijas pilsoņiem. Otrkārt, ja jau viņi nav pilsoņi vai izvēlas bērnam nepilsoņa statusu, par spīti tam, ka bērns varētu būt pilsonis, vecāki esot nelojāli Latvijas valstij. Jāteic, ka bažas par nelojalitāti Latvijai var saprast, tomēr, manuprāt, tās drīzāk ir emocijas, jo ir vajadzīgi fakti, kas liecinātu, ka tieši no šīm ģimenēm nākušie bērni un jaunieši nav īpaši uzticami Latvijas valstij. Turklāt jāteic, ka izdevīgums – šajā gadījumā vīza – nav nekas jauns arī latviešu vidū. Ne velti visus šos gadus ir partijas un pilsoņi, kas domā, ka Eiropas Savienību nevajag ņemt pārāk nopietni, ka cilvēktiesību jautājumi tāds nieks vien ir, jo galvenais esot tirgoties ar Krieviju, tikt pie kādas naudiņas, bet viss pārējais neko nenozīmē. Tādēļ vēlme vienkāršāk tikt pie vīzas, lai ciemotos pie radiem Krievijā, diez vai ir uzskatāms pierādījums tam, ka cilvēki ir mūsu ienaidnieki. 

 

Tiesībsargs Juris Jansons paudis atbalstu ierosinājumam izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem: „Latvija ir apņēmusies ievērot vairākas starptautiskas konvencijas, kuŗās diezgan precīzi noteikts, ka bērnam no piedzimšanas brīža ir tiesības uz pilsonību.” Arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir aicinājusi Saeimu pieņemt šo likumu, tāpat arī eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Latvijai nav vajadzīgi jauni Padomju Savienības pilsoņi. Tomēr izskatās, ka Saeimas koalicija likumprojektu varētu neatbalstīt Nacionālās apvienības veto dēļ. Arī premjērs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņojis, ka šī jautājuma dēļ neplāno izjaukt pastāvošo koaliciju. 

 

Manuprāt, Nacionālās apvienības nostāju ietekmē Saeimas vēlēšanas pēc gada, jo ir izdevīgi izskatīties kā vienīgajiem patriotiem un latvisko vērtību aizstāvjiem. To, ka Prezidenta iesniegtā likumprojekta pieņemšana varētu vairot cittautiešu uzticēšanos Latvijas valstij un ka ir absurdi piemērot novecojošas likuma normas, kas patiesībā attiecas uz bijušajiem PSRS pilsoņiem, nacionāļi neredz. Tāpat kā neredz to, ka Latvijai ir plašas iespējas tā dēvētajai patriotiskajai audzināšanai ne jau vārdos, bet darbos. Protams, es nedomāju gados vecākos bijušo PSRS pilsoņus cittautiešus, kuŗu pārliecību vairs nemainīs nekas, es domāju par bērniem un jauniešiem, kuŗus var iesaistīt interesantās ārpusskolas nodarbībās, kuŗriem patīk dažādas sportiskas aktīvitātes un kuŗiem ir vajadzīga izpratne, nevis skarbi norādījumi, kā pareizi jādomā.

 

Galu galā pēdējos gados aizvien vairāk krievu tautības vecāki savus bērnus ved uz latviešu bērnudārziem, jo grib, lai bērni iekļautos Latvijā. Var taču beidzot panākt, ka pašvaldības financē latviešu valodā strādājošus bērnudārzus, bet privātajos dārziņos obligāti vajadzīga arī latviešu valoda. Tāpat arī jautājums par valsts financētām skolām latviešu valodā nav viegli un ātri atrisināms jautājums. Tas ir liels un grūts darbs, bet skaļi klaigāt par pilsonību nepilsoņu bērniem nav grūti. Tādēļ, manuprāt, tas ir vien tāds viltus patriotisms bez vēlmes darīt nopietnu darbu katru dienu ilgākā laikā.