Krievijai trūkst darbaroku, to trūkst arī militārajā rūpniecībā, un no pareizticīgo baznīcas jau izskanējuši aicinājumi iesaistīt ražošanā bērnus un pusaudžus, jo „astoņgadīgs zēns jau ir vīrietis nevis bērniņš”. Karotāju trūkumu Krievija cenšas papildināt ar Ziemeļkorejas karavīriem, ir izskanējusi informācija, ka karavīru vervēšana notiek Āfrikā un dažās nabadzīgās Āzijas valstīs, nereti pat ar viltu, piesolot darbu kādā nozarē, bet pēc tam piespiežot doties uz fronti. Un, protams, nav nekas jauns, ka okupanti cenšas nosūtīt uz fronti arī okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus. 

Visdīvainākais, pat mežonīgākais ir likumprojekts, kas aizliedz propagandēt „dzīvi bez bērniem”, tam ir vajadzīgs tikai diktatora Putina paraksts, jo Valsts Domes (parla­menta) deputāti to ir apstiprinājuši. Likumprojekts paredz aizliegt jebkādu propagandu, kas reklamē vai attaisno dzīvi bez bērniem. Par to skaļi jau izteikušies ne tikai deputāti, bet arī Putins un viņa galvenie propagandisti. Likumprojekts attiecas uz publiskiem materiāliem gan tiešsaistē, gan medijos, reklāmās un filmās. Par pārkāpumiem paredzēts sods līdz pieciem miljoniem rubļu (pēc Krievijas oficiālā kursa tie ir aptuveni 44247 eiro vai 46296 dolāru). Bez bērniem var dzī­vot tikai garīdznieki, kuri devuši solījumu nelaulāties. To, ka būs aizliegts runāt vai rādīt ģimenes bez bērniem, pirmajā brīdī vēl kaut kā var saprast, pat ja to grūti pieņemt kā  normu 21. gadsimta valstī.  Dzimstība Krievijā pašlaik ir aptuveni tāda pati, kā bija deviņdesmito gadu beigās, bet karam ir vajadzīga lielgabalu gaļa, jo agresorvalsts ideoloģija agrāk vai vēlāk paredz kaimiņzemju iekarošanu. Bet redzot un dzirdot deputātu un dažādu amatpersonu, arī garīdznieku izteikumus un aicinājumus, ir sajūta, ka tie ir vismaz viduslaiki un kāda reliģiska sekta. Skaļi tiek teikts, ka tā ir vienīgā sievietes misija un dzīves jēga – dzemdēt bērnus.  Pārveidojot kaut cik pieklājīgi visu sacīto latviešu valodā, tas skanētu aptuveni tā: “Kamēr tā bērnu dzemdējamā ierīce strādā, tas ir jādara un jādara, jums taču nav citas dzīves jēgas. Ejiet un dzemdējiet!” Tiek rādīti sižeti ar karavīriem, kuri smīn un skaļi aicina iet un pacensties, lai dzimstība augtu: “Brāļi, ejam un darām!”. Likumprojekts nozīmē, ka ārsti vairs nedrīkstēs ne rakstīt, ne brīdināt par to, ka ir slimības, ar kurām slimojošām sievietēm grūtniecība ir bīstama. Tiek runāts par abortu aizliegumu un par to, ka pat pēc izvarošanas tas nav pieņemams jeb, citiem vārdiem sakot, netieši tiek aicināts uz vardarbību pret sievietēm, jo tā var paaugstināt dzimstību. Starp citu šis likumprojekts paredz arī, ka gubernatoriem būs arī jāatskaitās, kāda dzimstība ir viņu vadītajā apgabalā, kāpēc dzimstība ir tik zema un ko viņi darīs, lai to uzlabotu.

Savukārt likumprojekts par abortu aizliegumu Krievijas  Valsts Domē (parlamentā) tika iesniegts pagājušā gada decembrī. Un, protams, likumprojekts neparedz, ka var izveidoties apstākļi, kad grūtniecību var nākties pārtraukt, lai neapdraudētu sievietes dzīvību. Kamēr Valsts Dome spriež, ko un kā darīt ar šo likumpropjektu, jau daudzos Krievijas apgabalos ar īpašiem gubernatoru rīkojumiem  aborti ir aizliegti privātklīnikās. Cilvēktiesību eksperti skaidro, ka tādā veidā sieviete Krievijā tiek pasludināta par inkubatoru, kura vienīgās tiesības un pienākums ir dzemdēt bērnus. Un paradoksāli, ka visos šajos aicinājumos un amatpersonu sarunās jēdziens “bezbērnu” tiek sacīts nevis krievu valodā, bet gan izmantojot angļu vārdu childfree. Varbūt tādēļ, ka šis jēdziens angļu valodā nereti tiek lietots, lai apzīmētu apzinātu atteikšanos no bērniem un dzīvi bez tiem kā ideoloģisku nostāju. Iespējams, Putina režīms tādā veidā kārtējo reizi norāda uz „sliktajiem Rietumiem”. Jebkurā gadījumā mūsu kaimiņvalsts, manuprāt, virzās atpakaļ uz viduslaikiem. 

Tātad – lai karotu, vajadzīga nauda un cilvēki. Eksperti dažādi vērtē Krievijas ekonomiku – vieni uzskata, ka tās bankrots gaidāms jau tuvākajā laikā, bet otri teic, ka, par spīti tam, ka iedzīvotājiem klājas aizvien grūtāk, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) aug uz militārās rūpniecības rēķina. Grūti teikt, vai Krieviju tiešām drīzumā gaida bankrots, bet rubļa kurss tiešām ir savā ziņā fantastisks. Krievijas Centrālās bankas kurss ir 108 rubļi par dolāru un 113 rubļi par eiro, bet valūtas tirgū dolārs jau maksā 115 rubļu, bet viens eiro 120 rubļu (kurss norādīts bez zīmēm aiz komata). ASV ir ieviesusi jaunas sankcijas Krievijai, arī pret Gazprombank. Līdz šim šī banka bija pieslēgta starptautiskajai sistēmai SWIFT, un kalpoja kā valūtas avots, jo caur to gāja visi maksājumi par Krievijas energoresursiem. Eksperti uzskata, ka jaunu, alternatīvu valūtas plūsmas avotu atrašana var prasīt aptuveni divus mēnešus. Nupat kļuvis zināms, ka Gazprom (Krievijas dabasgāzes uzņēmuma – monopolista) akciju cena nokritusi līdz šim viszemākajā līmenī – akcija maksā vienu dolāru. Krievijas Centrālā Banka paziņojusi, ka līdz šī gada beigām pārtrauks iepirkt valūtu ārējos tirgos. Jāpiebilst arī, ka Krievijas naftas cena krīt.

Ko domā Krievijas iedzīvotāji? Turpina izlikties, ka viss ir kārtībā un turpina mānīt sevi un citus.

Levadas Centra 28. novembrī publicētās aptaujas liecina, ka kopumā 76 procentiem iedzīvotāju esot labs un līdzsvarots noskaņojums. Īpaši labā noskaņojumā esot vīrieši, jo kopumā 82 procen­tiem aptaujāto vīriešu noskaņojums brīnišķīgs vai normāls un līdz­svarots. Vislielākie optimisti pēc aptaujas datiem ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, šajā grupā pozitīvi atbildējuši 86 procenti. Pat starp tiem, kuriem naudas tik tikko pietiek ēdienam, labais un līdzsvarotais noskaņojums esot 62 procentiem aptaujāto. Līdzīgi ir arī ar valsts politikas vērtējumu. Kopumā 72 procenti iedzīvotāju atbildējuši, ka Krievi­jā viss notiek pareizajā virzienā. Kopumā 87 procenti atbildējuši, ka atbalsta Putinu. To vidū, kuri informācijas iegūšanai izmanto tikai televīziju, kura visa atrodas Putina kontrolē, atbalstītāju ir 97 procenti. Protams, to var nosaukt par greizo spoguļu karaļvalsti, bet patiesībā atliek nopūsties un sacīt, ka komentāri lieki.