Vēlēšanas pavasarī
Kārlis Streips    08.06.2021

 

 

34,01 procents!  Tāda bija vēlētāju līdzdalība pašvaldību vēlēšanās 5. jūnijā.  Balsstiesīgo skaits -  964 339, nobalsoja - 327 950.  Mazliet vairāk Vidzemē, aptuveni tikpat, cik valstī kopumā, - Latgalē, bet mazāk Kurzemē un Zemgalē.

 

Šīs bija pirmās vēlēšanas kopš Saeima pērn pieņēma administratīvi territoriālo reformu.  Iepriekšējā bija 2009. gadā.  Toreiz valsts atteicās no padomju laika rajoniem, tā vietā izveidojot 110 novadus un deviņas tā dēvētās republikas pilsētas.  Drīz vien izrādījās, ka daudzi no jaunajiem novadiem nebija ilgtspējīgi.  Pārāk maz iedzīvotāju, pārāk trūcīga infrastruktūra u.tml.  Tāpēc bija jāveic jauna reforma. Rezultātā tapa iekārta ar 35 novadiem, bieži vien agrāko rajonu robežās, kā arī ar septiņām valstspilsētām (jaunvārds reformas kontekstā).  Ne visi ar šo procesu bija apmierināti, vairākos gadījumos veco novadu pārstāvji vērsās Satversmes tiesā ar sūdzībām.  28. maijā, nedēļu pirms vēlēšanām, tiesa paziņoja, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst valsts pamatlikumam, tāpēc novads jāpievieno Madonas novadam. Atbilstoši likumam par Satversmes tiesu, tās spriedumi ir galīgi un obligāti visām valsts un pašvaldību iestādēm.  Tas gan netraucēja atsevišķus Saeimas deputātus no Latgales apgalvot, ka vēsturiski un kultūras ziņā varakļānieši esot vairāk Latgalei nekā Vidzemei piederīgi.  Galu galā parlamentārieši nolēma Varakļānu novadu atstāt iepriekšējā veidolā, kamēr beidzot izlems, kuŗās kamanās tas kāps.  Līdz ar to vēlēšanas atceltas gan Varakļānu, gan arī Rēzeknes novadā.  Tur vēlēšanas būs 11. septembrī.  

 

Atgādināšu, ka pašvaldību vēlēšanas šogad nenotika Rīgā, jo Latvijas galvaspilsētā ārkārtas vēlēšanas bija pērn augustā pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija padzina esošo domi, jo tā bija pagalam nekompetenta un darba nespējīga.  Arī atgādināšu, ka minētajās vēlēšanās rīdziniekiem izdevās pielikt punktu Saskaņas un Gods kalpot Rīgai režīmam, kas iepriekšējo desmit gadu laikā Rīgu būtībā padarīja par korupcijas bedri.  

 

Vairāku mēnešu gaŗumā pašvaldība nespēja pieņemt gada budžetu, un ar to pietika, lai atlaistu visu domi.  Ārkārtas vēlēšanās izdevās sistēmu mainīt.  

 

Attiecībā uz "gribējām mainīt, bet nesanāca" šonedēļ vērts parunāt par Ventspili.  2017. gadā pilsētas ilggadīgā mēra Aivara Lemberga vadītā partija Ventspilij un Latvijai saņēma deviņus no trīspadsmit mandātiem pilsētas domē.  Arī šajā gadījumā tas nozīmēja spēju pilsētu vadīt vairāk vai mazāk patvaļīgi. Šogad bija cerības to mainīt. 5. jūnijā ventspilnieki valdošajai partijai deva par apmēram 10 procentiem mazāk balsu nekā pirms četriem gadiem, šoreiz ar to nodrošinot septiņus mandātus.  2017. gadā atlikušos četrus mandātus saņēma Nacionālās apvienības, Reģionu apvienības un Vienotības kopsaraksts.  Šogad pa diviem mandātiem partijai Latvijas attīstība un Jaunās Vienotības un Reģionu apvienības kopsarakstam, un vēl pa vienai vietai Jaunajai konservatīvajai partijai un Nacionālajai apvienībai.  Kopumā - sešas.

 

Starp iepriekšējām vēlēšanām un šīgada vēlēšanām bija vēl viena atšķirība -  2017. gada jūnijā Aivars Lembergs vēl nebija, bet 2021. gada jūnijā viņš jau ir smagos noziegumos notiesāts.  Spriedums pēc ļoti gaŗa tiesas procesa notika šogad februārī, un Lembergam piespriests cietumsods, kā arī mantas konfiskācija.  Vēlēšanās tikai 552 Ventspilij un Latvijai atbalstītājiem likās, ka tas būtu iemesls kandidāta vārdu no biļetena svītrot.  Piecreiz vairāk ļaužu secināja, ka lai gan kandidāts ir aiz restēm, viņš ir plusiņa vērts, un galu galā Aivars Lembergs, kuŗš Ventspilī ir saimniekojis kopš tālā 1988. gada, atkal tika ievēlēts ar vislielāko punktu skaitu no visiem! Ventspils pašvaldība Lembergu ir apgādājusi ar nepieciešamo techniku, lai viņš domes sēdēs varētu piedalīties virtuāli. Interesanti, kā tas izskatīsies pēc pandēmijas, kad 12 deputāti sēdēs ap galdu un viens būs redzams video monitorā no attāluma?  Lasi – cietuma... Man jau gribētos domāt, ka pārējiem deputātiem no attiecīgās partijas būtu kauns.  

 

Vislabākos rezultātus skaitliskā nozīmē šajā pašvaldību vēlēšanās uzrādīja Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Latvijas Reģionu apvienība.  Pārsteidzoši labi rezultāti bija Latvijas attīstībai, kas polītikā joprojām ir jaunpienācēja.  Četros novados partija ieguva vislielāko balsu skaitu (Līvānu novadā 60,47%), vēl sešās ievēlēti tās pārstāvji.  Jaunās Vienotības pārstāvji ievēlēti 25 pašvaldībās, kustības Par - septiņās.  Jaunajai konservatīvajai partijai būs deputāti 16 pašvaldībās.  Saskaņa šogad - tāpat kā citugad - ieguva sevišķi labus rezultātus Rēzeknē un Daugavpilī.  Brūkošā partija KPV LV savukārt panāca tikai viena vienīga deputāta ievēlēšanu Dobeles novadā.  

 

Jaunievēlētās pašvaldības darbu sāks 1. jūlijā.  Daudzviet tagad būs intensīvas sarunas par koalīcijām un opozīciju, par darāmajiem darbiem.  Šur tur Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatēja problēmas, tajā skaitā Jēkabpils novadā ar iespējamu balsu pirkšanu.  Tas ar laiku varētu nozīmēt atsevišķu partiju vai polītiķu sodīšanu.  Bet tiem 65,99% vēlētāju, kuŗi 5. jūnijā noslinkoja nebūs nekādu tiesību gausties par to, ko ievēlētā pašvaldība darīs vai nedarīs.