Vēlēšanas gaidot
Kārlis Streips    07.08.2018

 

 

Man rakstot, līdz 13. Saeimas vēlēšanām nu vairs palikusi vien 61 diena, divi mēneši, un varam sākt saprast, kas tajās piedalīsies, jo šajās dienās notikusi kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tā sanāk, ka rakstu 6. augustā  no rīta, un beidzamais brīdis sarakstu iesniegšanai ir rītvakar, taču jau tagad 12 no kopumā paredzētajām 15 partijām un partiju apvienībām tā ir izdarījušas. Jaunā konservātīvā partija (JKP) bija pirmā, tai sekoja Rīcības partija, Latvijas Reģionu apvienība, apvienība „Attīstībai/Par”, Jaunā Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība, „No sirds Latvijai”, partija Progresīvie, jēdziens Saskaņa sociāldemokratiskā partija, Latvijas krievu savienība, Nacionālā apvienība un politiskā partija KPV LV (Kam pieder valsts?). No minētajām partijām tikai trim iekļūšana nākamajā Saeimā ir puslīdz garantēta, runa ir par Saskaņu, kuŗa, ļoti iespējams, kārtējo reizi saņems lielāko balsu un tāpēc mandātu skaitu, bet, vēl iespējamāk, kārtējo reizi paliks opozīcijā, par "zaļajiem zemniekiem," kuŗi cer atkārtoti vadīt valdību ar premjēru Māri Kučinski priekšgalā, un "nacionāļi," kuriem arī ir savs iekodētais elektorāts. No atlikušajām partijām vairākām patlaban reitingi ir ap piecu procentu barjēru, kādas vajadzīgas, lai vispār iegūtu mandātus, ir arī citas, tajā skaitā pavisam mazpazīstamā Rīcības partija, kuŗām izredžu nekādu īpašu nav, vismaz manā uztverē tas tā ir.

 

Lielākā katastrofa pēdējo gadu laikā bijusi Vienotībai, par kuŗu ārvalstīs dzīvojoši Latvijas pilsoņi pirms četriem gadiem 12. Saeimas vēlēšanās nobalsoja ar uzviju. Vienotība saņēma 7 862 balsis, otrā vietā bija Nacionālā apvienība ar 4 939, tātad krietni mazāk. Tiesa, kopumā togad nobalsoja vien 22 941 cilvēks, kas nozīmē, ka cerības, ka ārvalstīs dzīvojoši cilvēki kaut ko vēlēšanās īpaši var ietekmēt, ir visai veltīgas. Varbūt šogad piedalīsies lielāks skaits, bet 2012. gadā kopumā vēlētāju bija tuvu miljonam, tā 22 941 balss varbūt kādu specifisku kandidātu pabīdīja augšup vai lejup ar krustiņu un svītrojumu palīdzību, taču kopumā nekāds liels efekts tur nebija un nevarēja būt. Vienotība savukārt būtībā noasiņoja iekšēju kašķu un nesaprašanu dēļ, savu lomu tur spēlēja kādreizējā partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kuŗa no partijas aizgāja skandala apvīta un nupat ir iecelta kā Latvijas vēstniece Italijā. Polītikas novērotāju vidū domas dalās par to, vai tas bija piemēroti tik drīz pēc polītiskās karjēras beigām, taču ir visai iespējams, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, kuŗš arī pārstāv Vienotību, saprot, kādā virzienā patlaban pūš polītiskie vēji, un tāpēc nolēma kādreizējo kollēgu amatā iecelt pirms vēlēšanām, pēc kuŗām, ļoti iespējams, Ārlietu ministriju vadīs kāds cits.

 

Liels jautājums ir par to, kas notiks ar Vienotības elektorātu. Jauno Vienotību veido partija kā tāda aliansē ar dažādām reģionālām partijām, un nebūt nav izslēgts, ka tā tiks pāri minētajiem pieciem procentiem. Pirmajā vietā sarakstos būs jau minētais E. Rinkevičs, kurš būs pirmajā vietā Rīgas apgabalā, tātad arī tur, kur tiks pieskaitītas ārzemēs dzīvojošo balsis, kā arī labklājības ministrs Jānis Reirs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Saeimas deputāti Aldis Adamovičs un Inese Lībiņa-Egnere. Taču ap Vienotības elektorātu šogad snaikstās visai liels bars partiju, un man kā liberāli noskaņotam cilvēkam par to ir nudien žēl. Progresīvajā galā šogad tikai nosacīti būs Jaunā Vienotība, bet tur arī uz vēlētāju atbalstu cer Attīstībai/Par un Progresīvie, abos gadījumos tās savos uzskatos par politiku un sabiedrību ir visnotaļ līdzīgas, problēmas tikai bijušas ar personāliju saskaņošanu. Katrā gadījumā katra no šīm partijām tiks pie zināma skaita balsu, tā liberālo balsojumu dalot, un gadījumā, ja tās netiks līdz pieciem procentiem, tās būs balsis, kuŗas tiks pārskaitītas tām partijām, kuŗas ir ieguvušas mandātus likumdevējā, tajā skaitā noteikti arī Saskaņai. Tāpēc es ieteiktu tiem lasītājiem, kuri domā balsot par liberālāk noskaņotu Latviju, padomāt ļoti rūpīgi par to, kā 6. oktobrī rīkoties.

 

Pēdējā aptaujā, kādu par partiju populāritāti veica sabiedrisko pētījumu centrs SKDS, pirmajā vietā kā vienmēr bija Saskaņa ar 21,4 procentiem, otrā vietā Zaļo un Zemnieku savienība ar 12,4 procentiem, un tad KPV LV ar apaļiem septiņiem procentiem. Virs pieciem procentiem aptaujā arī bija Nacionālā apvienība (6,8 procenti), savukārt zem minētās barjeras Attīstībai/Par (4,4 procenti), JKP (3,9 procenti) un Jaunā Vienotība (2,9 procenti. Par šiem rezultātiem jābūt piesardzīgiem, pirmkārt tāpēc, ka līdz vēlēšanām vēl ir divi mēneši, un polītikā tā ir vesela mūžība. Daudz kas var notikt. KPV LV gadījumā piepešais reitinga palielinājums, ļoti iespējams, ir tāpēc, ka pirms pāris mēnešiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja partijas dibinātāju, visnotaļ ekscentrisko aktieri un Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, un apsūdzēja viņu nelikumīgā savas partijas financēšanā.

 

Kaimiņam lietā ir aizdomās turētā statuss, taču viņš ir spējis sevi prezentēt ļaunprātīga biroja upuŗa gaismā, un, iespējams, tieši tāpēc partijas reitings ir pieaudzis. Otrkārt, vēsture rāda, ka aptaujas ne vienmēr ir precīzas, un tas ir ļoti maigi teikts. Laikā pirms pērnajām pašvaldību vēlēšanām, piemēram, aptaujas rādīja, ka Jaunajai konservatīvajai partijai lielu izredžu nav, reitings spītīgi turējās zem pieciem procentiem, taču vēlēšanu dienā partija varēja svinēt lielu uzvaru, jo Rīgas domes vēlēšanās tā saņēma vairāk nekā 13 procentus balsu un deviņus mandātus domē. Liela ir varbūtība, ka arī šoreiz aptaujas rāda vismaz mazliet citu ainu, nekā situācija ir īstenībā, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka apmēram ceturtā daļa vēlētāju minētajā aptaujā teica, ka viņi vēl nav izlēmuši, par ko balsot. SKDS savās aptaujās arī aprēķina kopējo balsu skaitu, ja proporcionāli pārdala minēto neizlēmušo balsis, tajā ziņā patlaban rādās, ka mandātus Saeima varētu iegūt Saskaņa, "zaļie zemnieki," "nacionāļi," KPV LV, Attīstībai/Par un JKP, Jaunajai Vienotībai paliekot knapi, knapi zem pieciem procentiem.

 

Savukārt, kas attiecas uz to, ka patlaban visu ārvalstīs balsojošo balsis tiek pieskaitītas tieši Rīgas apgabalam, politikā pēdējā laikā ir izcēlusies saruna par iespēju, ļaut šiem vēlētājiem pašiem izvēlēties savu apgabalu. Saeimas vēlēšanās tas būtu būtiski tikai tādā nozīmē, ka vēlētājs, iespējams, vēlas balsot konkrēti par Edgaru Rinkeviču un tāpēc izvēlētos savu balsi joprojām pieskaitīt Rīgas apgabalam, savukārt, ja favorīts ir Jānis Reirs, tad balss tiktu ieskaitīta Zemgales apgabalā. Lielāks jautājums būtu pašvaldību vēlēšanās, un tur galvenā problēma būtu pierādīt, ka vēlētājam tik tiešām ir saites, teiksim, ar Tīnūžiem vai Pampāļiem. Tas viss katrā gadījumā prasītu ļoti ievērojamas likuma maiņas, un nav nekādu garantiju, ka nākamā Saeima uz tā kaut ko būtu gatava, vēl jo vairāk, ja oktobrī kārtējo reizi izrādīsies, ka ārzemēs balsojošo skaits ir visnotaļ niecīgs, kā tas bija pirms četriem gadiem.

Ja lasītāji vēlas šogad piedalīties, tad jau tagad būtu jāpārliecinās, ka pasei nav beidzies derīguma termiņš. Ja tā, tad jādomā, ka divu mēnešu laikā vēl var pagūt pasūtīt jaunu pasi. Tas pats attiecas uz tiem, kuri vēl nav saņēmuši pasi vispār, bet ir uz to tiesīgi un var pagūt tādu iegūt uz vēlēšanu laiku. Galvenais tomēr būs ļoti rūpīgi padomāt, par ko balsot. Sešas nedēļās pēc vēlēšanām būs Latvijas Republikas simtgade. Būtu pat ļoti žēl, ja sanāktu ievēlēt parlamentu, kuŗš uz to nav īsti cienīgs.