Valdības veidošana un “trīs musketieri”
Sallija Benfelde    15.11.2022

 

 

Vērojot sarunas par to, vai valdību veidos trīs partijas un redzot patiesībā nesaprotamo Apvienotā saraksta (AS) nostāju, brīžam bija jādomā par to, vai notiek „trīs musketieru” sarunas par „viens par visiem, visi par vienu”, vai arī notiek mēģinājums atgriezties pie okupācijas laika principa: atbild visi, neatbild neviens, jo visu laiku AS runāja par solidāro atbildību. Protams, valdības atbildība vienmēr ir bijusi solidāra, jo lēmumus tā pieņem balsojot, tādēļ tā arī nav skaidrs, kā tad jāizpaužas solidaritātei AS izpratnē.

 

Neizpratni raisīja arī uzņēmēja Ulda Pīlēna oficiāli-neoficiālais statuss sarunās. No vienas puses, viņš nevēlējās kandidēt, acīmredzot nevēloties ierobežot savu biznesu, bet paziņoja, ka glābs Latviju. Tiesa gan, viņš tika nosaukts par AS premjera kandidātu, bet jau pēc vēlēšanām kādā brīdī sacīja, ka nebūs premjers, bet tikai gribot palīdzēt. Beigu beigās viņš kļuva par sarunu vedēju no AS puses, visus pamācīja, centās noteikt, kā jānotiek sarunām, kas būs jādara valdībai, un pat izskanēja Pīlēna ideja par kaut kādu padomi pie premjera, kas noteiktu, kas jādara koalīcijai un valdībai un kuŗu viņš vadītu, neesot nekādā amatā. Citiem vārdiem sakot – nebūdams premjers vai pat kādas partijas biedrs, Pīlēns visu kontrolētu, bet atbildības viņam nekādas nebūtu, jo viņa statuss: uzņēmējs, kas sabiedriskā kārtā visu vada un nosaka. AS tam pat īpaši neiebilda, un sarunas kļuva aizvien dīvainākas.

 

Svētdienas vakarā pēkšņi izrādījās – valdības vēl nebūs! Vispār kaut kad būs, bet ne tagad, jo AS joprojām nepiekrītot gan jomu sadalei, gan tam, ka budžetā jau tagad esot 3,5 procentu deficīts un visam naudas nepietikšot.

 

Visu pēdējo nedēļu AS nenoguruši runāja par horizontālajām saiknēm un solidāru atbildību un, vaicāti, ko tas nozīmē un kas jādara, atbildēja, ka vajadzīga solidāra atbildība un horizontālās saiknes starp ministrijām, nepaskaidrojot, kas konkrēti ir jādara. Atbildības jomas nedrīkstot tagad sadalīt, valdības deklarāciju arī nevarot rakstīt, jo vispirms jāzina, cik naudas katrai nozarei būs. Iebildumiem, ka darba grupas katrā nozarē būtu jāvada tiem, kuŗi tās pārzina un kuŗi, visticamāk, būtu arī ministri. Pēc tam, kad būtu uzrakstīts deklarācijas melnraksts katrā nozarē, varētu skatīties, cik naudas tai var piešķirt, un tad arī varētu izvēlēties, kas no darāmajiem darbiem ir vissvarīgākais. Tomēr AS tam nepiekrita, apgalvojot, ka vispirms nauda, tad darbi, liekot domāt, ka saraksta polītiķus interesē „naudīgās” ministrijas, nevis darāmais un Latvija. Sarunas turpinājās arī sestdien un svētdien, un pirmdienas pēcpusdienā ziņās jau varēja lasīt un dzirdēt, ka vienošanās tomēr panākta, piešķirot AS arī Aizsardzības ministra biedra jeb viceministra amatu. Krišjānis Kariņš, kuŗš vēl nav oficiāli nominēts premjera amatam, bet kuŗu Valsts prezidents pilnvaroja sarunām par iespējamo valdību, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali. Viņš stāstīja, ka vēl papildus jau izskanējušajam risinājumam pie NA pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu AS pārstāvis, un otra vienošanās paredzot, ka vides jautājumu pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā.  Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuŗi departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt. Topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

 

AS pienāksies jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā – iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt NA būs četri ministra posteņi – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amati. Šonedēļ bija paredzēti arī divi semināri, kuŗos partijas runātu par to, kas jādara un kāds finansējums būtu pieejams, lai nākamajā nedēļā jau varētu uzrakstīt valdības deklarācijas melnrakstu, iesniegt to Prezidentam, kuŗš savukārt jau oficiāli nominētu premjera amata kandidātu.

 

Pirmdienas vakarā AS pārstāvja Kulberga paustais un pirmdienas rītā vairāku AS deputātu  sacītais liek vaicāt, vai AS sākušās iekšējās nesaskaņas un kādi ir tā patiesie nolūki? Kuŗu polītiķu intereses pauž Kulbergs? Vai viņam ir kaut mazākā nojausma par darbu koalīcijā? Vai varbūt tiek pildītas kādas sponsoru vēlmes? Vai varbūt tiek darīts viss, lai vēlētāju acīs Krišjānis Kariņš tiktu diskreditēts un par premjera amata kandidātu tiktu izvirzīts kāds cits? Kāpēc? Un visbeidzot – vai patiesie plāni ir nepieļaut JV darbu koalīcijā? Bez JV valdību var izveidot AS (15 vietas), NA (13),  ZZS (16) un Progresīvie (10). Tiesa gan, tad NA nāktos aizmirst visus lielos iebildumus pret Progresīvajiem. Tiesa gan, valdību var izveidot bez AS, ar JV, ZZS un NA, tikai tad gan Jaunajai Vienotībai, gan Nacionālajai apvienībai būtu jāpieprasa solījums, ka Aivars Lembergs nesēdēs pie koalīcijas galda. Pretējā gadījumā partijas izskatīsies pavisam bēdīgi.

 

Jebkuŗā gadījumā AS izskatās pavisam nejauki un ir grūti saprast, vai kaut kādas iekšējās vai ārējās intereses ir tik svarīgas, ka polītiķi vairs nesaprot, kā tas izskatās vēlētājiem, kuŗi notiekošo vēro no malas? Turklāt pa vidu visam šim juceklim izskanēja, ka AS gribētu ja ne visu ministru, tad vairāku ministru biedru amatus. Uzreiz jāsaka, ka , piemēram, aizsardzības ministra biedra amatā būtu jābūt Raimondam Bergmanim, kurš tiešām orientējas nozarē un labi to pārzina.

 

Šie jautājumi nepazudīs arī tad, ja vienošanās par koalīcijas izveidi pēkšņi tiks panākta jau dažas stundas pēc šī komentāra uzrakstīšanas. Kā vārdā darbojas Apvienotais saraksts un kādi ir tā patiesie mērķi?