Valdības tapināšana
Sallija Benfelde    29.08.2023

 

 

 

Valsts prezidenta premjera amatam izvirzītā pašreizējā labklājības ministre Evika Siliņa no Jaunās Vienotības ir sākusi sarunas ar četrām partijām: Zaļo un zemnieku savienību (ZZS-16 deputātu mandāti Saeimā), Apvienoto Sarakstu (AS-15 mandāti), Nacionālo apvienību (NA-13 mandāti) un Progresīvajiem (P-10 mandāti). Tās ir partijas, kuŗas teorētiski varētu veidot valdību, ja vienotos par darāmajiem darbiem un varētu vienoties arī par to, ka atšķirības to programmās nav tik būtiskas un nepārvaramas, ka darbs vienā valdībā nav iespējams, un viens no jautājumiem varētu būt par Aivara Lemberga ietekmi. Otrs lielais jautājums ir nostādnes cilvēktiesību jautājumos.

 

Siliņa cer, ka jau trešdien, 30. augustā, varēs informēt Valsts prezidentu par tām partijām, kuras ir piekritušas kopā strādāt valdībā. Šobrīd ir skaidrs, ka kopā ar Jauno Vienotību varētu strādāt Apvienotais saraksts, Zaļo un zemnieku savienība un Progresīvie. Tiesa gan, AS ir palūdzis dienu pārdomām un tiksies ar premjera amata kandidāti, lai pārrunātu dažus jautājumus, acīmredzot arī to, cik ļoti valdībā pieņemtos lēmumus ietekmēs smagos noziegumos apsūdzētais un jau pirmajā instancē notiesātais Aivars Lembergs. Savukārt pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) Latvijas Radio raidījumā pauda viedokli, ka iecere atrunāt un ierobežot Lemberga ietekmi valdībā būtu partiju un sabiedrības mānīšana. Viņš arī uzskata, ka tad jau labāk, lai Lembergs neslēpjas un dažādās koalīcijas apspriedēs sēž ar ZZS pie viena galda, jo tad visiem būs skaidrs, ko Lembergs grib un kuŗus lēmumus ietekmē. AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars publiski ir paudis, ka bažas par Lemberga ietekmi ir galvenais jautājums, ko vēlas pārrunāt ar Eviku Siliņu. Arī kādreizējais ZZS premjers, tagadējais iekšlietu ministrs no Apvienotā saraksta Māris Kučinskis intervijā Latvijas Televīzijai izteicās, ka piedzīvojis situācijas  “viens zvans, viena nakts, un tiek mainīti visi uzstādījumi”, kas liecinot par Lemberga ietekmi uz ZZS.

 

Savukārt Nacionālā apvienība neiebilst pret ZZS darbu valdībā, bet ir paziņojuši, ka nekādā gadījumā nestrādās vienā valdībā ar Progresīvajiem. NA arī cenšas uzstāt, ka nākamajā valdībā kopā jāstrādā tām pašam trīs partijām, kuras ir jau demisionējušajā valdībā. Nacionālās apvienības lielais iebildums ir pret Progresīvajiem, šo partiju jau pirms vēlēšanām NA nosauca par gandrīz vai visa ļaunuma sakni Latvijā, pat par Kremļa piekritējiem. Šis ļoti negatīvais partijas tēls tika izveidots un pielipa tā, ka joprojām daudzi vēlētāji Latvijā uzskata, ka šī partija ir ļoti slikta un naidīga Latvijai. Patiesībā Progresīvie ir ar sociāldemokratisku virzienu, tajā ir daudz nesen polītikā ienākušu jaunu cilvēku, kuŗi nereti uz dažādiem procesiem raugās atšķirīgi no “vecajiem polītikas bukiem”.

 

Protams, jautājums ir, kas traucē šīm piecām partijām kopā strādāt? Turklāt pirms Saeimas vēlēšanām un arī pēc tām JV krasi norobežojās no ZZS, un galvenais arguments bija tas, ka oligarchs Lembergs bija iekļauts ASV sankciju sarakstā un notiesāts jau pirmajā instancē. Šajos jautājumos nekas nav mainījies, Lembergs tiesas lēmumu ir pārsūdzējis, un gala sprieduma tik drīz droši vien vēl nebūs. ZZS nav norobežojies no Lemberga un teic, ka to nedarīs. ZZS Saeimas frakcijā no Lemberga partijas “Latvijai un Ventspilij” ir ievēlēti divi deputāti, ilgus gadus Lembergam partiju savienībā ZZS bija noteicošais un galvenais vārds jautājumos par to, kas darāms Saeimā un valdībā. Grūti arī aizmirst savulaik Lemberga sacīto, ka NATO kaŗavīri Latvijā ir okupācija. Tiesa gan, tagad Lembergs jau ir paudis, ka Latvijā noteikti ir jābūt ASV kaŗavīriem no NATO, bet te neesot vajadzīgi NATO kaŗavīri no Kanadas, gan nepaskaidrojot, kādēļ tāda vēlme. Jebkuŗā gadījumā tā dēvētais “Lemberga faktors” satrauc arī daudzus vēlētājus Latvijā. 

 

Evika Siliņa, vaicāta par viņas iespējamo ietekmi valdībā, sacīja: “Manā valdībā, ja man tādu izdosies veidot, nebūs nevienas sankcionētās personas ietekmes. Man tas personīgi patiešām ļoti rūp. Es ļoti ceru, ka arī pārējiem koalīcijas partneŗiem būs mugurkauls un viņi izturēs šo spiedienu, ja tāds patiešām būs.” Siliņa arī piebilda, ka atsaukšot no amata jebkuru ministru, ja redzēs tādu ietekmi. Siliņa arī uzskata, ka JV un Progresīvo domstarpības Rīgas domē nevar ietekmēt un tam nav jānotiek. Jāpiebilst, ka bažas par Lemberga ietekmi, manuprāt, ir pamatotas, tomēr acīmredzot līdzšinējai koalīcijai kopā strādāt bija kļuvis gandrīz neiespējami. Šobrīd izskatās, ka, visticamāk, valdībā kopā varētu strādāt JV, AS, ZZS un Progresīvie. Ja NA nemainīs savu nostāju jautājumā par Progresīvajiem, tad valdība taps no JV, AS, ZZS un Progresīvajiem, un tās būs 67 balsis. Ja arī kaut kādu iemeslu dēļ AS ietiepsies, tad valdība taps no JV, ZZS un Progresīvajiem, un tās kopā būs 52 balsis. Premjera amata kandidāte Siliņa ir skaidri likusi saprast, ka JV valdību veidos ar ZZS un Progresīvajiem, ja NA un arī AS nepiekritīs sadarbībai. Uzreiz gan arī jāpiebilst, ka AS interesēs ir saglabāt Saeimas priekšsēdētāja amata vietu Edvardam Smiltēnam. Lai gan NA ļoti negrib zaudēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja vietu savam partijas biedram Jānim Dombravam, otrs lielais jautājums ir jau minētās nostādnes cilvēktiesību jautājumos, jo partijas attieksme ir ne tikai ļoti konservātīva, bet nereti arī galēji radikāla.

 

Vārdu sakot, šobrīd izskatās, ka būs valdība no četrām partijām ar 67 balsīm Saeimā, bez NA. Protams, polītikā par kaut ko teikt, ka būs tieši tā un ne citādi, lielākoties var tikai pēc tam, kad vienošanās apstiprināta ar parakstiem oficiālā dokumentā. Domāju, ka skaidrība par to, kuŗas partijas strādās valdībā, tomēr kļūs zināms jau šonedēļ.