Sallija Benfelde 27.10.2020
Rudens nav bijis mierīgs Covid-19, priekšvēlēšanu kampaņa ASV, protesti Baltkrievijā, Krievija un opozicionāra Navaļnija indēšana ir tikai daži svarīgākie jautājumi. Vīrusa klātbūtne radījusi brīžam pat dīvainu gaisotni ar visdažādākajām sazvērestības teorijām, notiekošais izskatās kā traģēdija, kas reizēm pārtop farsā. Gluži neviļus prātā nāk ļoti populārās Imanta Kalniņa dziesmas vārdi (vārdu autors Viktors Kalniņš):
Vai jūs zināt, kas mēs esam?
Vai jūs zināt, kas ir kas?
Viss, ko iekārojas dabūt,
Galu galā nav nekas.
Tā nekas - jums gribas smīnēt,
Bet nav laika, saule riet.
Gaiteņos, kur valda gaitas,
Noklaudz durvis un ir ciet.
Dienā, kad rakstu šo komentāru, līdz pasaulē šobrīd vissvarīgākajām vēlēšanām ASV prezidenta vēlēšanām, ir palikusi nedēļa. Vai pēc vēlēšanām zaudētāji ar to samierināsies? Donalds Tramps jau ir licis nepārprotami saprast, ka viņš nepieņems zaudējumu, paliks Baltajā namā, jo, viņaprāt, tas vienkārši nav iespējams, ka viņš vēlreiz nekļūst par ASV prezidentu. Aktīvākos Trampa atbalstītājus, manuprāt, nav grūti dabūt ielās un panākt, ka sākas nemieri. Ja zaudēs Baidens vai viņa piekritēji klusi un ar rūgtumu sirdīs sēdēs mājās? To nezina neviens. Varbūt viss būtu daudz paredzamāk, ja ASV vēlēšanu sistēma garantētu, ka uzvar tas kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu, bet tā nav. 2016. gadā par Hilariju Klintoni savas balsis bija atdevuši 65 853 514 vēlētāji, par Donaldu Trampu 62 984 828, tomēr par prezidentu kļuva Tramps, jo lemj elektoru kollēģija. Tomēr tā nu tas ir un, ja amerikāņus tāda vēlēšanu sistēma apmierina, tad citiem tur daudz nav ko piebilst.
Nereti izskan bažas, ka Trampa ievēlēšana uz vēl vienu termiņu apdraud gan pasauli, gan Eiropu, gan Latviju kaut vai tāpēc vien, ka prezidents ik pa laikam runā par to, ka NATO ir novecojusi struktūra un nav vajadzīga. Tāpat īsti skaidra nav Trampa attieksme pret Krieviju un tās mazo cara tētiņu Putinu. Vēl vairāk, nav skaidrs, cik liela ir Putina ietekme uz Trampu un viņa lēmumiem.
Tomēr nav jau tā, ka viss ir tikai melns vai balts, tādēļ piedāvāju fragmentu no kollēgas, Latvijas žurnālista Māŗa Zandera rakstītā portālā satori.lv. Jāpiebilst, ka kolēgam piemīt laba humora izjūta un zināma deva sarkasma, kas labi atvēsina nokaitētus prātus, tādēļ arī lasītājiem humora izjūta labi noder.
Lai gan es pats labprātāk redzētu Donaldu Trampu kā šo vēlēšanu zaudētāju, nedomāju, ka viņš ir teju vai metafiziska līmeņa ļaunums, salīdzinot ar citiem prezidentiem. Pieļauju, ka Trampa kļūdu uzskaitītājiem ir taisnība, kad viņi norāda uz to, ka iepriekšējie valsts vadītāji nav atļāvušies ar faktiem rīkoties tik brīvi kā viņš. Tāpat pieļauju, ka tik sakāpināta pašapziņa sastopama reti. Tomēr kopumā cinisms, manipulēšana, morāli apšaubāmas vienošanās ar citām valstīm, lielīšanās u.c. šarmantas izdarības ir pieredzētas arī iepriekš un ir polītikai raksturīgas vispār. Tostarp Rietumu demokratijās un tostarp ASV. (..)
Manā skatījumā lielākais risks, kas saistās ar Trampu kā ASV prezidentu, ir tas, ka viņš, ja tā var teikt, jauc žanrus. Protams, pastāv novazātais izteiciens, ka polītika vispār ir viens liels šovs, tomēr, manuprāt, tas vairāk attiecas uz polītiskā procesa, formulēšu šādi, estētisko pusi. (..) Taču Tramps vispār funkcionē tā, it kā viņš vēlētājiem visu laiku piedāvātu televīzijas šovu, kuŗā svarīgākais ir intriga, negaidīti pavērsieni un kaislības. Te kā piemēru var ņemt Trampam daudz pārmestos izteikumus Covid-19 kontekstā. (..) Mana hipotēze ir tā, ka Tramps patiešām neredz problēmu, ja vienā šova epizodē viņš par pandēmiju un tās ierobežošanas veidiem saka vienu, citā epizodē kaut ko citu. Jo tās taču ir tikai episodes! Nedaudz pārspīlēti varētu meklēt salīdzinājumus ar seriāliem, kuŗu skatītāji vairumā gadījumu nedz īsti atceras, nedz īsti iespringst par to, ko kāds no varoņiem teicis 2. sērijā. (..) Tas, ka Trampam patīk šova dramaturģija, vēl būtu pusbēda; nelaime tā, ka viņš atsakās spēlēt šovā, ja scenāriju nav rakstījis viņš pats vienpersoniski. Tēlaini izsakoties, viņam pat var garantēt galveno lomu (piemēram, partneri Eiropā) un izrādīt galvenās lomas spēlētājam atbilstošu cieņu, bet zvaigzne celsies no galda, kad gribēs, dosies prom no skatuves, kad gribēs, un tas nekas, ka scenārijs (tradicijas, vienošanās) to neparedz. (..) Otra reāla ķeza manā subjektīvajā skatījumā ir tā, ka Tramps patiešām ir ekoloģijai ļoti nedraudzīgs prezidents. (..) Savukārt tas, ka līderis vienai no pasaules lielākajām ekonomikām atsakās uzvesties atbildīgi vides nepiesārņošanos jautājumos, skar visu pasauli.
Par pēdējo vai pēdējām mierīgajām nedēļām manuprāt var runāt arī saistībā ar vīrusa pandēmiju. Kopumā gan Eiropā, gan Amerikā inficēto un arī saslimušo skaits aug gandrīz vai ģeometriskā progresijā, un tas nevairo nedz mieru, nedz līdzsvaru cilvēku attiecībās. Jācer, ka daudzu valstu vadītāju, arī Latvijas prezidenta Egila Levita aicinājums mobilizēties un kopīgiem spēkiem apturēt pandēmijas izplatību, atradīs dzirdīgas ausis un izpratni.
Tas nav jādara valdības dēļ, tas nav jādara kāda cita dēļ, tas ir jādara mūsu pašu dzīvības un veselības dēļ. Mums nav vajadzīgas slimnīcas stadionos. Atcerēsimies patiesi sāp tad, kad zaudējam tuvu cilvēku, svētdien sacīja Egils Levits, un prezidenta aicinājumam var tikai piekrist.
Stresa pilnajā laikā aizmirstam ieklausīties cits citā un saprast cits citu, bet tas vajadzīgs mums visiem gan Latvijā, gan Eiropā, gan Amerikā.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
