Sallija Benfelde 03.10.2017
Protams, Latvijas Radio (LR) pastāvēs, jautājums ir par to, vai radio joprojām spēs saglabāt sevi kā sabiedrisks plašsaziņas līdzeklis? Vai gadu pirms vēlēšanām to nepārtaisīs par paklausīgu valsts (un arī dažu polītiķu) ruporu?
Patiesībā to, kas notiek ar Latvijas Radio pēdējā laikā, labi raksturo vecais joks ar teikumu bez pieturzīmēm, kuŗu var lasīt, kā vēlies, un kuŗa jēga mainās, ja maina komata atrašanās vietu: Nošaut nevar apžēlot. Nupat komats, šķiet, ielikts aiz vārda nevar.
Problēmas LR ir jau labu laiku gan nesakārtotais algu jautājums, gan pati radio struktūra un tajā strādājošo veicamie darbi un amati prasās pēc pārmaiņām. Šī gada februārī, nepilnu gadu pirms pilnvaru termiņa beigām, par atkāpšanos no amata paziņoja Latvijas Radio valdes priekšsēdis Aldis Pauliņš. Tas notika pēc plašsaziņas līdzekļos plaši izskanējušajām ziņām par sabiedriskā medija darbinieku neapmierinātību ar zemajām algām. Pats Pauliņš aiziešanas iemeslos savu atbildību par neizdarīto gan neminēja.
Jāpiebilst, ka oficiāli un arī neoficiāli atsauksmes par sabiedriskā medija vadītāju bija visai skarbas no apgalvojumiem, ka bijušais sociologs neko nesaprot no žurnālistikas līdz pārliecībai, ka viņš neko nedara. 2014. gadā, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apstiprināja LR valdes priekšsēdi Pauliņu un divus valdes locekļus Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču, satraukums radio bija liels. LR darbinieki aicināja rīkot jaunu konkursu uz valdes priekšsēža amatu, norādot uz necaurspīdīgu valdes locekļu amatu konkursu, nolikuma neievērošanu un izvēlētā valdes priekšsēža pieredzes trūkumu mediju darbā. Savukārt šogad februārī radio darbinieki nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neapmierināti ar atalgojumu un ir gatavi protesta akcijām. Galu galā NEPLP 2. martā izteica neuzticību gan Aldim Pauliņam, kurš bija solījis atkāpties no amata 9. martā, gan arī valdes loceklim Uldim Lavrinovičam.
Radio valdē palika tikai Sigita Roķe, kuŗa bija atbildīga par satura jautājumiem un viņai tika dots 2 mēnešu pārbaudes laiks, lai pierādītu sevi. Roķei tika dotas plašās pilnvaras, jo bija jāpaveic trīs cilvēku darbs, jāglābj sastrādātais un nesastrādātais. Pēc tam bija paredzēts, ka NEPLP izsludinās jaunu konkursu uz divām vai trīs valdes locekļu vietām un, ja Roķe spēs iegūt vai atgūt darbinieku pozitīvu novērtējumu un Latvijas Radio kolektīvs iestāsies par viņas tālāko darbību, viņa var būt arī nākamajā valdē, bet jebkurā gadījumā viņa varētu piedalīties arī konkursā. NEPLP loceklis Ivars Āboliņš, kurš pārrauga Latvijas Radio, toreiz pauda, ka tikai valdes locekle, kas palika amatā Sigita Roķe vienīgā varēja piedāvāt medija attīstības redzējumu.
Āboliņa sacītajam var piebilst, ka Roķei ir 20 gadu darba pieredze plašsaziņas līdzekļos, arī vadošos amatos, un par viņu var sacīt, ka viņa pazīst drēbi. Bija cerība, ka LR pamazām viss sakārtosies, jo funkciju audits bija noticis, par darāmo bija skaidrība. Un tad no NEPLP puses sākās dažādi pārmetumi jeb, kā tautā mēdz teikt, uzbraucieni. Atstāstīt to visu, manuprāt, nav vērts, tā būtu tikai lieka laika tērēšana, bet citātu no Sigitas Roķes šogad jūlijā rakstītā, ar jautājumu, kam traucē Latvijas Radio, gan der izlasīt: Šāds jautājums atkal un atkal nāk prātā, vērtējot pēdējo mēnešu aktīvitātes, kur Latvijas Radio vārds tiek regulāri piesaukts ar aicinājumiem visu sakārtot. Tikai ko un ar kādu mērķi?
Visā šajā kontekstā neviļus nāk prātā žurnālā Ir publicētās oligarhu sarunas, kur sarunu varoņi sūkstījās tieši par to, ka neizdodas sakārtot Latvijas Radio tas valsts radio kā bija, tā palika. Lai arī pagājuši vairāki gadi, arī šodien varam pašapzinīgi teikt to pašu neviens nevar ienākt Latvijas Radio un sakārtot... Vai tas būtu iemesls nemitīgiem aicinājumiem kaut ko Latvijas Radio darīt apokaliptisku ainu zīmēšanai? Vai šādas sarunas notiek joprojām dažādos tādos vai citādos sastāvos?
Ja tā, tad jau pavisam citādi uztverami pēdējās dienās medijos publicētie teksti, ka radio valda haoss, ka guļam uz lauriem, raidām ne tādu mūziku un vispār nesaprotam paši, ko darām.
Atbildīgi esam izanalizējuši un sistematizējuši mūsu struktūru un procesus, ņemot vērā labāko Eiropas pieredzi. Mums ir skaidrs plāns, ko, kā un kad mēs varam izdarīt, ko varam pilnveidot šī brīža situācijā, bet kam mums iekšēju resursu nepietiek.
Šobrīd pārmaiņas skar visus radio visā pasaulē. Mēs gribam sekot labākajām tendencēm un zinām, kā, bet te mēs nonākam pie akūtas finanču nepietiekamības, kas radio ir jau gadiem. Neskatoties uz to, ka radio saturs pilnveidojas un attīstās arī pats uzņēmums, tieši tam financējuma nav bijis. Vēl vairāk krīzes gados tika ļoti būtiski samazināts gan darbinieku skaits, gan izmaksas, tostarp algas. Šobrīd krīzes nav, bet vēl joprojām mēs dzirdam tekstus par kādiem mītiskiem, slēptiem iekšējiem resursiem, ar kuriem mēs, ja vien gribētu, visas savas problēmas atrisinātu.
Ar savām programmām un milzīgo satura apjomu, lielāko, lojālāko auditoriju, kas uzticas Latvijas Radio saturam, mēs esam viens no nabadzīgākajiem radio Eiropā. Iespējams, šobrīd jau paši nabadzīgākie pērn aiz mums bija Ukrainas un Armēnijas radio. Ņemot vērā, kā Ukraina šobrīd attīsta savus plašsaziņas līdzekļus, pieņemu, ka viņi ar visu to, ka valstī ir kaŗš, šobrīd būs jau mūs apsteiguši.
Protams, LR turpināja strādāt, apšaude starp NEPLP un Roķi turpinājās, tika izsludināts solītais konkurss. Pretendentu vārdi tika padarīti par valsts noslēpumu, tika paziņots, ka nosaukti tiks tikai uzvarētāji. Un tad, 28. septembrī, NEPLP paziņoja, ka izsaka neuzticību Sigitai Roķei. Neuzticība esot izteikta saistībā ar virkni nesakārtotu jautājumu Latvijas Radio un atklāto satura tirgošanu, preses konferencē skaidroja Ivars Āboliņš. Savukārt Roķe pieļāva, ka Nacionālās NEPLP lēmumam atbrīvot viņu no amata varētu būt polītisks zemteksts. Preses brīfingā žurnālistiem viņa sacīja, ka padomes lēmums nav pārsteigums un tam viņa ir gatavojusies.
Roķe skaidroja, ka padome ilgstoši izdarījusi spiedienu uz LR, lai tas iesniegtu aptuveni 10 000 dokumentu, tomēr par tiem nav bijušas nekādas konstruktīvas sarunas, tikai oficiāla korespondence. Taujāta par NEPLP atklāto, ka LR tirgojis saturu sponsoriem, Roķe noliedza šādas prakses īstenošanu LR, uzsverot, ka raidījumu sponsorēšana un līdzfinancēšana tika īstenota atbilstoši valsts likumdošanai. Viņa uzsvēra, ka LR nākas slēgt sponsorēšanas līgumus, jo bieži vien, lai izpildītu sabiedriskā pasūtījuma nosacījumus, valsts budžetā tam nepietiek līdzekļu. Tāpat viņa uzsvēra, ka gan viņa, gan arī LR otrā līmeņa vadītāji ir pauduši vēlmi sadarboties ar NEPLP, tomēr, viņasprāt, padomes plašā LR dokumentācijas izpēte liecina, ka tās mērķis nav sakārtot LR. Negribētos ticēt, ka tuvojas vēlēšanas un ka te varētu būt citi nodomi nevis sakārtot LR pēc būtības, bet sakārtot kaut ko citādākā veidā un citādi, sacīja Roķe.
Un tad atklātībā pēkšņi nāca zināms, ka NEPLP izlems starp diviem valdes priekšsēža amata kandidātiem, no kuriem viens diezgan nepārprotami ir saistīts ar Ventspils interesēm. Parādījās minējumi, ka arī Roķe pati ir pieteikusies konkursā, tādēļ vienīgais veids, kā nepaturēt viņu radio valdē, ir bijusi neuzticības izteikšana. Tāpat publiski izskanēja mājieni, ka NEPLP prasījusi, lai tiktu atlaisti daži žurnālisti, bet Roķe tam nav piekritusi. Latvijas Žurnālistu asociācija pauda protestu Roķes atlaišanai, bet izskatījās, ka radio liktenis ir izlemts. Un tad nāca vēl viens pārsteigums 2. oktobrī NEPLP paziņoja, ka valdes priekšsēdes amatā apstiprinājusi Unu Klapkalni, bet valdes locekļa finanču vadības jautājumos amatā apstiprināta Mārīte Tukiša, abas amatā apstiprinātas uz pieciem gadiem. Klapkalnei ir plaša pieredze vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos desmit gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes locekle un kopš 2016. gada bijusi gan LETA, gan ziņu portāla "Tvnet" valdes priekšsēde. Klapkalne ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Mentoru kluba valdes locekle un ieguvusi maģistra gradu biznesa vadībā (MBA).
Šķiet, Latvijas Radio šobrīd nolemts nenošaut. Iespējams, tādēļ, ka tika nopludināta informācija par pretendentiem, starp kuŗiem NEPLP grasījās izvēlēties sabiedriskā medija vadītāju. Izvēle par labu ar polītiskajām aprindām saistītu cilvēku, turklāt gadu pirms vēlēšanām, būtu pārāk skandaloza pat NEPLP. Jebkurā gadījumā stāsts nav par to, ka Sigita Roķe bija ideāla vadītāja un ka sabiedriskajam medijam nevarētu būt cits vadītājs. Problēma ir tā, ka NEPLP ir ar polītisku pieskaņu, jo to apstiprina Saeima un ka pie varas esošajiem ļoti nepatīk sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi. Polītiķi ir atraduši visai drošu un ērtu veidu, kā tikt galā ar sev vai saviem atbalstītājiem nepiederošiem medijiem proti, par sabiedrisko mediju financējumu lemj Saeima. Savukārt Latvijas sabiedrība nav gatava maksāt abonēšanas naudu sabiedriskajiem medijiem, iespējams, tādēļ, ka lāgā neatšķir sabiedrisko mediju no valsts medija.
To, kas notiks ar Latvijas Radio, rādīs laiks. Vismaz pagaidām izskatās, ka sabiedriskā medija nošaušana atlikta.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
