Sallija Benfelde 03.11.2020
Ir pienācis laiks apsvērt nepieciešamību Latvijā atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu noteikt tādus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, ko likums pašlaik operatīvi neļauj darīt, pirmdien, 2. novembrī, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš arī atzīmēja, ka situācija saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā neuzlabojas. Pozitīvo Covid-19 testu skaits dienā pret kopējo jau kādu laiku pārsniedz 4%, un tas nozīmē, ka situācija vairs netiek kontrolēta. Kariņš arī bažījas ja esošie drošības pasākumi ir nepietiekami, lai samazinātu saslimušo skaitu, tad jārīkojas, lai nenonāktu situācijā, ka veselības aprūpe netiek galā ar pieaugušo slodzi.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien preses konferencē sacīja, ka pret ierobežojumiem vajadzētu izturēties nopietnāk. Perevoščikovs skaidroja, ka pašreizējie ierobežojumi, iespējams, ir efektīvi, taču tie neesot pietiekami stingri, lai cilvēki tos ievērotu. Viņš pauda, ka stingrie drošības pasākumi ārzemēs, piemēram, robežu slēgšana un karantīnas pasākumi, ieviesti tāpēc, lai cilvēki tos ievērotu. Tas palīdz apturēt slimības straujo izplatīšanos.
Situācija Latvijā
Kā zināms, šobrīd 35% no saslimšanas gadījumiem nav izsekojami, kas liecina, ka slimības izplatīšanās notiek nekontrolēti. Arvien lielākā skaitā Latvijas pilsētu un novadu kopējais divu nedēļu saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks par 100. Aizvadītajā nedēļā tās bija 40 pilsētas un novadi, taču nedēļu pirms tam tikai 22 administratīvās territorijas. Vissliktākā situācija saglabājas Rīgā. Turklāt pagājušajā nedēļā (no 23. līdz 29. oktobrim) reģistrēts visaugstākais mirstības rādītājs kopš epidēmijas sākuma 15,6. Pavasarī maksimālais rādītājs, kas tika konstatēts, bija 5,9.
Straujš inficēšanās un saslimstības pieaugums vērojams visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Tiesa gan, rēķinot saslimušo skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija joprojām ir to valstu sarakstā, kuŗās rādītāji ir salīdzinoši zemi. Bet tas nav mierinājums, jo viena lieta ir abstrakti skaitļi, pavisam cita līdzcilvēku smaga slimība un nāve.
Iespējams, ka straujais saslimstības kāpums saistīts ar to, ka daudzu valstu valdības tagad, rudenī, nesteidz uzreiz izsludināt ārkārtas situāciju vai pilnīgu karantīnu, jo jau pavasarī bija skaidrs, ka gandrīz pilnīga ekonomikas apstādināšana, kas seko karantīnai vai ārkārtas situācijai, nes nopietnas sekas un ar vīrusu cīnīties kļūst vēl grūtāk. Citiem vārdiem sakot ja nav naudas, cīņa ar slimību kļūst vēl grūtāka. Tādēļ visur vairāk vai mazāk notiek laipošana starp ierobežojumiem un uzņēmējdarbību.
Protams, ja Latvijā tiks izsludināta ārkārtējā situācija, tad būs jārēķinās ar to, ka valdībai nāksies pieņemt atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kas nozīmē lielus tēriņus.
Kādi ierobežojumi šobrīd darbojas Latvijā?
Līdz 13. novembrim šobrīd Latvijā noteikta virkne ierobežojumu, ar kuŗiem, protams, jārēķinās ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tiem, kuŗi atbrauc uz Latviju.
no 24. oktobra privātu pasākumu vietās kopā drīkst būt telpās ne vairāk kā 10 cilvēki, ārpus telpām 100 cilvēki. Ja privātu pasākumu rīko publiskā vietā, piemēram, restorānā, izīrētā pirtī, klubā u.tml., tad jānodrošina viesiem fiksētas, personālizētas sēdvietas, divu metru distance (izņemot personām no vienas mājsaimniecības), kā arī pasākums var norisināties līdz plkst. 24.00;
no 26. oktobŗa publiskos pasākumos iekštelpās kopumā drīkstēs pulcēties līdz 300 cilvēkiem (pasākumam jābūt ar personālizētām sēdvietām un jālieto sejas maska);
no 26. oktobŗa līdz 15. novembrim darbu pārtrauc (nesniedz pakalpojumu) vietas kas saistītas ar bērnu izklaidi iekštelpās (izklaides un atrakciju centri, bērnu rotaļu istabas, batutu parki un bērnu pieskatīšanas istabas, tai skaitā tirdzniecības centros);
no 26. oktobŗa līdz 15. novembrim augstākās izglītības studiju programmu apguve notiek attālināti, izņemot praktiskās daļas apguvi un klīnisko praksi medicīnas rezidentūrā.
Vēl jāpiebilst, ka sabiedriskajā transportā, veikalos, veselības aprūpes iestādēs un vēl dažviet apmeklētājiem jālieto sejas maskas.
Vai situācija varēja būt labāka?
Lai gan slimo visā pasaulē un, kā jau rakstīju, Latvijā nav vissliktākā situācija, jautājums tomēr ir, vai tika izdarīts viss, ko varēja izdarīt, domājot par t.s. otro vilni rudenī.
Ir skaidrs, ka pēc pavasaŗa, kas bija kā mācību stunda visiem, vasara deva zināmu atelpu un to vajadzēja izmantot, lai izveidotu rīcības plānu, ja rudenī vīruss sāks plosīties no jauna.
Jāteic, ka Ekonomikas ministrija ir uzrakstījusi Stratēģiju Latvijai Covid-19 krizes radīto seku samazināšanai, kuras mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negātīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību un panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas. Savukārt Valsts kanceleja ir publiskojusi Stratēģiju Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai sabiedrības veselības pasargāšanas nolūkā, kuŗā ir četri saslimstības līmeņi zaļā, dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsā un kuŗa paredz četrus rīcības scenārijus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Latvijā izvēlētie ierobežojošie pasākumi balstās veselības nozares ekspertu izvērtējumā un izvēlēti ar mērķi, lai pārtrauktu vīrusa izplatību, vienlaikus pēc iespējas mazāk negātīvi ietekmējot izglītības procesu un Latvijas ekonomiku. Latvija šobrīd atrodas trešajā, oranžajā līmenī.
Izskatās tīri labi, bet patiesībā jau labu laiku ir sajūta, ka valda jukas, ka nekāda plāna īsti nav un ministrijas darbojas, kā nu kuŗa saprot, un tā rīkojas arī tām pakļautās iestādes.
Vārdu sakot, pamazām kļūst skaidrs, ka tā īsti skaidrs nav nekas.
23. oktobrī pēc valdības ārkārtas sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina: Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, man nav saprotams.
Jā, rēgulāri tiek rīkotas preses konferences, kuŗās epidemiologi skaidro situāciju, katru dienu tiek atjaunoti dati par no jauna saslimušo skaitu, par to, cik cilvēku ārstējas slimnīcā, cik pacientu ir ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu un cik ir mirušo. Visu laiku tiek atgādināts par divu metru distanci, par roku mazgāšanu un masku lietošanu. Tajā pašā laikā kaut kādi noteikumi vai ierobežojumi līdz šim ir mainījušies ik pa brīdim, pat pēc dažām dienām, un tas vieš jukas un neskaidrības.
Veselības ministrijas atbildība
Ir jauki, ka ir tapušas stratēģijas un ka tās ir publiskotas, bet izskatās, ka ir aizmirsts vissvarīgākais. Proti, pamatos jābūt Veselības ministrijas rekomendācijām un skaidrojumiem, kā rīkoties un ko darīt vai nedarīt. Spriežot pēc publiskotās informācijas, veselības ministre Ilze Viņķele gan ir informējusi par situāciju, bet atturējusies no jebkādiem lēmumiem un stingrām rekomendācijām sak, lai valdība lemj!
Protams, ne Veselības ministrija, ne ministre pati nevar dot rīkojumus vai pavēles citām ministrijām, tomēr viņa var nākt klajā ar pamatotām un ļoti stingrām rekomendācijām, kuŗās kollēģiem būtu jāieklausās un kuŗas valdībai būtu jāpieņem.Līdz šim tas noticis visai neizprotamā veidā. Piemēram, Rīgā vīrusa saslimšanas uzliesmojumu izraisīja viena no galvaspilsētas centra ģimnazijām, kuŗā mācās daudzi aktīvu, turīgu un visnotaļ sabiedrisku cilvēku bērni. Laikā, kad tika ierobežotas skolēnu plūsmas tā, lai tās nesaskartos, par normu tika uzskatīta skolotāju kopīga ekskursija, kuŗas laikā viens inficētais skolotājs inficēja citus skolotājus un bērnus, kuŗi savukārt aplipināja vecākus. Nav svarīgi, vai pirmais bija kāds bērns, kuŗš inficēja skolotāju, vai pirmais bija skolotājs, bet ierobežojumi sākās tikai pēc vairākām dienām, kad infekcija jau bija gandrīz neapturama. Tā kā daudzi bērnu vecāki ir aktīvi, dzied koŗos, piedalās baznīcu draudzēs, slimība aizgāja kā vējš sausās lapās. Kad tika skaidrots, kuŗš ko ir atļāvis, izrādījās, ka atļāvis ir Rīgas domes departments, kas atbild par izglītību, kuŗš neko pat neesot pārkāpis. Skolotāju ekskursiju sērga ar to nebeidzās, jo, izrādās, ka tas ir labs un vajadzīgs pasākums skolotājiem rudenī. Vēl pēc tam kādas Rīgas vidusskolas direktors turpinājis nākt uz darbu, jau slims būdams. Var sacīt, ka acīmredzot izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska galīgi neko nesaprot, tomēr manuprāt stingri Veselības ministrijas norādījumi, kas tiktu pieņemti valdībā, neļautu nesaprotošām un nezinošām personām rīkoties it kā formāli pareizi, bet patiesībā ar savu rīcību tikai paplašinot slimības skarto loku.
Tāpat nav īsti skaidrības, kuŗas slimnīcas un kā ierobežos citu slimību pacientu uzņemšanu, lai būtu vietas Covid-19 slimniekiem. Kur tiks nogādāti pacienti, kuŗiem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja Rīgas slimnīcas daudzus vairs nepieņems? Var jau teikt, ka mediķi paši to noteikti zina, bet tā nav, jau bijuši gadījumi, kad ātrā palīdzība atved slimnieku no Rīgas, piemēram, uz Ogri, bet tur vairs nepieņem.
Vai šādi plāni ar konkrētām slimnīcām, gultu skaitu utt. nevarēja tapt jau vasarā?
Publiski arī jau izskanējis, ka, piemēram, iekšlietu ministrs, redzot, ka nav īstas skaidrības, pats, cik nu zinājis un pratis, ir izveidojis kaut kādu savu plānu.
Līdzīgi nupat notika ar Helovīnu, kas ir visai iecienīts arī Latvijā. Bērni un jaunieši daudzviet pulcējās lielās kompānijās vieni staigāja pa mājām pēc saldumiem, citi rīkoja tādas kā nelielas un improvizētas ballītes. Pirms tam bija izskanējis aicinājums vecākiem nerīkot Helovīna ballītes un nelaist bērnus uz kaimiņiem pēc saldumiem. Dzīvē daudzviet notika pavisam citādāk.
Domāju, ka veselības ministrei vajadzēja uzrunāt Iekšlietu ministrijas, varbūt vēl dažu ministriju kollēģus, ar lūgumu izveidot konkrētu rīcības plānu piemēram, policija varēja organizēt patruļas, kas varētu kontrolēt bērnu un pusaudžu pulcēšanos.
Zinu un saprotu, ka Covid-19 laikā Veselības ministrijas darba slodze ir milzīga, bet tajā pašā laikā, manuprāt, veselības ministre Ilze Viņķele negrib uzņemties lielāku atbildību, jo gan jau kādiem vēlētājiem tas nepatiktu. Domāju, ka ministres izglītība un līdzšinējā pieredze ļauj viņai visu labi saprast un viņa varētu rīkoties daudz konkrētāk un noteiktāk.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (1)
.jpg)
