Tuvojas beigas
Kārlis Streips    13.09.2022

 

 

8. septembrī Latvijas Republikas Saeimā bija pirmā rudens sesijas plenārsēde. Atbilstoši tradicijai, tās ievadā deputātus uzrunā Valsts prezidents, šajā gadījumā Egils Levits. Uzrunu prezidents sāka ar trim jautājumiem, kuŗus viņš uzskata par paradoksāliem. Pirmkārt, faktu, ka valdošo koalīciju 13. Saeimas laikā vadījusi pati mazākā no 2018. gadā ievēlētajām frakcijām. Tā tas ir –  premjērministra Krišjāņa Kariņa pārstāvētā Jaunā Vienotība (JV) 13. Saeimas vēlēšanās saņēma vismazāko balsu skaitu starp tām, kuŗas pārspēja piecu procentu barjēru un līdz ar to izcīnīja mandātus likumdevējā. Jaunā Vienotība – astoņus.

 

Otrkārt, lai arī Kariņa vadīto koalīciju veidojušas piecas, vēlāk  četras ne īpaši ideoloģiski saderīgas partijas, šī ir bijusi pirmā reize Latvijas Republikas vēsturē, kad viena un tā pati koalīcija ir strādājusi visu četru gadu gaŗumā starp divām vēlēšanām. Pērn jūnijā no koalīcijas izraidīta partija KPV.LV, jo tā principā jau tad bija uz sabrukšanas robežas. Ārpus tā, JV, Nacionālā apvienība (NA), apvienība Attīstībai/Par (AP) un Jaunā konservātīvā partija (mūsdienās pazīstama ar vienu vien vārdu – Konservātīvie) ir reizēm ķildojušās, taču koalīcija ir noturējusies. Ļoti iespējams, ka tas vismaz daļēji bijis tāpēc, ka matēmatiskā nozīmē īpaši daudz variantu šajā Saeimas sasaukumā nav bijis. Konservātīvie uzstājuši, ka koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nu nekādi. Neviena no valdību veidojošajām partijām ar Saskaņu, sociāldemokrātisko partiju, koalīciju veidot negrib. Līdz ar to minētā četrotne ir varējusi justies visnotaļ stabili.

 

Prezidents Saeimu uzslavēja par padarītiem darbiņiem, īpaši izceļot caur puņķiem un asarām apstiprināto administrātīvi territoriālo reformu, kuŗas ietvaros kādreizējie 109 novadi, daudzi no kuŗiem, izrādījās, bija pārāk mazi, lai tie būtu ekonomiski dzīvotspējīgi, tapa saspiesti 36 jaunos novados, plūs mūsu valstī ir arī 10 valstspilsētas. Prezidents arī priecājās par vairāk vai mazāk kopā ar administrātīvi territoriālo reformu pieņemto likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Vēl viens pozitīvs lēmums E. Levita acīs bija Ekonomiskās tiesas izveidošana, kā arī fakts, ka pirmoreiz Latvijas vēsturē Saeima atlaida veselu pašvaldību – Rīgas domi, kuŗa bija kļuvusi darboties nespējīga. Tāpēc 2020. gada augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

 

No Valsts prezidenta puses arī izskanēja kritika, konkrēti par faktu, ka valdība ir paredzējusi atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem patlaban, lai gan Eiropas komisijas Vides aizsardzības jeb Zaļo plānu pieņēma jau 2019. gadā un kad energoresursu cenas ir kāpušas debesīs, bet tad piebilda:

 

“Tomēr – vai nebūtu bijis krietni labāk un izdevumi krietni mazāki, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerēti vērienīgi vēja parki? Ja jau pirms trim gadiem būtu uzcelts sašķidrinātās gāzes terminālis? Ja jau tagad daudz mājsaimniecību būtu pārgājušas uz atjaunojamiem energoresursiem un mājas jau būtu nosiltinātas? Tas viss bija zināms pirms gadiem, bet mēs tagad sākam to darīt.”

 

Valsts prezidents arī nosauca vairākas jomas, kuŗās viņš cerēja uz 13. Saeimas tālāku darbu tai atlikušajā laikā. Atgādinu, 14. Saeimas vēlēšanas būs 1. oktobrī, un jaunievēlētā Saeima pirmoreiz tiksies mēnesi vēlāk – šī gada 1. novembrī. Levita kungs aicināja galīgajā lasījumā pieņemt grozījumus valsts Izglītības likumoā, lai beidzot nodrošinātu pilnu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Par to esmu rakstījis daudz un dikti. Ir pilnīgi absurdi, ka 31 gadu pēc valsts neatkarības atjaunošanas joprojām top lauzti šķēpi par domu, vai ļaut turpinātpastāvēt tā dēvētajām “krievu skolām” mūsu valstī. Prezidents aicināja ieviest jaunu tradiciju – pērn apstiprinātajā Valsts valodas dienā 15. oktobrī ik gadu aicināt valdību iesniegt ziņojumu Saeimā par valsts valodas statusu. Un vēl Levita kungs aicināja apstiprināt viņa iesniegtu likumprojektu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas nākotni.

 

Pēc Valsts prezidenta uzrunas gadījās misēklis. Deputāti aplaudēja, bet tikai pēc tam, kad aplausi bija beigušies, Saeimas spīkere aicināja klātesošos piecelties kājas. Prezidents jau bija pie durvīm, pagriezās, pasmaidīja, pamāja ar roku un aizgāja. Polītoloģe Ilga Kreituse kādā intervijā drīz pēc tam pareizi atzina, ka tas atgādināja bērnus pamatskolas līmenī, kuŗiem jāmāca piecelties kājās, kad telpā ienāk skolotāja.

 

8. septembŗa Saeimas sēdē Saeima pirmajā un tad galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Pareizticīgo baznīcu, lai nodrošinātu tās pilnīgu  neatkarību no patriarhāta Maskavā, kuŗš ir kļuvis par Kremļa fašista tā dēvētās varas vertikāles nepārprotamu sastāvdaļu un atbalstītāju.

 

Grozījumi valsts izglītības un valsts vispārējās izglītības likumā bija nodoti uz otro lasījumu. Opozīcijas deputāti no Saskaņas dikti centās apgalvot, uzstājība, ka pieprasot Latvijas Republikā visās skolās mācības tikai latviešu valodā, esot kaut kāda baisa un Eiropas standartos aizliegta diskriminācija. Deputāti bija iesnieguši virkni priekšlikumu par grozījumiem, un tiem visiem Saeima pateica nē, un abi likumi galu galā tika pieņemti ar ievērojamu balsu vairākumu. Vēl būs trešais lasījums, visticamāk, atkal ar milzīgu priekšlikumu gūzmu.

 

Visai gaŗas diskusijas 8. septembrī arī bija par jaunu Pašvaldību likumu trešajā un pēdējā lasījumā. Tā mērķis ir noteikt pašvaldību statusu jau minētajā jaunajā administrātīvi territoriālajā iekārtā: “Likuma mērķis ir nodrošināt demokratisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administrātīvajā territorijā.” Jācer, tas nenozīmē, ka deputāti pašreizējo stāvokli pašvaldībās uzskata par nedemokratisku, netiesisku, neefektīvu, neilgtspējīgu, neatklātu un sabiedrībai nepieejamu. 

 

Nepadarīts 8. septembŗa darba kārtībā bija viens darbiņš, proti ,– kārtējo reizi uz sešām plenārsēdēm izslēgt mūsu parlamenta visnešpetnāko deputātu Aldi Gobzemu, šajā gadījumā par rupju uzvedību plenārsēdē 21. jūnijā, kur viņš cita starpā vienu no kolēģiem nosauca par kretīnu. Pieļauju, lēmums to neapspriest bija ne tikai tāpēc, ka pirms tam plenārsēdes darba diena bija visai gaŗa, bet arī tāpēc, ka Gobzema uz 14. Saeimas vēlēšanām izveidotā partija Katram un katrai reitingos patlaban īpaši nekotējas, un tāpēc ir cerība, ka palaidnīgākais deputāts ievēlēts netiks. Slikti nebūtu.

 

13. Saeima ir izcēlusies vienā nozīmē, proti, patlaban tajā darbojas lielāks skaits pie frakcijām nepiederošu deputātu, nekā ir deputātu jebkuŗā no parlamentā pastāvošajām frakcijām – 22 neatkarīgi deputāti, kamēr lielākajā frakcijā Saskaņa tādu ir tikai 18. Jādomā, vēlētāji to nebija paredzējuši, un gribu cerēt, ka šogad 1. oktobrī tas būs viens no argumentiem vēlētāju domāšanā, izvēloties tautas pārstāvjus nākamajiem četriem gadiem.