Turam visi īkšķus!
Kārlis Streips    13.02.2018

 

Pagājušajā piektdienā Dienvidkorejas pilsētā, kuŗas nosaukumu tā arī neesmu īsti apguvis, sākās Ziemas Olimpiskās spēles. Latviju tur šogad pārstāv 35 sportisti, tostarp, interesantā kārtā, kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks, kuŗam šīs ir jau trešās Olimpiskās spēles. Visticamāk – neviens nebūs pārsteigts uzzināt, ka Kristapa rezultāti spēlēs nav bijuši spīdoši un, ja atceramies, ka Latvijā ir visnotaļ plakana vide, nav jau ko brīnīties. Vienalga prieks, ka cilvēks cenšas, vēl jo vairāk zinot, ka viņam palika 18 gadi tieši tad, kad viņš pirms astoņiem gadiem piedalījās savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs.

 

Iespējams, līdz brīdim, kad šis laikraksta numurs būs nonācis lasītāja rokās, kāds no mūsu pārstāvjiem jau būs ieguvis medaļu. Svētdienas pievakarē, kad rakstu šīs rindas, startējuši jau ir šorttrekists (runa ir par konkrētu ātrslidošanas veidu) Roberto Puķītis, kuŗš 1500 metru distancē ieguva 11. vietu. Biatloniste Baiba Bendika pirmajā piegājienā ieguva pieticīgo 39. vietu, taču ar to pietika, lai kvalificētos nākamajam, iedzīšanas raundam, kas gan vēl tikai būs. 

 

Brīvdienās sacensības uzsāka arī kamaniņu braucēji, šoreiz vislabāko rezultātu pirmajos divos braucienos uzrādot Kristeram Aparjodam - septītā vieta un tātad vismaz teorētiskas izredzes tikt pie kādas medaļas. Diviem citiem kamaniņu braucējiem rezultāti bija skumjāki, attiecīgi Ināram Kivleniekam un Artūram Dārzniekam iegūstot 21. un 25. vietu. 

 

Lielākas cerības Latvijas komandas atbalstītājiem ir divu vīru kamaniņu sacensībās, kur jau labu laiku ap pjedestālu pasaules līmenī grozās brāļi Andris un Juris Šici. 2010. gadā Vankūverā brāļi ieguva sudraba medaļas, tā kļūstot par pirmajiem sudraba medaļu ieguvējiem Ziemas Olimpiskajās spēlēs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Četrus gadus pirms tam Turīnā bronzas medaļu ieguva kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis. No spēlēm Sočos pirms četriem gadiem brāļi Šici atgriezās katrs ar divām bronzas medaļām - vienu divnieku braucienā, otru kamaniņu brauciena stafetē, tur arī piedaloties jau minētajam Mārtiņam Rubenim, kā arī Elīzai Tīrumai. Soču spēles latviešu sportistiem bija visai ražīgas - Martins Dukurs saņēma jau otro Olimpisko spēļu sudraba medaļu skeletonā, pirmā bija Vankūverā, savukārt bobslejistu četrinieks Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga ieguva sudraba medaļas.

 

Padomju okupācijas laikā, kad sportisti nestartēja zem Latvijas karoga, pirmā medaļa ziemas spēlēs bija kamaniņu braucējai Verai Zozuļai, 1980. gadā Leikplesidā. Turpat bronzas medaļu kamaniņu braukšanā saņēma Ingrīda Amantova, savukārt Helmūts Balderis spēlēja PSRS hokeja komandā, kuŗa ļoti sensacionālā kārtā piekāpās ASV un samierinājās ar sudraba medaļu. No 1984. gada spēlēm Sarajevā Zintis Ekmanis atgriezās ar bronzas medaļu divnieku bobslejā, savukārt pēc četriem gadiem Kalgari medaļu bija vesels birums - zelts Jānim Ķipuram divnieku bobslejā un bronza četrinieku bobā, četrinieku kontekstā bronza arī Jurim Tonem un Guntim Ozolam. Savukārt togad PSRS hokeja komanda triumfēja un saņēma zelta medaļas, tur arī piedalījās rīdzinieks Vitālijs Samoilovs.

 

Šogad spēlēs Korejā piedalās krietni samazināta komanda no kaimiņvalsts Krievijas, pēdējā brīdī Starptautiskā Olimpiskā komiteja tomēr nolēma neaicināt kādus 40 sportistus, kuŗus savulaik atrada par vainīgiem dopinga lietā, bet kuŗus arbitrāžas tiesa nesen attaisnoja. Ceļa zīmi uz Koreju šie sportisti tomēr nesaņēma, un tā ir laba ziņa Martinam Dukuram, jo Sočos viņam nācās piekāpties skandalā pieķertajam Aleksandram Tretjakovam. Šoreiz viņa tur nebūs, bet no tā gan neizriet, ka Martinam būs pavisam brīvs ceļš uz zeltu. Aizgājušās sezonas Pasaules kausā pirmo vietu ieņēma mājinieks Jun Sungbin, un viņš pēdējā laikā ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, kas Martinam, kuŗš ir sešas reizes pasaules čempions savā sporta veidā, varēs likt pasvīst. Un, kas attiecas uz Krieviju, tie sportisti, kuŗi varēja pierādīt, ka viņi dopinga lietā ir "tīri," Korejā startē zem Olimpiskā karoga un ar nosaukumu "sportists no Krievijas."

 

Pirmoreiz kopš ļoti seniem laikiem Latviju Olimpiskās spēlēs pārstāv daiļslidotāji, turklāt divi. 21. februārī startēs 17 gadus vecā Diāna Ņikitina, kuŗai līdz šim labākais sasniegums bija uzvara starptautiskās sacensībās Horvatijā. Diānas treneris ir Stefans Lambjē no Šveices, kurš arī trenē otru mūsu cerību šī gada Olimpiadā 18 gadus veco Denisu Vasiļjevu no Daugavpils, kuŗš šogad Eiropas čempionātā ieguva augsto ceturto vietu. Diānai neveicās, viņa izkrita jau pēc īsās programmas. Denisam īsā programma būs 16. februārī un, ja veiksies, jau nākamajā vakarā viņš startēs lielajā finālā. Atšķirībā no Eiropas čempionāta, Korejā ir pulcējušies slidošanas grandi no visas pasaules, nebūs viegli, bet te nu atkal būs iemesls turēt īkšķus.

 

Protams, Olimpiskās spēles šogad notiek neierasti polītizētā vidē. Tiesa, tāda tā bija arī iepriekšējās spēlēs Krievijā, turklāt bija daudz baumu par to, cik ļoti korumpēta bijusi spēļu organizēšana, kā arī par to, ka atsevišķos gadījumos trases un cita veida elementi it kā bijuši pielāgoti tieši Krievijas sportistu vajadzībām. Šogad runa ir par ģeopolītisku konfliktu starp Ziemeļkoreju un Amerikas Savienotajām Valstīm, tās pirmās diktatoram un tās otras prezidentam jau labu laiku internetā apmainoties ar dažādām "laipnībām." Pēc visai gaŗas tielēšanās, Ziemeļkoreja tomēr piekrita sūtīt delegāciju uz spēlēm. Spēlēm kvalificējās tikai daiļslidošanas pāris, taču jau minētā Starptautiskā Olimpiskā komiteja ārpus kārtas uzaicināja arī citus sportistus, tostarp 12 ziemeļkorejietes spēlēt apvienotā Korejas sieviešu hokeja komandā. Abas puses atklāšanas ceremonijas laikā iesoļoja kopā, stadionā visi piecēlās kājās un aplaudēja. Izņemot ASV delegācijas vadītāju, viceprezidentu Maiku Pensu, kuŗš palika sēžot ar visai skābu ģīmi. Tas nu bija labākajā gadījumā nepieklājīgi. Arī tad, ja starp abu valstu valdībām ir saspīlētas attiecības, sportisti pie tā nu nekādi nav vainīgi. 

 

Spēles turpināsies vēl divas nedēļas, pēc tam būs paraolimpiskās spēles, kuŗās Latvija nebūs pārstāvēta. Joprojām atklāts ir jautājums, vai Krievijai spēļu noslēguma ceremonijā ļaus soļot zem sava karoga, brīvdienās kļuva zināms, ka pret spēlēm Dienvidkorejā noticis smags hakeru uzbrukums, visi vadi kārtējo reizi ved uz Kremli, tāpēc varbūt tomēr ne. 

 

Taču komentāru vēlos pabeigt ar kaut ko priecīgāku: manā dzimtenē Amerikā bijis nepatīkami tradicionāli tas, ka brīdī, kad Latvijas olimpiešu delegācija iesoļo stadionā, ASV telekanāls rāda reklāmu. Šoreiz tas tā nebija! Varbūt tāpēc, ka šoreiz valstis bija sarindotas atbilstoši korejiešu alfabetam, bet šoreiz skatītāji Amerikā varēja redzēt savējos un nevis skatīties reklāmu. Jauki. 

 

Turēsim īkšķus, mīļie lasītāji! Olimpiskās spēles tik bieži nepienāk, un būsim karsēji attiecībā uz pilnīgi visiem mūsu sportistiem. Arī siguldietim, kuŗš piedalās kalnu slēpošanā.