Juris Lorencs 28.09.2021
Divas zemes, kas gadsimtiem ilgi iespaidojušas Latvijas likteni - Krievija un Vācija. Abās septembŗa nogalē ar nedēļas atstarpi notika parlamentu vēlēšanas. Pirmie 19. septembrī savu parlamentu jeb Valsts Domi ievēlēja Krievijas pilsoņi. Pavisam Domē ir 450 deputātu. Pusi no tiem ievēl pēc partiju sarakstiem līdzīgi kā Latvijā, bet otru pusi- vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Balsojot pēc partiju listēm, lielāko panākumus guva partija Vienotā Krievija (prezidenta Putina galvenais balsts) - 49, 8 % balsu. Aiz tās seko Komūnistiskā partija- 18, 9 %, Liberāli - demokratiskā partija- 7, 6 %, partija Taisnīgā Krievija - 7, 6 % un partija Jaunie cilvēki" ar 5, 3 % balsu. Savukārt vienmandāta vēlēšanu apgabalos gandrīz pilnībā uzvarējuši Vienotās Krievijas izvirzītie kandidāti. Tāpēc nākamajā Valsts Domē Vienotajai Krievijai būs 324 mandāti, tātad nospiedošs vairākums. Komūnisti parlamentā ieguvuši 57 vietas, partija Taisnīga Krievija - 27, Liberāli - demokratiskā partija - 21, bet Jaunie cilvēki - 13 vietas. Domē iekļuvuši arī daži sīkpartiju izvirzīti kandidāti.
Polītikas vērotāji un Krievijas opozīcija (komūnistus ieskaitot!) šīs vēlēšanas raksturo kā nedemokratiskas un nozagtas. Šodien, kad teju katram cilvēkam kabatā ir mobilais telefons ar kameru, grūti kaut ko noslēpt. Internetā klīst neskaitāmas liecības par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Visbiežāk nofilmēti skati ar vēlēšanu komisiju darbiniekiem, kuŗi bāž urnās biezas pakas ar aizpildītiem balsošanas biļeteniem. Matēmatiķi ir analizējuši vēlēšanu statistiku dažādos Krievijas reģionos un atklājuši dīvainas anomālijas gan vēlēšanu aktīvitātes, gan nodoto balsu skaita ziņā. Tāpat tiek izteiktas aizdomas, ka elektroniskā vēlēšanu sistēma esot pielabojusi balsis par labu Vienotajai Krievijai. Eiropā jau atskan balsis, kas aicina neatzīt Krievijā notikušās vēlēšanas. Vai tas ko mainīs? Diezin vai. Izskatās, ka Krievijas iedzīvotājus pagaidām apmierina valstī notiekošais. 25. septembrī Maskavā ap 1000 cilvēku pulcējās komūnistu rīkotā mītiņā, lai protestētu pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Niecīgs skaitlis 14 miljonu metropolē. Tātad rīt un parīt Krievijā nekas būtiski nemainīsīes. Viens labums no šī balsojuma tomēr būs- mēs Latvijā vismaz zinām, ar ko varam rēķināties nākotnē. Bet Krievijas vēsture mums liecina, ka šī stabilitāte ir mānīga. Tieši stagnācijas un iekavēto reformu dēļ Krievija 20. gadsimtā divas reizes tikusi iegrūsta chaosā un iekšēji sabrukusi. Pirmo reizi- pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma, tā saucamās Oktobŗa revolūcijas. Otro reizi - 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai. Abas reizes latvieši prata izmantot radušās jukas, 1918. gadā izcīnot neatkarību un 1991. gadā to no jauna atgūstot. No šāda viedokļa raugoties, Krievijas stagnācija Latvijai ir izdevīga. Jo tā vājina Krieviju, padara mazāk ietekmīgu. Tikai viens piemērs - kosmosa technoloģijas, kuŗas šodien izmanto Krievija, ir mantotas vēl no PSRS laikiem. Putina Krievija nav spējusi radīt neko līdzīgu Īlona Maska Space X raķetēm.
Savukārt Vācijā 26. septembrī šīs valsts pilsoņi ievēlēja federālo parlamentu jeb Bundestāgu. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti, kas bija pieejami pirmdienas, 27. septembŗa rītā, liecina, ka jaunajā Bundestāgā būs 735 deputāti. Ar nelielu balsu pārsvaru uzvarējuši sociāldemokrati, kuŗiem parlamentā būs 206 vietas. Seko kristīgie demokrati ar 196 vietām. Panākumus guvusi Zaļā partija ar 118 vietām un Brīvo demokratu partija jeb liberāļi ar 92 vietām. Viņiem seko labējā Alternatīva Vācijai ar 83 vietām un Kreisā partija, kuŗai Bundestāgā būs 39 deputāti. Balsu precizēšanas laikā šie skaitļi vēl var nedaudz mainīties, tomēr ir skaidrs, ka Vācijā būs jauna valdība. Pie pašreizējā balsu sadalījuma teorētiski iespējamas pat piecas valdības koalīcijas. Latvijai visizdevīgākās būtu tādas valdības, kurās ietilptu kristīgie demokrati vai brīvie demokrati. Vislabāk, ja abas šīs partijas. Labā ziņa ir tā, ka pie pašreizējā balsu sadalījuma Vācijā nav iespējama sarkani- sarkani- zaļā valdība, kurā ietilptu sociāldemokrati, Kreisā partija un zaļie. Izsakoties bez aplinkiem- Latvijai tā nebūtu izdevīga. Jo zaļo un kreiso uzskati drošības polītikas jomā ir visai tālu no reālitātes, tie pat ir bīstami. Piemēram, tiek diskutēts par atomieroču izvešanu no ASV bazēm Vācijā (zaļie) vai pat par Vācijas izstāšanos no NATO bloka (kreisie).
Kanclere Angele Merkele aiziet no polītikas. Kad 2005. gadā viņa sēdās Vācijas kancleres krēslā, tikai retais iedomājās, ka jau pēc dažiem gadiem fizikas doktore no bijušās Austrumvācijas kļūs par vienu no ietekmīgājiem Eiropas polītiķiem. Lai arī viņai dažkārt pārmet īpašās attiecības ar Putinu un atbalstu pretrunīgajam Nordstream 2 gāzes vada projektam, kopumā viņa tomēr ir turējusi ES, NATO un tātad arī Latvijas kanti. Savas polītiskās karjeras laikā ne reizi nav sašmucējusies, nav bīdījusi draugus un radus augstos valsts amatos. 2019. gada pavasarī es ciemojos pie paziņām bijušajā Austrumvācijā. Ceļojuma laikā tiku speciāli aizvests uz nomaļo Hochenvaldes ciemu netālu Templinas. Šīs vietas galvenā atrakcija ir Angelas Merkeles brīvdienu māju. Atklāti sakot, biju ļoti pārsteigts - redzētais lika daudz ko pārdomāt. Viena no pasaules ietekmīgākajām polītiķēm, Eiropas lielākās un bagātākās valsts kanclere nedēļas nogales pavada pavisam vienkāršā, necilā mājā, kas tikpat labi varētu atrasties kādā Latvijas mazpilsētā. Vienīgais, kas to nodod, ir novērošanas kameras, bet tas ir saprotami, drošībai jābūt. Milzīgs kontrasts ar ārišķīgo greznību, kādā dzīvo daudzi polītiķi bijušajās postpadomju valstīs! Merkeli dažkārt redzot vietējā veikalā pērkam produktus, vasarās kanclere rosoties pa dārzu, kur viņai ir zemeņu plantācija. Netālajā Templinas pilsētiņā Merkele pavadīja bērnību un skolas gadus. Lai saprastu viņas protestantisko askētismu, der zināt, ka Merkele uzauga luterāņu mācītāja ģimenē. Viņas tēvs 1954. gadā (tātad laikā, kad daudzi bēga no Austrumvācijas uz Rietumiem) pats labprātīgi pārcēlās no Hamburgas uz nomaļo Templinu pie Polijas robežas, lai šeit kalpotu Dievam un cilvēkiem.
Vai Vācijā radīsies jauns nācijas līderis? Ideālists, kuŗš spētu iedvesmot un aizraut arī pagurušo Eiropu? Gaidīsim un cerēsim.
Atpakaļ
.jpg)
