"Mūsu cilvēkiem ir jābūt mierīgiem"
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā Ligitai Kovtunai    17.05.2022

 

 

Pirmais jautājums, protams, pats svarīgākais – cik droša ir dzīve Latvijā no valsts aizsardzības viedokļa? 

Šobrīd, atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt – nekas nav mainījies, Latvija ir  drošībā, nekādi tieši uzbrukuma draudi mūsu valstij nepastāv. Pirmām kārtām tāpēc, ka mēs esam daudz stiprāki nekā bijām agrāk, pat pirms pāris gadiem. Otrkārt – mēs esam kopīgajā NATO aliansē, un jebkuŗš uzbrukums mums nozīmētu uzbrukumu NATO. Krievija ar saviem apmēram 3% no pasaules ekonomikas nevar stāties pretim nosacīti 40% alianses valstu ekonomikai. Bet galvenais – Krievijas spēki šobrīd ir aizņemti Ukrainā, un pie Latvijas robežām nav tāda apjoma spēku, kas mums kaut ko varētu nodarīt. 

 

Protams, es nevaru apgalvot, ka nekad, nekad nākotnē draudu nebūs – draudi būs, jo mums ir tāds kaimiņš... Taču mēs darām visu, lai Ukraina šo kaŗu uzvarētu, jo šī kaŗa iznākums noteiks, cik liela būs drošība pie mūsu robežām. Skaidrs ir arī tas, ka mums ir nepieciešams ASV atbalsts – lai mēs spētu militāri attīstīties, jo mūsu valsts budžets nav pārāk liels. 

 

Vēlos teikt – mūsu cilvēkiem ir jābūt mierīgiem, bet ir jābūt gataviem savu valsti aizstāvēt.

 

Par budžetu – tas, saskaņā ar jaunākajiem lēmumiem ir palielināts no līdzšinējiem 2% uz 2,5% no IKP (iekšzemes kopprodukta.)

 

Precīzāk – turpmāko trīs gadu laikā tas pakāpeniski tiks palielināts līdz 2,5%. Šogad tas absolūtos skaitļos ir ap 760 miljoniem eiro jeb viens miljards ASV dolāru, tātad nepilni 2,3% no IKP. Protams, ar šo naudu nepietiek, jo, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot vien maksā apmēram miljardu dolaru. Līdz ar to jādomā par cita tipa pretgaisa aizsardzības sistēmu, bet ceram, ka mūsu sabiedrotie izvietos tās šeit, kamēr varēsim iegādāties paši. 

 

Šobrīd ļoti nopietni strādājam pie mūsu armijas nostiprināšanas, un šo gadu, būdams aizsardzības ministrs, esmu izsludinājis par militārās industrijas gadu. Tātad – vairākas lietas, kas saistītas ar aizsardzību, vēlams – un iespējams! – ražot Latvijā, piemēram, munīciju, bruņumašīnas, ekipējumu u. c. Latvijas uzņēmēji ir spējīgi to darīt, un ieguvums ir ne tikai aizsardzības jomā, bet tas arī attīsta valsts tautsaimniecību, vairo eksportu, ceļ mūsu ekonomiskās spējas. 

 

Par gatavību savu valsti aizstāvēt – zināms, ka ir liels pieplūdums Zemessardzes rindās, un kā iet ar rekrutēšanos? 

Līdz ar kaŗu Ukrainā arī rekrutēšanās jomā ir ievērojams pieaugums – aizvadītajās četrās nedēļās pieteikušies vairāk nekā citkārt gada laikā. Strādājam pie jautājuma, kā palielināt mūsu rezervistu skaitu, risināšanā iesaistot valsts Bruņotos spēkus, proti, aicinot tos nākt klajā ar ierosmēm, kā piepulcēt rezervistus un zemessargus. Skaits ir svarīgs, jo, kā to nosaka arī NATO līgums, pirmām kārtām ir jāpilda nosacījumi, kas attiecas uz pašu ieguldījumu savas valsts aizsardzībā.

 

Vai šai laikā tiek cilāts arī jautājums par obligāto kaŗadienestu? 

Tas nav nolikts malā, bet tiek risināts pakāpeniski, pa soļiem, tātad – ja iepriekšējā sistēma ir sevi izsmēlusi, jāspeŗ nākamais solis. Šobrīd uzsvars tiek likts uz to, kā jaunatni rosināt iesaistīties valsts aizsardzībā, kā viņos veidot izpratni par to, audzināt un stiprināt patriotismu. 

 

Aizsardzības ministrijas uzgaidāmajā telpā paņēmu, lūk, šādus drukātus materiālus – bukletus „Kā rīkoties krizes gadījumā”, „Kļūsti par zemessargu”, atgādni, kam jābūt mājas aptieciņā un kādus pārtikas krājumus sagatavot. Kāpēc tādi nav manā pastkastītē?

Taupības dēļ, turklāt sabiedrības liela daļa informāciju smeļas internetā, arī šāda informācija tur atrodama. Pastkastītē saņemtos viņi, visticamāk, izmetīs, bet drukas darbi maksājuši naudu. Tāpēc tie pieejami, piemēram, pasta nodaļās, kur cilvēks var, ja vēlas, paņemt. Izsūtīt katrai ģimenei pa pastu ir dārgi. Publiskās vietās tos izvietojot un padarot pieejamus, mēs ietaupām. 

 

Atļaušos nepiekrist – ja ne pastkastītē, manā kāpņu telpā uz palodzes tos varētu nogādāt brīvprātīgie, piemēram...

Runājot par informācijas saņemšanu, bieži pajautāju trimdas cilvēkiem – bet kā jūs uzzinājāt, ka tieši tagad  jābēg prom? Atbilde – „vācieši pateica”. Kas mums pateiks? 

Mēs! Savukārt iedzīvotājiem ir jāseko līdzi masu saziņas līdzekļos, jāieskatās Aizsardzības ministrijas mājaslapā www.sargs.lv, kur atrodama visa jaunākā informācija. 

 

Un tomēr – ceram, ka latvieši nevis bēgs no savas valsts, bet dosies aizsargāt, ja tāda nepieciešamība būs.

 

Ar valsts aizsardzību cieši saistās arī aktuālais bēgļu jautājums. Latvijā ierodas bēgļi ne tikai no Ukrainas, bet arī no Krievijas. Kā tiek kontrolēti šie cilvēki, kāds ir tas siets, kam iziet cauri bēglis no Krievijas? Turklāt – ukraiņi brīvi runā krieviski, vai nav bažas, ka viņi līdz ar iebraukušajiem krieviem piesliesies mūsu krievvalodīgajai kopienai, kas, kā spilgti parādīja 9. un 10. maija notikumi, nepavisam nav viendabīga...

Esmu ticies ar ļoti daudziem Ukrainas bēgļiem, Aizsardzības ministrija palīdz  tiem, kuŗu ģimenes vīrieši ir kaŗavīri Ukrainā, un nekad neesmu dzirdējis kādus prokrieviskus mājienus. Ceru, ka Ukrainas bēgļu klātbūtne tieši līdzsvaros mūsu valstī diemžēl esošo Putina atbalstītāju kopu, kas gan nav liela, bet ir. 

 

No Krievijas nekādus bēgļus mēs nepieņemam, uzturēšanās atļaujas nedodam, taču ir Krievijas pavalstnieki, kas ierodas no citām Eiropas valstīm, jo ne visas ir slēgušas ierašanos Latvijā. Katrā ziņā to skaits nav liels, briesmas no viņiem nedraud. Lielākas problēmas var sagādāt mūsu vietējie putinisti, bet drošības dienesti tos jau ir apzinājuši. 

 

Vai, jūsuprāt, mūsu drošības dienesti ir spēcīgi?

Jā, ir spēcīgi un labi izglītoti. Es pilnībā uzticos gan mūsu militārajam izlūkošanas dienestam, gan arī valsts drošības dienestam, kas nodarbojas ar valsts iekšējo drošību. Dienestu priekšgalā ir augsti profesionāli cilvēki. Man nav arī nav ne mazāko šaubu par drošības dienestu patriotismu un lojalitāti. 

 

Latvijas valsts pastāvēšanas sākumgados, piemēram, Lielbritanija palīdzēja skolot un sagatavot mūsu izlūkdienestu. Vai tagad arī mūsējie mācās ārvalstīs? 

Ir ļoti laba sadarbība ar mūsu sabiedroto attiecīgajiem dienestiem, saprotams, ņemot vērā ikvienas valsts drošības dienestu specifiku, ‒ ne jau visu var atklāt un stāstīt. Katrā ziņā, esot kopā Eiropas Savienībā un NATO, sadarbības iespējas ir nozīmīgi lielākas. Šobrīd tās aktualizējušās sakarā ar kaŗu Ukrainā. 

 

Parallēli jau notiek arī informātīvais kaŗš masu saziņas līdzekļos, kā arī kiberkaŗš. 

Tieši tāpēc tika nodibināts NATO Stratēģiskās komūnikācijas centrs pie Aizsardzības ministrijas – mēs esam frontes līnija informācijas kaŗā. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir jābūt ļoti kvalitātīviem medijiem, kvalitātīviem, zinošiem žurnālistiem. Otrkārt, jāsaprot, ka demokratiskā valstī bieži vien žurnālistiem ir grūtāk strādāt, esot konstruktīvā opozicijā polītiķiem. Autoritāro valstu mediji, savukārt, ir totālā polītiķu kontrolē, kurpretim demokratiskā sabiedrībā no medijiem sagaida dažādu viedokļu paušanu ar mērķi dot lasītājam iespēju pietuvināties patiesībai. Žurnālistam ir jāzina, cik tālu iet, paužot dažādus viedokļus un kā rīkoties, ja notiek reāls kaŗš. Var notikt pats ļaunākais – dezorientācija. 

 

Jūs pārstāvat polītisko partiju Attīstībai/Par . Ar ko pārliecināsiet vēlētājus 14. Saeimas vēlēšanās balsot tieši par jums? 

Mūsu apvienība vienmēr ir iestājusies par līdzsvaru starp tradicijām un konservātīvajām  vētībām un modernu sabiedrību. Pats esmu iedvesmojies no tādu valstu  parauga, kā, piemēram, Japāna. Mums jāsaglabā tas, kas gadsimtu gaitā nostiprinājies un ir svarīgs – valoda, tradicijas u. c., bet vienlaikus jāiet kopsolī ar pasauli, tostarp jādomā par valsts ekonomiku, biznesu. Un, protams, par drošību.