"Lielais austrumu kaimiņš" nezināma ceļa jūtīs
   21.01.2014

"Lielais austrumu kaimiņš" nezināma ceļa jūtīs

Franks Gordons

Kamēr sirmais komponists Imants (Imka) Kalniņš nu jau pa otram lāgam, kaitinot publiku, daudzina/sumina/cildina/slavina mūsdienu Krieviju, kas viņaprāt esot "jauna valsts, tāpat kā Latvija" (tātad viņš atzīst tikai "4. maija republiku"), Oksfordā mītošais zinīgais eksperts Vladimirs Pastuchovs nelielajā, bet progresīvajā Maskavas avīzē Novaja Gazeta uzsveŗ, ka Krievijas izredzes ir ļoti drūmas. Krievija ir neglābjami atpalikusi informācijas technoloģijas ziņā un atrodas nezināma ceļa jūtīs. To gaida visai nepatīkami pārsteigumi.

Krievija, konstatē Pastuchovs, nav izturējusi technoloģhiskās attīstības maratona tempu, nokļuvusi vēsturiskā sānu ceļā un, smagi elpojot, ar ļaunu un gurdenu skatienu raugās uz tiem, kas jau sasnieguši nākamo apli. Krievija - šī bijusī polītiskā superzvaigzne - sapņo par vēsturisku revanšu.

Pastuchovs apgalvo, ka Krievijā ideoloģiskā cīņa jau sen noris starp fašismu un liberālismu un frontes līnija atrodas apmēram tur, kur agrāk ar liberālismu spēkojās komūnisms. Taču nez kāpēc dzirdams uzskats, ka Krievijas varasvīriem neesot nekādas ideoloģijas, bet fašisms esot nez kādas abstraktas briesmas, kas draud no margināļiem, kuŗi, nedod Dievs, kad Putins būs noguris no prezidentūras nastas, nāks pie varas. Diemžēl, uzsveŗ Pastuchovs, baidīties ir jau par vēlu, rītdiena Krievijai pienākšot teju, teju.

Kā mēdza teikt senie romieši: sapienti sat – zinošie (gudrie) sapratīs.
Pastuchovs liek saprast, ka Krievija, būdama aizņemta ar sevi, nav laikus pamanījusi technoloģiskās revolūcijas paātrinājumu pēdējos 20 gados, īpaši pēc 2008. gada, it visās jomās.

Analizējot Putina psīcholoģiju, Pastuchovs raksta, ka Punis Krievijā ir vislielākais pesimists. Kāds viņam iegalvojis, ka Amerika un Eiropa agonizējot. Viņš Rietumos saskata tikai puvekļus un trūdus un acīmredzot spriež, ka mirstošie Rietumi teju, teju gatavi ieraut vēstures peklē visu pasauli, ieskaitot Krieviju. Un, ja tas tā ir, tad Kremlis mēģina noslēgties sevī, aizsargājoties no šī ļaunuma. Bet, tā kā Rietumu ātrās bojā ejas izredzes, izrādās,  ir priekšlaicīgas, Krievijai nākas bruņoties, konstatē Pastuchovs. Sabiedrības un valsts militārizācija ir pašreizējās polītikas neizbēgamās sekas.

Pastuchovam šķiet, ka tas, ko sludina oficiālie Kremļa propagandisti, ir tas pats fašisms, tikai atšķirībā no nacisma tāds "veģetārisks", Musolīni vai Franko garā.

Šādam vērtējumam var piekrist vai nepiekrist, bet bruņošanās drudzis Krievijā ir reāls, un vērts pieminēt dažus faktus.

Ballistiskās raķetes Iskander-M uzstādītas Lugā, netālu no Pēterburgas, un formāli neatkarīgajā Armēnijā, 12 kilometros no Turcijas robežas. Un nav sevišķa pamata ticēt Kremļa oficiālo aprindu apgalvojumam, ka Krievijai neesot nodoma uzstādīt šīs ballistiskās raķetes Kaļiņingradas apgabalā, t.i., bijušās Rītprūsijas ziemeļos, Baltijas valstu pievārtē. Galu galā jau pieminētā Luga, kur šādas raķetes jau gatavas varbūtējam startam, arī atrodas Baltijas valstu pievārtē, tikai "no otra gala".