Prezidents Amerikā
Kārlis Streips    11.04.2018

 

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušajā nedēļā bija darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Gan Kalifornijā, gan Ņujorkā viņš tikās ar tautiešiem, droši vien Laika lasītāju starpā ir vismaz daži, kuŗi līdz ar to prezidentu redzēja vaigā. Vējoņa kungs tikās arī ar uzņēmuma Facebook pārstāvjiem Silīcija ielejā. Lasītāji atminēsies, ka pirms neilga laika Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lika saprast, ka, iespējams, pieeja minētajam portālam Latvijā būs jābloķē gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā, ja partijas Latvijā nepratīsies attiecībā uz atklātību par to, cik tās tur ir reklamējušās un izdevušas naudu. Nav zināms, vai R. Vējonis par to runāja, tiekoties ar firmas pārstāvjiem, taču pēc tam viņš izteicās visai optimistiski: "Tikšanās laikā Facebook pārstāvji apliecināja gatavību sadarboties ar Latvijas institūcijām, medijiem un NVO, lai novērstu viltus ziņu izplatību, nodrošinātu personu datu aizsardzību un drošību un vēlēšanu procesa caurskatāmību Latvijā." Lai nu tā būtu! Kā tas bija skaidri redzams aizpērnajās prezidenta vēlēšanās Amerikā, internets joprojām ir visai mežonīga vide, kuŗā darbojas nebūt ne tikai labvēlīgi noskaņoti cilvēki.

 

Savukārt Ņujorkā Valsts prezidentam bija iespēja apmeklēt Ņujorkas Knicks basketbola spēli, kuŗa tovakar bija veltīta tieši Latvijas Simtgadei. Lieki teikt, tas notika, pateicoties tam, ka komandas galveno zvaigžņu pulkā ir mūsu Kristaps Porziņģis. Pat Kristaps gan patlaban ārstē kājas savainojumu, taču arī viņš apmeklēja spēli. Ņujorkas Latviešu korim bija uzticēts nodziedāt Amerikas un Latvijas himnas, Valsts prezidents Porziņģim uzdāvināja Simtgades krekliņu un pats tika pie personalizēta Knicks krekliņa. Tas bija piemēroti, jo arī mūsu prezidentam Vējonim patīk uzspēlēt basketbolu. Medijos vēstīts, Kristaps Porziņģis līdz spēles beigām nepalika un tāpēc neredzēja, kā viņa komanda Milvoku Bucks komandai piekāpās ar rezultātu 102:115.

 

Un vēl, protams, mūsu prezidents bija Vašingtonā kopā ar Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti un Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, lai Baltajā namā tiktos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši uzmanību Latvijā, un ne tikai, piesaistīja preses konference, kuŗā piedalījās visi četri prezidenti. Noskaņpjums Latvijā bija visai negātīvs, galvenokārt tāpēc, ka viņam ar angļu valodu … nu, teiksim, tā paknapāk. Savu uzrunu Vējoņa kungs nolasīja no lapiņas turklāt stīvi. Man personīgi nelikās, ka tā būtu bijis baisa katastrofa, saprast visu varēja, kas viņam bija sakāms, taču tad pienāca laiks jautājumiem no žurnālistiem... Prezidents Tramps palūdza R. Vējoni izvēlēties kādu no viņiem, pajokojot, ka būtu labi, ja tas būtu žurnālists no Baltijas, jo tie, atšķirībā no žurnālistiem Amerikā, esot "godīgi." Tobrīd šķita visai skaidrs, ka Vējoņa kungs īsti nesaprot, kas no viņa tiek prasīts, un galu galā žurnālisti Annu Ūdri jautājuma uzdošanai izvēlējās pats Tramps.

 

Šis „valodas jautājums” manuprāt ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, Latvijas Valsts prezidenta galvenie uzdevumi ir pašmājās, un Latvijā angļu valoda īpaši nav vajadzīga. No otras puses, Latvija nav izolēta sala, mūsu valsts piedalās dažādu starptautisku organizāciju darbā, kur ļoti bieži tieši angļu valoda ir galvenā saziņas valoda. Tas tā ir Eiropas Savienībā, tas tā ir arī NATO. Tad gan, gribētos cerēt, Latvijas amatpersonas prot brīvi sazināties ar citiem un, pats galvenais, - saprast, ko citi tām saka. Valsts prezidenta mājaslapā cita starpā ir teikts, ka prezidents Vējonis angļu valodā runājot "tekoši." Preses konferencē bija skaidrāk par skaidru redzams un dzirdams, ka tas tā nebūt nav, it īpaši, ja salīdzina ar Lietuvas un Igaunijas prezidentēm, kuŗas abas pirms kļūt par prezidenti darbojās starptautiskās institūcijās – D. Gribauskaite Eiropas komisijā, K. Kaljulaida bija Eiropas Auditoru tiesas tiesnese. Lieki teikt, arī tur darbs notiek lielākoties angļu valodā, līdz ar to viņām Vašingtonā bija krietni vieglāk komunicēt. Es pats savulaik mācīju angļu valodu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kad viņš gatavojās piedalīties ANO 50 gadu jubilejas pasākumos Ņujorkā. No turienes pārbraucis, viņš man piezvanīja un priecīgs stāstīja, ka ir varējis sarunāties ne tikai ar pasaules polītikas grandiem, bet arī ar taksametra šoferi

 

Preses konferencē prezidents Tramps zināja atzīmēt, ka Baltijas valstis šogad svin savu simtgadi, arī zināja pieminēt, ka viņa pārstāvētā valsts Baltijas valstu okupāciju nav atzinusi nekad. Jautāts par to, vai Amerika Baltijas valstīs saredz investīciju iespējas, D. Tramps vispirms pajokoja, ka viņš īsti par to nevarot runāt, jo viņš, lūk, ir prezidents, un, ja sāks runāt par investīcijām, "negodīgie" ASV žurnālisti viņam par to klups krāgā, taču, kopumā ņemot, viņš uzskata, ka Baltijas valstīs varot investēt, jo tur dzīvojot "brīnišķīgi ļaudis." Tiesa, neprecizējot, par kuŗu tieši valsti ir runa. 

 

Kopumā attiecības starp ASV un Baltijas valstīm ir gluži normālas. Amerikāņiem mūspusē īpaši lielu interešu nav, Vašingtona vien vēlas, lai Baltijas valstis adekvāti financē savus bruņotos spēkus NATO kontekstā, Latvijā vēl ir aktuāls jautājums par ebreju īpašumu restitūciju, un tas ir jautājums, par kuŗu vismaz iepriekšējās, ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā amerikāņi runāja ļoti daudz. 2016. gadā tirdzniecības apgrozījuma ziņā Amerika bija 16. vietā Latvijas partneŗu starpā, kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bija 461,5 miljoni eiro. Protams, ne bez Amerikas iesaistes mūsu un kaimiņvalstu territoriju patlaban sargā NATO spēki, kontingentu konkrēti Latvijā patlaban komandē kanadieši, bet rotācijas kārtībā te ik pa brīdim arī ierodas cilvēki no ASV. 

 

Tomēr ir arī bažas par to, ka pēdējo nedēļu laikā prezidents Tramps ir sācis izrādīt visai aktīvu impulsivitāti, te vienubrīd piepeši paziņojot, ka Amerika aizvāks spēkus no Sīrijas, tā liekot pašiem bruņotajiem spēkiem neizpratnē saķert galvu šausmās, te nākamajā brīdī lēmums gar ASV robežu ar Meksiku izvietot bruņoto spēku pārstāvjus, tad atkal pieaugošais kašķis ar Ķīnu. Haoss liek pasaulei nervozēt, jo neprognozējama attieksme pasaules lielākās varas priekšgalā nudien nav nekas labs. 

 

Pasaule daudz ko ir pārdzīvojusi, pārdzīvos arī šo lietu, taču patlaban pavisam mierīgi nevaram būt nudien. Diemžēl.