Pretlatviska ofensīva plašā frontē
   25.02.2013

Pašvaldību vēlēšanas ir tikai viens no sektoriem plašajā frontē, kur pretlatviskie spēki izvērš konsekventu ofensīvu. Tās mērķis ir padarīt Latviju par divkopienu valsti visos dzīves aspektos.

Saskaņas centrs (SC) uz šo mērķi stūrē piesardzīgi, nevēloties priekšlaicīgi atbaidīt latvisko elektorātu, bet krasi antilatviski noskaņotā partija Zarja (Za rodnoj jazik, Ausma), kas tagad nosaukta Lindermana vārdā, nekautrēdamās saasina konfrontāciju, liekot lietā dažādus PR stiķus, kas maksā naudu - no "neskaidriem" avotiem.

Lindermanieši (tā viņus tagad var oficiāli titulēt) savā kongresā bramanīgi solīja: "Mēs izplatīsimies kā vīrusi" (ne visai gudra metafora), - un atkārtoja jau ierastās prasības - piešķirt krievu valodai oficiālu statusu un LR pavalstniecību visiem Latvijas iedzīvotājiem - bez jebkādiem eksāmeniem, bez latviešu valodas prasmes, automātiski un vienkopus.

Tagad klāt nākusi jauna prasība - lai Latvijas pasēs būtu iespējams ierakstīt ne tikai personas vārdu un uzvārdu, bet arī tēva vārdu (otčestvo), kā tas bija Padomju Savienībā. Raugi, krievos tā "pieņemts" un tēva vārds esot krievu cilvēka identitātes neatņemama sastāvdaļa. Šīs akcijas rosinātāji cer, ka latviešus izdosies pamazām pieradināt pie tā, ka dokumentu kārtošana "pēc krievu modes" ir gluži normāla parādība...

Te nu atļaušos mazu atkāpi. Pērngada "valodas referenduma" iniciātori prasīja, lai Latvijā tiktu atjaunota lietvedība krievu valodā, kā tas bija PSRS laikā. Un te  man ir izdevība citēt "tēvu un skolotāju" J.V. Staļinu: 1917. gada 23. martā, neilgi pēc demokrātiskās Februāŗa revolūcijas, viņš boļševiku avīzē Pravda prasīja, lai reģionos, ko kompakti apdzīvo nekrievi, lietvedība būtu vietējā valodā. Tai pašā rakstā Staļins iebilda pret Krievijas Pagaidu valdības nodomu "pasludināt krievu valodu par valsts valodu". Tā nu ir marksistiskā dialektika. Okupētajā Latvijā, kā zināms, "Staļina konstitūcijas" pavēnī lietvedība iestādēs un uzņēmumos viscaur bija krievu mēlē.

Radikālais lielkrievu šovinists, lindermanietis Aleksandrs Gapoņenko, kas vada t.s. "Eiropas (!) pētījumu centru", kopā ar kādu noslēpumainu latgalieti (?) Oļegu Alantsu sarakstījis un izdevis biezu (500 lpp.) grāmatu Latgalija - v poiskach inogo bitija (Latgale - jaunas esamības meklējumos). Ne jau latviski vai "latgaliski", bet krievu valodā un krieviskā garā mēģināts pamatot tezi, ka Latgalei nepieciešama autonomija, ka latgalieši esot īpašs "etnoss".

Labi vēl, ka patiesie latgaliešu kultūras un novada īpatnību entuziasti no šīs klajās diversijas norobežojas.

Man jau ir gadījies pieminēt kritiķi un tulkotāju Hariju Gailīti, kas,  pilnīgi pārzinot savu dzimto latviešu valodu, ietiepīgi parakstās Garri Gailit. Tagad viņš portālā www.IMHOclub.lv aicina: "Mums, krievu cilvēkiem, jāsaliedējas." Ir, izrādās, arī tādi.

Virsrakstā minētās ofensīvas triecienbrigāde ir t. s. Nepilsoņu kongresa vadība, kas taisni 1. jūnijā, kad Latvijā jānotiek pašvaldību vēlēšanām, rīko paralēlas jeb alternatīvas vēlēšanas: tie, kam pase ir violetā krāsā un kas nav naturalizējušies (vai nevēlas to darīt?), tai dienā vēlēs deputātus savā organā, kuŗu  sauks Nepārstāvēto parlaments (Parlament ņepredstavļennich).

Šis parallēlais parlaments aizstāvēšot 300 000 nepilsoņu intereses, komunicējot ar LR valdību, norāda juriste Jeļizaveta Krivcova, runājot Nepilsoņu kongresa vadības vārdā.

Paralēls parlaments, paralēla vara - tas viss mazliet atgādina boļševiku taktiku Krievijā pēc 1917. gada februāŗa revolūcijas: paralēli Pagaidu valdībai - strādnieku un zaldātu Padomes. Kaut gan tas tagad ir tikai farss, zināma modrība te nebūtu lieka.

1. jūnija pašvaldību vēlēšanu degpunktā ir Rīga, kuŗas lielvecākais Nils Ušakovs (SC) kā galvaspilsētas "menedžeris" ir diezgan populārs. Būtu jau labi, ja vēlēšanu rezultātā Ušakovu nomainītu LR pamattautas pārstāvis. Taču latvieši diemžēl ir gana sašķelti. Tas patiešām nav normāli, ka pret Ušakovu kandidē veseli četri latvieši. Pēdējā Latvijas faktu aptauja liecina, ka 73,7 % rīdzinieku (59,3 % latviešu, 95,5 % cittautiešu) vēlas, lai Ušakovs paliktu savā amatā, NA kandidāti Baibu Broku atbalsta 8,9 %, Vienotības Sarmīti Ēlerti - 7,1 %, varbūtējo ZZS kandidātu Māri Gaili un Ingu Antāni no Reformu partijas - pa 3,6 %.

Vai jācer uz brīnumu?

Franks Gordons