Kārlis Streips 29.11.2022
Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju pret un balošu pret šo likumprojektu! Šāda replika Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdē 24. novembrī izskanēja divreiz. Vienā gadījumā attiecībā uz grozījumiem valsts iekārtas likumā, otrajā attiecībā uz grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Valsts iekārtas likuma grozījumā paredzēts veidot ministru biedru amatus valdības sistēmā. Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumā paredzēta jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana.
Abus likumprojektus deputāti sāka izskatīt 24. novembrī no rīta. Pirmais solis bija dot tiem konceptuālu jeb pirmā lasījuma apstiprinājumu, kas, vienkārši izsakoties, nozīmē attiecīgo likumprojektu nodot komisijai tā izskatīšanai. Šādos gadījumos viens deputāts drīkst runāt par labu, viens deputāts pret ierosinājumu. Par valsts iekārtas likuma grozījumiem, jau pirms sēdes pret pieteicās runāt deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības. Par labu projektam pieteicās runāt deputāts Ainars Šlesers no partijas Latvija Pirmajā vietā. Abos gadījumos kungi no opozīcijas partijām, un abos gadījumos viņi galu galā nobalsoja pret. Šlesera kungam tuvojoties tribīnei, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns atgādināja: Par uzsveru PAR pieteicies runāt deputāts Šlesers! Deputāts Šlesers pasmīnēja un atbildēja: ja patlaban vēl nav apstiprināta jaunā valdība ar ministriem, tad acīmredzot būs jābalso par ministru biedriem, jo tie esot vienīgie, kuri var glābt valsti. Tad Šlesera kungs sāka stāstīt par to, kā kaut kad tālākā pagātnē viņš Norvēģijā izveidojis nevalstisku organizāciju... Smiltēna kungs viņu apsauca, uz ko Šlesera kungs atcirta, ka viņam vēl palikusi pusotra minūte, un atkārtoja domu jābalso par biedriem. Atkārtošu galu galā Ainars Šlesers nobalsoja pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai.
Par Ministru kabineta iekārtas likuma grozīšanu par pieteicās runāt premjerministrs un patlaban arī deputāts Krišjānis Kariņš, kuŗš atgādināja, ka kabineta iekārtas likumā jau ir paredzēts premjerministra biedra statuss, tāpēc biedri citiem ministriem nebūtu nekas ārpus kārtas. Viņš piebilda, ka patlaban vides jautājumus kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kamēr ar enerģētiku saistītas lietas pārzina Ekonomikas ministrija. Šīs divas ministrijas bieži vien saiet ragos, un tāpēc būtu loģiski attiecīgajiem jautājumiem nodrošināt vienu atbildīgu iestādi.
Par valsts iekārtas likuma grozījumu iesniegšanu komisijai balsojums bija 54:43, savukārt attiecībā uz Ministru kabineta iekārtas likumu 52:35. Atšķirība tāda, ka pirmajā gadījumā partijas Progresīvie deputāti balsoja pret, bet otrajā par. Nezinu kāpēc. Taču reiz tas bija izdarīts un Saeima pateikusi nē populistiskam pieteikumam no zaļajiem zemniekiem, kuŗš liktu Ministru kabinetam mēneša laikā izstrādāt plānu par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krizes pārvarēšanai. Pienāca kārta Juridiskās komisijas sēdei, un tur sanāca misēklis. Abus minētos likumprojektus komisijas deputāti noraidīja, jo Juridiskajā komisijā (un ne tikai) opozīcijai ir lielāks deputātu skaits nekā pozīcijai. Iemesls tam ir vienkāršs. Saeimas Kārtības rullī ir stingri noteikts, ka viens un tas pats deputāts nevar būt vairāk nekā divu komisiju loceklis, turklāt komisijas ir sadalītas divās grupās, un deputāts drīkst būt vienas grupas komisijā un otras grupas komisijā, bet divās komisijās vienā grupā ne. Saeimā ir 16 komisijas. Nacionālajā drošības komisijā darbojas pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas, bet citādi jāņem vērā minētie noteikumi, un tāpēc, ka pozīcijai parlamentā ir tikai 54 balsis, komisijās ir sanācis, ka ir pieci topošās koalīcijas un seši opozīcijas deputāti.
Tomēr noteikumos arī paredzēts, ja komisija kādu likumprojektu noraida, tad Saeima plenārsēdē vienalga var nobalsot par tā izskatīšanu. Gan rīta, gan arī pēcpusdienas sēdē Linda Liepiņa iesniedza rakstisku skaidrojumu par sava balsojuma motivāciju, plenārsēdē to nolasot skaļi. Arī to Kārtības rullis pieļauj, un acīmredzot Liepiņa kundze ir konstatējusi, kas tas ļauj viņai uzstāties kolēģu priekšā attiecībā uz pilnīgi jebkuru jautājumu. Linda Liepiņa polītikā ienāca no polītiskā projekta KPV LV. 13. Saeimā viņa bija skaļa un bravūrīga, it īpaši tad, kad Covid-19 pandēmijas dēļ Saeimai nācās strādāt attālināti. Tas Lindai Liepiņai nepatika nemaz. Ar laiku deputāte tik ļoti sašuta, ka viņa vienkārši nometa mandātu un aizgāja no Saeimas pavisam. Šogad viņa pieslējās Ainara Šlesera veidotajai partijai un ar to arī atgriezās 14. Saeimā. 13. Saeimas lielākie demagogi 1. oktobŗa vēlēšanās zaudēja Gobzems, Stepaņenko, Švecova un tamlīdzīgie. Bet Linda Liepiņa ir atgriezusies un acīmredzot nudien ir gatava runāt par visu pēc kārtas. Viņa nav vienīgā persona Saeimā, kuŗai dikti patīk klausīties pašai savā balsī.
Debates 24. novembra pēcpusdienas sēdē bija gaŗas, lielākoties tāpēc, ka opozīcijas deputāti stāvēja rindā, lai pateiktu, ka doma par ministru biedriem ir glupa, kā to paziņoja ZZS veterāns Augusts Brigmanis. Kariņš par debašu ilgumu sašuta: Mēs piedāvājam risinājumu, bet jūs divas, trīs stundas norejat un paralizējat darbu tā vietā, lai mēs strādātu pie valdības deklarācijas! Kariņa kunga Ministru kabineta sēdes virzās uz priekšu raiti. Turklāt ministri ir ieceltas, nevis vēlētas amatpersonas, un tāpēc viņiem mazāk jādomā par to, cik viņi labi vai slikti izskatās savu vēlētāju priekšā. Deputātiem pēc četriem gadiem būs jākandidē atkal. Nevienam nav paslīdējis garām, ka trīs no 13. Saeimā ievēlētajām partijām 14. Saeimas vēlēšanās zaudēja visus mandātus, nedz arī fakts, ka 14. Saeimā ievēlēti vairāki spēki, kuru priekšvēlēšanu kampaņa bija nu ļoti populistiska, lai neteiktu demagoģiska, it īpaši attiecībā uz Covid pandēmiju un tās seku likvidēšanu. Arī 14. Saeimā līdz ar to strīdīgos jautājumos debates būs gaŗas un plašas.
Sēdes beigās priekšsēdētājs Smiltēna kungs paziņoja, ka nākamajos četros gados viņš gaidīs, ka par kādu priekšlikumu pirmoreiz runāt nāks kāds no tiem, kuŗi to ir piedāvājuši (un ne Ainars Šlesers tikai tāpēc, ka viņam patīk pašam sava balss). Savukārt tie, kuŗi iebilst pret attiecīgo likumprojektu, atradīs no sava vidus kādu, kas šo viedokli pārstāvēs pirmajā diskusijā. Laiks rādīs, vai deputāti to ņems vērā. Bet, kā jau minēju, par vienu varam būt droši populisms arī 14. Saeimā nekur nebūs pazudis.
Atpakaļ
.jpg)
