Pēteŗa Grestes vēstule no Toras cietuma

04.02.2014

Divi mēneši ieslodzījumā

Kopš 2013. gada 29. decembŗa žurnālists Pēteris Greste kopā ar diviem saviem Al-Džazīra kollēgām ir aizturēti un ieslodzīti Ēģiptes Toras cietumā. 25. janvārī Al-Džazīra tīmekļa vietnē un citur presē parādījās Pēteŗa vēstule, ko viņš raksta no cietuma. Latviešu teksts šajā rakstā ir tulkojums no angļu valodas. Oriģinālo tekstu var lasīt vietnē http://blogs.aljazeera.com/blog/middle-east/letter-tora-prison.

Pēteris Greste raksta:

Kā var precīzi un taisnīgi ziņot par Ēģiptes pašreizējo polītisko cīņu, nerunājot ar visiem, kas ir iesaistīti šajā cīņā?

Esmu nervozs, šo rakstot. Atkal esmu savā aukstajā cietuma kamerā, lai pirmajā izdevīgajā gadījumā izietu no tās, lai pavingrotu četras stundas zālainā laukumā, un negribu, lai man šo vingrošanas iespēju atņem.

Pēdējās 10 dienas biju ieslēgts kamerā 24 stundas diennaktī un ārā biju tikai uz pratināšanu pie Ēģiptes prokurora, tā ka ļoti novērtēju iespēju pastaigāt ziemas saulē.

Novērtēju arī vēstures grāmatas un romānus, ko mani ieslodzītie kaimiņi man ir devuši, kā arī papīru un pildspalvu, ar ko tagad rakstu. Gribu turēties pie šiem sīkajiem priekiem un izvairīties no visa, kas varētu likt, lai cietumniekiem tos atņem. Gribu tos aizsargāt gandrīz tikpat daudz, kā gribu atgūt brīvību.

Tāpēc līdz šim esmu cīnījies iekšēji ar ieslodzīšanu cietumā, lai valdošie saprot, cik liela kļūda ir tas, ka esmu iepīts polītiskā cīņā, kas nav manējā. Bet pēc divām nedēļām cietumā redzu, ka klusēšana attaisnos ne tikai uzbrukumu man un maniem kollēgām, bet arī preses brīvībai visā Ēģiptē.

Es biju Kairā bijis tikai divas nedēļas, kad Ēģiptes Iekšlietu ministrijas aģenti ielauzās manā viesnīcas istabā, mana kollēgas Mohameda Fāmija (Mohamed Fahmy) istabā un Al-Džazīra producenta Bahera Mohameda (Baher Mohamed) mājā.

Precīzitāte, taisnīgums un objektīvitāte

Darījām tieši to, ko darītu jebkuŗš atbildīgs un profesionāls žurnālists – piereģistrējām notikušo un centāmies to saprast ar precīzitāti, taisnīgumu un objektīvitāti, ko mūsu amats pieprasa.

Parasti tas nav grūti staigājams ceļš. Bet, kad Ēģiptes valdība deklarēja Musulmaņu brālību par terroristu organizāciju, tas izsita vidējo viedokli no diskusijas. Kad otrā puse (vai tas ir saistīts ar polītiku vai ar ko citu) ir terroristi, tad tas vairs nav neitrāls ceļš. Kā Džordžs Bušs (George Bush jnr.) bieži teica pēc 11. septembŗa uzbrukuma Ņujorkā: „Tu esi vai nu ar valdību, vai ar terroristiem.“ Tas nozīmē pat runāt ar viņiem ir nodevība, kur nu vēl publicēt ziņojumus, lai cik nevainīgi šādi ziņojumi būtu.

Nākamajā dienā valdība paskaidroja, kā tā definē šo terroristu organizācijas apzīmējumu: Musulmaņu brālības skrejlapiņu izdalīšana vai piedalīšanās protesta demonstrējumos pret valdību nozīmē, ka tevi var arestēt un apcietināt par terroristu ideoloģijas izplatīšanu.

Musulmaņu brālība ir zaudējusi daudz no atbalsta un ticamības, kas tai bija, kad tās polītiskais vadonis Mohameds Morsijs (Mohamed Morsi) pirms pusotra gada tika ievēlēts par prezidentu Ēģiptes pirmajās demokratiskajās vēlēšanās. Un daudzi šeit domā, ka Musulmaņu brālība ir atbildīga par islāmistu varmācību, kas joprojām aug. Tomēr tā ir lielākā un vislabāk organizētā polītiskā vienība Ēģiptē. Ko tas nozīmē žurnālistam, kas tiecas pēc precīzitātes, taisnīguma un objektīvitātes? Kā lai precīzi un objektīvi ziņo par Ēģiptes polītisko cīņu, ja nevar runāt ar visiem, kas ir iesaistīti šajā cīņā?

Es raizējos par to kopā ar Mohamedu Fāmiju, bet mēs nolēmām, ka izvēle ir skaidra. Tagad par to maksājam!

Mūs trīs apsūdzēja, ka sadarbojamies ar terroristu organizāciju (Musulmaņu brālību); ka esam noturējuši Musulmaņu brālības pārrunas mūsu viesnīcas istabās; ka lietojam techniku bez atļaujas, lai izziņotu nepatiesības, kas apmelo un diskreditē Ēģiptes valsti.

Valsts nav sniegusi nekādus pierādījumus, lai atbalstītu šos pārkāpumus, un mēs neesam bijuši formāli apsūdzēti tiesā. Bet prokurors ir pagarinājis mūsu 15 dienu aizturēšanu vēl par 15 dienām, lai atrastu kādus pierādījumus. Prokurors var ieslodzīšanas laiku pagarināt bez ierobežojumiem – viens no maniem kollēgām ir bijis apcietināts un sešus mēnešus turēts apcietinājumā bez jebkādām formālām apsūdzībām.

„Cietumi ir pārpildīti“

Esmu Toras (Tora) cietumā – liels cietums pilsētas dienvidos, kur cietuma vadība rēgulāri pārkāpj ieslodzīto legālās tiesības, aizliedz juristiem satikt savus klientus un tur cietuma kameras aizslēgtas 20 stundas dienā (un 24 stundas nedēļas nogalēs un valsts brīvdienās) utt. Bet tas ir maigi salīdzinājumā ar manu kollēgu apstākļiem.

Fāmiju un Baheru apsūdzēja, ka viņi ir Musulmaņu brālības biedri, un viņi ir ieslodzīti daudz bargākā Skorpiona cietumā, kas domāts notiesātiem terrroristiem. Fāmijam nesniedz medicīnisko palīdzību plecam, ko viņš ievainoja pirms mūsu aresta. Abi guļ uz grīdas moskītu apsēstās cietuma kamerās bez grāmatām un bez rakstāmrīkiem. Atcerieties, ka mēs neesam formāli apsūdzēti, kur nu vēl notiesāti! Bet šis nav tikai par trim apcietinātiem Al-Džazīra žurnālistiem. Mūsu arests un aizturēšana ir skaidrs iebiedējums visiem žurnālistiem, kas ziņo par Ēģipti: vai tie būtu vietējie vai ārzemju žurnālisti.

Valsts nepieļaus ne Musulmaņu brālības, ne arī kādas citas kritikas balsis. Cietumi ir pārpildīti ar tiem, kuŗi oponē valdībai. Piemēram, aktīvisti, kuŗi protestē un atsakās atbalstīt valdību, tiek nosodīti ar trim gadiem; cilvēki, kas ir likuši pret nesen notikušā referendumā, tiek aizturēti.

Īsumā, visi, kas atteicās aplaudēt valdībai, ir apdraudēti. Tā kā mūsu arests nav pārskatīšanās, man -žurnālistam – šī ir mana cīņa. Es nevaru izlikties, ka viss būs labi, ja tikai klusēju un ceru uz labāko. Man nav nekāda strīda ar Ēģiptes valdību, tāpat kā man nav nekāda interese atbalstīt Musulmaņu brālību vai kādu citu grupu šeit. Bet, būdams žurnālists, es aizstāvu fundamentālu preses brīvību, bez kuŗas neviens manā profesijā nespēj darboties. Šāda brīvība ir nepieciešama jebkuŗā demokratiskas valsts darbībā, ieskaitot Ēģipti ar tās jauno konstitūciju.

Mēs turpināsim cīņu pret mūsu ieslodzīšanu gan cietumā, gan izmantojot Ēģiptes juridisko sistēmu. Bet mūsu brīvība un, vēl svarīgāk, Ēģiptes preses brīvība nenāks bez skaļa un nepārtraukta spiediena no cilvēku tiesību grupām, no individiem un no citām valdībām, kas saprot, ka Ēģiptes stabilitāte ir atkarīga ne tikai no tās spējas apkaŗot vardarbību, bet arī no valsts spējas atklāti un godīgi aprunāties ar saviem pilsoņiem un ar pārējo pasauli.

Mēs zinām, ka spiediens notiek, un mēs visi esam aizkustināti un stiprināti ar milzīgi lielo atbalstu, taču tam ir jāturpinās.

Pēteris Greste Tora cietumā

(Tulkojis Ojārs Greste)

Pirmpublicējums laikrakstā Latvietis (www.laikraksts.com)