Pasaule starp uguni un ūdeni
Juris Lorencs    27.07.2021

 

 

Kamēr ASV un Kanadas rietumos joprojām plosās mežu ugunsgrēki, Eiropu piemeklējuši spēcīgi plūdi. Vācijā un Beļģijā saskaitīti ap 200 bojā gājušie, vairāki simti tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Vācijā tie esot bijuši lielākie plūdi pēdējo simt gadu laikā. Kanclere Angele Merkele izteikusies, ka "vācu valodā trūkst vārdu, lai aprakstītu redzēto postu". Patiesībā agrāk Vācijā un citviet Eiropā notikuši vēl lielāki plūdi. Par tiem stāsta chronikas un atzīmes uz viduslaiku baznīcu mūŗiem. Polītiķi notikušajā vaino globālās klimata pārmaiņas. Izdevīgs temats pirms septembrī paredzētajām Vācijas parlamenta vēlēšanām! Tikmēr mediji norāda arī uz citiem katastrofas cēloņiem. Pirmkārt, glābšanas dienesti un civilā aizsardzība Vācijā esot "trešās pasaules" valstu līmenī, tāpēc iedzīvotāji laikus neesot saņēmuši brīdinājumus par iespējamajām briesmām. Otrkārt, Rietumeiropa un īpaši jau Vācija esot blīvi apbūvēta, burtiski pārklāta ar betonu, asfaltu un bruģi. Upes "iegrožotas" mākslīgos krastos, bez palienēm. Tāpēc lietus ūdenim vienkārši vairs nav kur palikt. Treškārt, notikušajā vainojama arī pašu cilvēku vieglprātība. Ja kāds vēlas celt māju pašā kalnu upes krastā (kas par skatu!), tad viņam jārēķinās, ka vismaz reizi simt gados tā labākajā gadījumā applūdīs, sliktākajā - vienkārši tiks aizskalota, kā tas notika šoreiz. Šajos plūdos daži noslīkuši tikai tāpēc, ka centušies glābt nevis dzīvību, bet gan automašīnu.

 

Ja planētas klimats tiešām mainās, tad pamatots ir jautājums- ko darīt? Skaidrs, ka to neglābs attīstīto valstu atteikšanās no plastmasas karotītēm un ausu tīrāmajiem kociņiem. Arī šī gada 14. jūlijā pieņemtā Eiropas Komisijas likumu pakete, kas paredz pēc 2035. gada Eiropas Savienībā aizliegt pārdot jaunas automašīnas ar ierastajiem iekšdedzes dzinējiem. Elektriskais auto, uz kuŗu tiek liktas tik lielas cerības, tiešām neizdala izplūdes gāzes. Tomēr gluži mūžīgais dzinējs tas arī nav. Akumulatoru uzlādēšanai vajadzīga enerģija, kas tiek ražota elektrostacijās. Ūdens spēkstacijas, vēja turbīnas un saules baterijas spēj ģenerēt vien nelielu daļu vajadzīgo jaudu, pārējo iegūst kodolspēkstacijās vai, sadedzinot fosilo kurināmo, pirmām kārtām gāzi. Patiesībā pati "zaļākā" un dabai draudzīgākā šobrīd ir kodolenerģija. Rekordiste te ir Francija, šajā valstī 73% elektrības ģenerē kodolspēkstacijas. Daudz neatpaliek Slovākija (54%), Ukraina (53%) un Ungārija (51%). Tikmēr Vācija pēc 2011. gadā notikušās Fukušimas spēkstacijas avārijas Japānā nolēma pilnībā atteikties no kodolenerģijas. Tas bija emocionāls, nepamatots (jo Fukušimas avāriju izsauca cunami vilnis), tuvredzīgs un polītiski bīstams lēmums, kuŗam savu roku pielika arī gāzes lobijs. Neraugoties uz Polijas, Ukrainas un Baltijas valstu iebildumiem, Merkeles valdība atbalstīja gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" celtniecību Baltijas jūrā. Paredzams, ka pa šo cauruļvadu Vācija ik gadu saņems 55 miljardu kubikmetru Krievijas gāzes. Līdz ar to Vācija, lielākā un ietekmīgākā ES valsts, kļuvusi par Krievijas ķīlnieci. Jo nav nekas vienkāršāks kā noslēgt gāzes krānu!

 

Ir vēl viens apstāklis, kuŗa dēļ ES un pārējo attīstīto valstu centieni glābt klimatu ir lemti neveiksmei. Jo kas tad ražo ogļskābās gāzes izmešus un atkritumu kalnus? Patērētāju sabiedrība! Bet lielākā daļa pasaules ir vēl tikai ceļā uz to. Grūti iedomāties, ka līdz šim pieticīgie ķīnieši un indieši būs pierunājami atteikties no privātmājām, automašīnām, motocikliem, ledusskapjiem, gaisa kondicionētājiem, ceļojumiem un citiem "civilizācijas labumiem". Kopā tie ir 2, 9 miljardi cilvēku! Rindā jau gaida Pakistāna, Bangladeša, Indonēzija. Strauji augošais Āfrikas kontinents, kuŗā dzīvo 1, 4 miljardi cilvēku. Tāpēc patiesās problēmas vēl tikai priekšā. Pašreizējā zinātnes attīstības līmenī redzama tikai viena iespēja, kas atrisinātu cilvēces vajadzību pēc lētas, drošas un ekoloģiski nekaitīgas enerģijas. Tā ir vadāma kodolsintēzes (nuclear fusion) reakcija. Neraugoties uz pusgadsimtu ilgiem pūliņiem, fiziķiem izdevies nodrošināt ļoti īslaicīgu reakcijas laiku, vien dažas sekundes. Tāpēc pagaidām cīņa ar klimata pārmaiņām sākas mūsu galvās un ikdienas paradumos. Mazāk pirkt nevajadzīgas lietas, izslēgt aiz sevis gaismu, nosiltināt mājokli, biežāk lietot sabiedrisko transportu. Atteikties no saimniekošanas, kuŗā galvenais kritērijs ir tikai un vienīgi peļņa. Mans skolas biedrs, kuŗš strādā par kravas mašīnas šoferi Skandināvijā, stāsta, ka viņam vairākas reizes nācies vest pilnīgi identiskas kravas tur un atpakaļ. Piemēram, vispirms papīra dvieļus no vienas noliktavas Norvēģijā uz citu noliktavu Dānijā un tad tieši tādus pašus dvieļus no Dānijas uz Norvēģiju. Un tas viss tikai tāpēc, ka preču cenas svārstās, un automātiska datora programma vienā brīdī fiksējusi peļņu.

 

Saprotams, ka Latvijas, kuŗā dzīvo tikai 0, 02 % planētas iedzīvotāju, ietekme uz pasaules klimatu ir niecīga. Mums atliek tikai piemēroties iespējamajiem nākotnes riskiem. Vai Latvijā ir iespējami lieli plūdi? Ilgstošu lietavu dēļ - ne. Mums ir meži un purvi, kas darbojas kā dabiski "sūkļi" un lietus laikā uzsūc lieko ūdeni. Postošus plūdus Latvijā var izraisīt ledus sastrēgumi upēs (Daugava, Gauja, Ogre) vai vētra Baltijas jūrā, kad stiprs vējš sadzen ūdeni Daugavā. Ja klimata pārmaiņas patiešām notiek, tad šogad tās Latvijai atnesušas lieliskus laika apstākļus - sniegiem bagātu ziemu un siltu, saulainu vasaru. Tādu es atceros savu bērnību. Slēpes un gaismas pieliets, apsnidzis mežs. Iespēja slidot kilometriem tālu pa aizsalušo Aiviekstes upi. Vasaras, kas tika pavadītās pie ūdeņiem un futbola laukumā. Bet kas mūs sagaida nākotnē? 2019. gada jūlijā Cīrihes Technoloģiju institūta zinātnieki publicēja pētījumu “Saprast klimata pārmaiņas: pilsētu analogi” (“Understanding climate change from a global analysis of city analogues”). Tajā prognozēti laika apstākļi 520 pasaules pilsētās 2050. gadā, turklāt tas izdarīts visai uzskatāmā veidā - salīdzinājumos. Izrādās, pēc trīsdesmit gadiem Stokholmā būšot Budapeštas, Londonā - Melburnas, Čikāgā - Sentluisas, bet Toronto- ASV galvaspilsētas Vašingtonas klimats. Savukārt rīdzinieki varēs baudīt laika apstākļus, kādi šodien valda Austrijas galvaspilsētā Vīnē - samērā maigas ziemas un karstas, sutīgas vasaras. Ja tā, tad uz pārējās pasaules fona Latvija būs ļoti iekārojama vieta dzīvei.