Pārdomas pirms eiro ieviešanas
   07.01.2013

Pirms tu pareģo saulainu laiku, paskaties pa logu vai nelīst lietus.

Kad biju jauns zēns Čikāgā, vakara ziņu programmā bija iecienīts laika pareģotājs.  Ejot pensijā, televīzijas stacija sagatavoja viņam īpašu raidījumu, kuŗā viņu intervēja.  Programmas beigās reportieris prasīja, kā tas ir, ka viņam ir bijuši tik precīzi laika pareģojumi.  Viņš atbildēja: „Pirms devos uz studiju ar pareģojumu, ka ir saulains laiks, es piestājos birojā un paskatījos pa logu, vai tik nelīst lietus.”

Tas man ienāca prātā skatot video ierakstu par augsta līmeņa tautsaimniecības konferenci Rīgā, ko rīkoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Latvijas Banka (LB).  Uz konferenci „Apstākļiem spītējot – Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze” bija ieradušies SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), SVF vecākais tautsaimnieks Olivier Blanchard, SwedBankas vecākā tautsaimniece Cecelia Hermansson, Latvijas Ministru Prezidents Valdis Dombrovskis, Finanšu Ministrs Andris Vilks, LB prezidents Ilmārs Rimšēvics uc.

Konferences atklāšanā Kristīne Lagarda cildināja Latvijas paveikto, uzsverot veiksmīgo izeju no krīzes, budžeta konsolidāciju, budžeta deficīta samazināšanu, ieviestās reformas, ekonomiskas izaugsmi, tautsaimniecības sakārtošanu un to, ka Latvija sekmīgi ieviesusi iekšējo devalvāciju un parādījusi pasaulei, ka tāda pieeja saimnieciskām krīzēm ir lietderīga un izmantojama citās valstīs.

Skatoties video ierakstu, man gribējās prasīt, vai runa ir par Latviju?  Vai šie nopietnie cilvēki nav paskatījušies ārā pa logu un manījuši, ka lietus līst straumēm?

Savā ievadā SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda slavēja valdību par to, ka bezdarba īpatsvars ir krities no 20% līdz 16%.  Trīsarpus gadu laikā bezdarba koeficients ir samazinājies par 4%.  Tas ir vērā ņemams, bet paturēsim prātā, ka tai pat laikā apmēram 100,000 latviešu ir atstājuši Latviju, lai strādātu ārzemēs.  Kāda būtu aina šodien, ja viņi nebūtu aizbraukuši, bet teikuši: „mēs nebrauksim prom no Latvijas.  Mēs paliksim dzimtenē vienalga cik grūta dzīve!”  Cik tad būtu bezdarba īpatsvars Latvijā?  20%?  Augstāks?  Ja Latvija nebūtu ‘eksportējusi’ savus bezdarbniekus uz citām valstīm, kāds būtu saimnieciskais stāvoklis valstī?  Vai varētu sacīt,  ka ‘iekšējā devalvācija’ ir bijusi veiksmīga saimnieciskā politika?  Vai Grieķijai, Spānijai,   Portugālei un citām valstīm vajadzētu savās mājās ieviest iekšējo devalvāciju un eksportēt savus bezdarbniekus?

Grieķija atrodas zem milzīga SVF, Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Centrālās Bankas (ECB) spiediena pieņemt šīs ‘troikas’ izgatavotās zāles, lai atveseļotu tautsaimniecību.  Šajā rindā arī stāv Spānija un Portugāle, bet tauta tam pretojas.  Viņi streiko, protestē.  Jaunie cilvēki nevēlas atstāt savu dzimteni, bet aizbraukšana ir jau sākusies.  Šīs valstis, kā arī Īrija un Itālija, piedzīvo nopietnu emigrāciju. Gados jauni cilvēki dodas uz Dienvidameriku, Vāciju, ASV un Kanādu meklēt darbu.  Zinātnieki un speciālisti jau atraduši darba vietas citās valstīs.  ‘Smadzeņu noplūde’ ir manāma universitātēs, pētniecības institūtos un firmās.  Latvijā jau trūkst amatnieku vairākos arodos. Ārsti un medmāsas dodas uz citām zemēm, meklējot labi atalgotus darbus.  Vai Grieķijai un citām valstīm ir skaidri pateikts, ka viena no ‘iekšējās devalvācijas’ sekām ir jaunu cilvēku, bezdarbnieku aizbraukšana uz svešām valstīm, ka valsts izdzīvošana varētu būt apdraudēta? 

Konferences dalībnieki, to starpā Lagarda un Blanchard, pieminēja lielo nevienlīdzību Latvijā un mudināja valdību to mazināt.  Ko tad Latvijas valdība darījusi?  Latvijai ir gandrīz visregresīvākie nodokļi visā eiro zonā – iedzīvotājiem jācieš ar 25% ienākuma nodokli, kam vēl nāk klāt 22% PVN (Pievienotās vērtības nodoklis vai VAT).  Viduvējā alga Latvijā ir 476 Ls (~$880-) pirms nodokļiem.  27% pelna mazāk nekā 200 Ls mēnesī (~$370-) pirms nodokļiem (45 lati mēnesī ir atbrīvoti no nodokļiem).  47% pelna mazāk nekā 300 Ls (~$560-) mēnesī!  Ko tad izdarīja valdība, lai samazinātu nodokļu slogu tiem, kam ir mazas algas?  1. jūlijā valdība samazināja PVN  no 22% uz 21%.  Vai tas palīdz šiem strādājošiem?  Protams, ka labums ir mazs.  Vai labāk nebūtu bijis atbrīvot lielāku ienākuma summu no nodokļiem, piemēram, 90 Ls, kā tas agrāk bija?  Iespaids būtu tūlītējs un vēra ņemams, it sevišķi tiem, kam ir mazas algas.

Kāpēc tad valdība nespēra šādu soli?  Viena atbilde ir, ka tā nevēlas spert jebkādu soli, kas varētu pamodināt guļošo inflāciju un apdraudēt ieiešanu eiro zonā.  Bet, ņemot vērā milzīgo sajukumu tur, vai Latvijai pat vajadzētu iestāties eiro zonā?  ES ir 27 valstis, no kuŗām 17 atrodas eiro zonā.  Zviedrija, Anglija, Dānija un Polija, piemēram, nav eiro zonas dalībvalstis.  Kā latvieši skatās uz eiro zonu?  Ne sevišķi labvēlīgi.  Tikai 13% atbalsta piebiedrošanos eiro zonai, no kuŗiem 3% stingri atbalsta eiro ieviešanu.  Pret ieviešanu ir 59%!

Ņemot vērā šo lielo pretestību pret eiro ieviešanu, varētu domāt, ka valdība pārdomātu plānu vai prasītu tautai ko darīt.  Bet tā nav. Dombrovska valdība atkārtoti teikusi, ka 2014.g. 1. janvārī Latvija pāries uz eiro, vienalga kāds ir tautas noskaņojums. Tā tagad uzsākusi mēdiju kampaņu, kuŗā skaidrots, cik dārgi Latvijai izmaksās nepāriešana uz eiro un, ka investīcijas Latvijā izgaisīs eiro trūkuma dēļ.  Kā un kāpēc viss tas notiks, nav skaidrs.

Bet valdība cer uz augšupeju pēc jaunās valūtas ieviešanas un, ka emigranti sāks atgriezties no ārzemēm.  No Ministru Kabineta dzird cerību, ka līdz pat 100,000 tautieši atgriezīsies.  Diemžēl aptaujas liecina, ka vairums tautiešu negrasās pamest jaunās mītņu zemes.  Tas arī nav apstādinājis tautiešu emigrāciju no Latvijas.  Viņu skaits varētu sasniegt ~25,000 šogad! (2011.g. no Latvijas aizbrauca 30,000).

Varbūt starplaikā valdība ņems vērā SVF ierosinājumus paplašināt sociālo nodrošinājumu un samazināt ekonomisko nevienlīdzību valstī, jo Latvijā tā ir vislielākā starp eiro zonas valstīm.  Viens veids, kā samazināt nevienlīdzību valstī, būtu ieviest progresīvo nodokli un palielināt pensijas pensionāriem un pabalstus tiem, kam ir mazas algas. Diemžēl valdība nopietni nepēta šādu risinājumus. Kamēr lietus turpina līt, neviens neskatās pa logu un runā par saulainu laiku.

Jānis Krāmēns
Foto: Marika Zeimule