Par lidmašīnām
Kārlis Streips    04.08.2015

 

Pagājušās nedēļas beigās pasauli pāršalca ziņa, ka Reinjonas salas krastā atrasts priekšmets, kas, ļoti iespējams, ir daļa no Malaizijas aviokompānijas lidmašīnas, kuŗa pagājušā gada martā noslēpumaini pazuda. Lidmašīnu ražotājfirma Boeing ziņoja, ka sākotnējās priekšmeta fotografijas liecinot, ka priekšmets ir no tās ražota aparāta, pāris dienas vēlāk turpat pie Reinjonas atrasts vēl viens priekšmets, kas, visticamāk, ir pazudušās lidmašīnas viena no durvīm. Masu informācijas līdzekļos ziņots, ka katastrofā bojā gājušo radinieki šo vēsti ir uzņēmuši ar cerību, ka beidzot varētu atklāties, kas tad īsti ar to lidmašīnu notika.

 

Lasītāji, iespējams, atcerēsies, ka lidmašīna pazuda no radariem pa ceļam no Kualalumpuras uz Pekinu. Arī pēc tam, kad tās piloti (vai kāds cits) izslēdza saziņas sistēmu, pati lidmašīna turpināja sūtīt signālus gandrīz septiņu stundu garumā, kas liecināja, ka lidmašīna pagriezusies pavisam neparedzētā virzienā. Ja tā tiešām lidoja tik ilgi, grūti iedomāties, ko tajā laika posmā domāja pasažieri un apkalpes personāls, kuŗš visticamāk pamanīja, ka lidmašīna nelido Pekinas virzienā. Protams, ja vien tajā brīdī cilvēki lidmašīnā vēl bija dzīvi.

 

Lidmašīnas atlūzas visu laiku kopš pagājušā gada pavasaŗa meklējušas daudzas valstis, lielākoties Indijas okeānā, virs kuŗa lidaparāts visticamāk atradās, kad nogriezās no paredzētā maršruta. Ik pa brīdim kaut kas atradās – te kāda vienkārša kaste, te kaut kas cits, bet nevienā gadījumā neatradās kāda bojā gājuša lainera daļa. Nu tāda, šķiet, ir atrasta. Reinjonas sala no territorijas, kuŗā visvairāk tika meklētas lidmašīnas atlūzas, ir ļoti, ļoti tālu, tā ir pie Āfrikas krastiem, kur tās aiznesušas Indijas okeānā ūdens straumes. Bojā gājušo tuviniekiem tagad ir vismaz kaut kādas cerības uzzināt, kas ar viņu mīļajiem notika.

 

Tikpat grūti klājas tiem cilvēkiem, kuŗi zaudēja tuviniekus citā Malaizijas lidmašīnas bojāejā – šoreiz runa ir par to lidaparātu, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru un pagājušā gada 17. jūlijā un tika notriekts virs tās Ukrainas daļas, kuŗā patlaban marodē tā dēvētie “separātisti” un viņu “palīgi” no Krievijas. Tajā gadījumā lidmašīna nogāzās zemē, nevis okeāna dzīlēs un bojā gājušos cilvēkus, tostarp 193 Nīderlandes pilsoņus, varēja atrast, nogādāt piederīgajiem un pienācīgi apglabāt. Lai arī pirmajās dienās pēc katastrofas minētie “separātisti” būtībā par līķiem ņirgājās, tos pārmeklējot, šo to nozogot, un pat internetā lepni ievietojot fotografiju, kuŗā, piemēram, viens no viņiem rokā tur spēļu lācīti, kas acīmredzot piederējis kādam bojā gājušajam bērnam...

 

Visu laiku kopš šīs traģēdijas civilizētā pasaule ir centusies uzzināt, kas īsti bija vainīgs un Krievija ir noliegusi, ka tai ar šīs lidmašīnas bojāeju vispār ir bijis jel kāds sakars. Lasītāji, iespējams, atcerēsies, ka Krievija tajā laikā izplatīja visādas versijas par notikušo, te bilstot, ka lidmašīnu notriekuši ukraiņi, patiesībā cenšoties notriekt lidmašīnu, kuŗā tajā dienā lidoja Krievijas fīrers Putins, te apgalvojot, ka īstenībā lidmašīna esot bijusi pilna ar līķiem un Ukraina to notriekusi, lai pasaulei liktu domāt, ka to ir izdarījuši citi (!). Nekaunība tiešām nepazīst robežu! Proti, pagājušajā nedēļā Apvienoto Nāciju Drošības padome sprieda par starptautiska tribunāla izveidošanu, lai izmeklētu notikušo, bet Krievijas Federācija lēmumam uzlika veto. Krievijas vēstnieka “skaidrojums” bija tāds, ka, pirmkārt, attiecīgā rezolūcija esot bijusi “polītiska,” to amerikāņi ir piedāvājuši pēc slepenām un viltīgām sarunām ar Ukrainu, un, otrkārt, ka toreiz, kad ASV kaŗaspēks nejauši notrieca Irānas lidaparātu, ANO Drošības padome nekādu rezolūciju nepiedāvāja, un tāpēc tādai arī nav iemesla šoreiz. Vispār, apgalvoja vēstnieks, Krievija vēlas “caurskatāmu” izmeklēšanu, kuŗā tai, saprotams, būtu daudz lielāka teikšana nekā tad, ja procesu vada Nīderlande. Protams, te pirmām kārtām vajag atcerēties, ka Vašingtona minēto kļūdu atzina, par to atvainojās, un bojā gājušo tuviniekiem samaksāja prāvu kompensāciju. Lieki teikt, Krievija attiecībā uz Malaizijas lidmašīnu nav darījusi neko.

 

Rietumu speciālisti jau sen ir teikuši, ka visticamāk minēto lidmašīnu notrieca tā dēvētie “separātisti” ar ieroci, kas viņiem bija piegādāts no Krievijas. Katrā gadījumā ir skaidrs, ka lidmašīnu ar pistoli vai bisi nenotriekt, tam vajadzīgs ļoti jaudīgs ierocis, kādu kuŗā katrā veikalā nenopirkt. 

 

Manuprāt Krievijas veto nepārprotami norāda uz to, ka Krievijas Federācija tomēr bija iesaistīta Malaizijas lidmašīnas notriekšanā, ja ne ar apzinātu lēmumu notriekt pasažieŗu lidmašīnu, tad katrā gadījumā tādā nozīmē, ka attiecīgais ierocis nāca no Krievijas. Protams, pirms pabeigta izmeklēšana, konkrēti to nevaram apgalvot, bet kādi gan iebildumi Maskavai varētu būt attiecībā uz masu slepkavības izmeklēšanu? Uzticēt procesu Krievijai, protams, būtu tas pats, kas uzticēt vistu kūts sargāšanu lapsai, bet mest sprunguļus Nīderlandes ceļā? Tas ir vienkārši ārprāts!

 

Pieļauju, ka tie, kuŗi notrieca lidmašīnu, visticamāk to nedarīja tīšam un apzināti. Katrā gadījumā bruņoto spēku cilvēki, drīzāk centās notriekt kādu Ukrainas bruņoto spēku militāro lidaparātu. Taču notika tas, kas notika, un ir iemesls cerēt, ka tiks atklāts, kas īsti toreiz bija pie attiecīgajiem kloķiem, ka attiecīgie cilvēki (ziņots, ka visticamāk lietotais ierocis nav tāds, kuŗu var iedarbināt tikai viens cilvēks) tiks saukti pie atbildības un ka viņi tiks notiesāti. Oficiāli starp Ukrainu un Krieviju kaŗa nav, kaŗa noziegums līdz ar to tas arī nevar būt, bet noziegums pret cilvēci tas bija pilnīgi noteikti.

 

Acīmredzami izmeklēšanas process noritēs apstākļos, kuŗos oficiālā Maskava darīs visu iespējamo, lai tam traucētu. Tas jau nebūtu nekas jauns. Tad, kad Londonā tika nogalināts Aleksandrs Litviņenko, galvenais aizdomās turētais ātri vien pazuda Krievijas virzienā, un Krievija ne tikai atteicās viņu izdot tiesāšanai Lielbritanijā, bet Krievijas valdošā partija viņu pat ielika savā vēlēšanu sarakstā, un cilvēks kļuva par Krievijas domes deputātu. Visticamāk arī tie, kuŗi notrieca Malaizijas lidmašīnu, ir pazuduši un paslēpušies kaut kur Krievijā un, ja arī Nīderlande izskaitļos, kas tie ir bijuši, vainīgie paliks nesodīti. Varbūt pat no oficiālās Maskavas saņems medaļu par “varonību.” 

 

Tāda ir mūsdienu Krievija – līdz kliņķim korumpēta, būtībā totalitāra, un, arī oficiālajā līmenī melīga. 

 

Arī Latvijā tomēr jāsaausās par tādu patvaļu starptautiskajā apritē, kāda manuprāt, nav piedzīvota nekad. Krievija būtībā ir kļuvusi par bīstamu huligānu. Tā var melot, zagt, marodēt (pēdējā laikā Krievijas “robežas sargi” pakāpeniski ir pārcēluši robežu starp Gruziju un Krievijas okupēto Dienvidosetiju arvien dziļāk un dziļāk Gruzijas territorijā). Paldies Dievam, ka esam NATO dalībvalsts! Visticamāk, nekādi “mazi, zaļi vīriņi” pie mums neuzradīsies, bet ja uzradīsies, mūsu bruņotie spēki ar viņiem tiks galā. Un NATO mums nāks palīgā.