Par cilvēka tiesībām
Kārlis Streips    03.11.2020

 

 

Pārsteiguma nebija. Pagājušajā nedēļā, 29. oktobrī Saeima apsprieda "Lēmuma projektu par 10 392 Latvijas pilsoņu iesnieguma Viendzimuma partneŗu reģistrēšana turpmāko virzību”.  Debates par temu ilga vairākas stundas, bet,  kad viss bija pateikts, 55 Saeimas deputāti balsoja par priekšlikuma noraidīšanu, trīsdesmit balsoja pret to, un viens deputāts vai deputāte atturējās.  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jau bija aicinājusi lūgumu noraidīt, un Saeima paklausīgā kārtā darīja tāpat.

 

Jēdziens "kollektīvais iesniegums" attiecas uz portālu ManaBalss.lv.  Jau labu laiku starp to kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvi un Latvijas valdību ir pastāvējusi noruna – ja kādam izdosies savākt 10 tūkstošus parakstu par kādu konkrētu priekšlikumu, tad priekšlikums attiecīgi tiks iesniegts Saeimā, tur to vērtēs minētā Mandātu komisija un pēc tam Saeima.  Laika gaitā ir bijuši gadījumi, kad parlamenta "gudrās galvas" ir sapratušas, ka doma laba pat pirms 10 tūkst. parakstu savākšanas un attiecīgo jautājumu likumdošanā ir ieviesušas tāpat.  Tā tas bija, piemēram, ar priekšlikumu veltīt divus procentus no IKP valsts aizsardzībai.  Nezinu, kāpēc kāds par to pieteica priekšlikumu minētajā portālā, jo tas bija solījums NATO ietvaros un līdz ar to paģērēts daudz plašākā nozīmē.  Tāpat portālā bija priekšlikums ieviest ārkārtas situāciju sakarā ar Covid-19 krizi.  Arī to, kā vēsta portāls, valdība nolēma izdarīt "praktiski vienlaikus ar iniciatīvas publicēšanu."  Runa nav tikai par valsts jautājumiem un Saeimu.  Portālā atrodama vēsts par "apgaismojumu visā Krāslavā diennakts tumšajā laikā." Un tad informācija:  "Iniciatīvas autore apstiprina, ka prasība ir uzklausīta un atbalstīta." 

 

Kopumā 2019. gadā (jaunākie portālā atrodamie dati) 10 tūkstošus parakstu savāca 13 gadījumos.  Trīs no tām saņēma Saeimas atbalstu – "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu," "Atļaut lietot sabiedriskā transporta joslu pilsētvidē mopēdiem un motocikliem" un "Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība kredītkartes formātā."  No šiem trim jautājumiem, PET pudeļu nodošana un transportlīdzekļa reģistrācija man nav aktuāla, jo, ja godīgi, es pat nezinu, kas ir PET pudele, un mašīnas, ko reģistrēt man nav, taču jautājums par sabiedriskā transporta joslām man kā velosipēdistam ir aktuāls un, ja tagad tās būs jādala ar mopēdiem un motocikliem, tiksim galā.  Sabiedriskā transporta joslas ir plašas.

 

56 iniciātīvas tika nodotas balsošanai portālā.  190 priekšlikumi par iniciatīvām tika izskatīti.  Portālam pievienojās 42,5 tūkstoši jaunu lietotāju, kuŗi kopumā par dažādām iniciatīvām nobalsoja gandrīz 250 tūkstošus reižu.   Jau trīs sezonas telekanālā RīgaTV24, kur vadu raidījumu "Vēlais ar Streipu," ir bijis iknedēļas raidījums par ManaBalss portālu, kur skatītāji uzzina par jaunākajām iniciātīvām un iespēju tās atbalstīt vai tajās piedalīties.  Un pats portāls par savu darbu mājaslapā raksta:  "Sabiedrības aktīvitāte, balsojot ManaBalss.lv, ierosinot iniciātīvas un atbalstot mūsu darbību ar ziedojumiem, ir izvirzījusi Latviju digitālās demokratijas avangardā.  Panāktais 26 atbalstīto iniciatīvu skaits no 38 Saeimā un citās institūcijās iesniegtajiem priekšlikumiem kopš 2011. gada pēc mūsu datiem procentuāli ir augstākais sekmīguma rādītājs starp šāda veida platformām pasaulē.  Tavam viedoklim un tavai balsij ir spēks - liec to lietā konstruktīvi un veido Latviju vēl labāku!"

 

Sākumā minētais priekšlikums par viendzimuma partneru reģistrēšanu nebija pirmais šāda veida priekšlikums, kāds portālā ManaBalss.lv atbalstīts ar 10 tūkstošiem parakstiem.  Iepriekšējais noraidījums, ja kas, bija tikai pāris nedēļas pirms vajadzīgais parakstu skaits tika savākts nupat noraidītajam priekšlikumam, un komentāra rakstīšanas brīdī zem nākamās iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" jau bija parakstījušies 14 413 cilvēki.  Attiecībā uz viendzimuma partneru reģistrēšanu Saeimas deputāte un Mandātu un ētikas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā Apvienība) intervijā Latvijas radio teica:  "Galvenais ir Satversmes 110. pants, ka valsts aizsargā un atbalsta savienību starp vīrieti un sievieti.  Satversmi mēs nevaram mainīt ar 10 tūkstošu vai 15 tūkstošu cilvēku parakstiem."

 

Tur Pakules kundzei nepārprotami ir taisnība.  Satversmes grozīšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu atbalsts Saeimā.  Taču nav tā, ka 110. pants būtu kaut kā no Dieva tā kunga nodiktēts un līdz ar to par svētumu uzskatāms.  2006. gadā, kad tas tika iebalsots valsts pamatlikumā, Latvija nebūt nebija vienīgā valsts vai territorija pasaulē, kuŗā aizspriedumaini cilvēki savus aizspriedumus pret homoseksuāliem cilvēkiem vēlējās iekodēt savā konstitūcijā.  Tikpat viegli, kā to bija apstiprināt, būtu to atkal atcelt.  Tur ir tikai vajadzīga griba.

 

Kopdzīves likums, savukārt, nav vajadzīgs viendzimuma pāriem vien.  Kad 2013. gadā sabruka lielveikals Zolitūdē, pie kompensācijas par zaudēto dzīvesbiedru tika visas sievietes izņemot vienu, kura ar savu ilggadīgo partneri (vīrieti) bija dzīvojusi civillaulībā un līdz ar to valsts acīs nebija "pareizi" apprecējusies.  Gan viņai, gan citiem nelaulātiem pāriem, tajā skaitā viendzimuma pāriem, ir stipri mazāk tiesību valsts likumdošanā nekā precētiem cilvēkiem.  Tieslietu ministrs Jānis Bordāns apgalvojis, ka divi cilvēki visas attiecības var nokārtot pie notāra. Bet tā gluži nav  Notārs nevar atcelt, piemēram, mantojuma tiesības.  Notārs nevar noteikt aprūpes tiesības slimnīcā.  Notārs nevar grozīt nodokļu likumus, kuŗi precētiem pāriem piedāvā dažādas priekšrocības, kādas citiem nav.  Un notārs nebūtu varējis nodrošināt kompensāciju "nepareizi" apprecētajai sievietei.

 

Visticamāk šis ir jautājums, ko atrisinās tiesas.  Eiropas Cilvēktiesību tiesa savukārt pakāpeniski ir virzījusies universāla atzinuma virzienā.  Italijai tā pateica, ja ir kopdzīves likums heteroseksuāliem cilvēkiem, tad tādam arī jābūt homoseksuālajiem.  Rumānijai – ja rumāņu pilsonis ir likumīgi laulāts ar cittautieti cittautieša valstī, tad Rumānijai tam cittautietim ir jādod dzīvesbiedra tiesības Rumānijas valsts acīs.  No tā, manuprāt, nav tālu līdz vispārējam atzinumam, ka ari viendzimuma pāriem pienākas valsts aizsardzība un atbalsts. Neesam jau spitālīgi.  Dzīvojam 21. gadsimtā.  Un cilvēka tiesības tomēr nav dalāms jēdziens.

 

(Laikrakstā Brīvā Latvija Nr. 42, 6. lpp. lasiet Rīgas Romas katoļu baznīcas metropolīta, archibīskapa Zbigņeva Stankeviča un katoļu bīskapu viedokli. – Red.)