Nu jau arī mūspusē
Kārlis Streips    20.10.2020

 

 

Kopš jaunā koronavīrusa pirmsākumiem mēs Latvijā esam varējuši justies mierīgi.  Katru dienu varbūt viena jauna infekcija, varbūt pāris. Ja jaunatklāto saslimšanas skaitus bija jāraksta ar diviem cipariem, tas jau likās ārkārtēji, bet tas bija pavisam reti.  Slimnīcās ārstējās maz cilvēku, lielākoties ar vidēji smagu, nevis pavisam smagu slimību.  Jā, bija atsevišķi cilvēki, kuriem vīruss izrādījās letāls, bet ar retiem izņēmumiem tie bija gados veci cilvēki ar citām veselības problēmām.

 

Taču tad pienāca 1. oktobris, un Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja, ka iepriekšējā diennaktī reģistrētas 95 jaunas infekcijas. Absolūts rekords kopš pandēmijas sākuma, un nebūt ne vienīgais lielais pieaugums. Šī komentāra rakstīšanas dienā, 18. oktobrī, laikrakstā The New York Times bija publicēts grafiks par vīrusa situāciju dažādās pasaules valstīs, un Latvijas gadījumā atzīmēts, ka pēdējās nedēļas laikā infekciju skaits pieaudzis par 796.  Dienā, kad bija pārsteidzošais paziņojums par 95 jaunām infekcijām, kopējais skaits bija 1824.  Komentāra rakstīšanas dienā jau 3450.

 

Iespējams, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piepeši pieaudzis infekciju skaits, ir fakts, ka SPKC un Latvijas sabiedriskās veselības sistēma ir apguvusi daudz vairāk par vīrusu un to, kā tas izplešas.  Patlaban, ja pienāk ziņa par infekciju kādā konkrētā darba vietā vai citur, speciālisti var ātri doties turp, pārbaudīt visas klātesošās personas, nodrošināt pilnīgu kontaktu izsekošanu, un līdz ar to kontrolēt infekciju vienā specifiskā vietā. Tas, starp citu, valdībai ir ļāvis noteikt konkrētus un stingrākus ierobežojumus tajās pašvaldībās, kur situācija bijusi smagāka, bez nepieciešamības tādus ieviest valsts līmenī.

 

Ir arī cita iespēja, proti, pandēmijas pirmajos mēnešos bija cilvēki, kuŗi saķēra jauno koronavīrusu, bet nejuta nekādus simptomus un tāpēc nemaz nezināja, ka ir saslimuši.  Līdz ar to, iespējams, ka arī pavasarī un vasarā Latvijā bija vairāk ar Covid-19 inficētu cilvēku nekā to uzrādīja oficiālā statistika.  Taču vienādi vai otrādi, nupat infekciju skaits ir sācis pieaugt lēcienveidīgi, un tas nozīmē, ka atdusēties uz lauriem mēs nekādi nevaram.

 

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība paplašināja noteikumus par masku nēsāšanu.  Ja pirms tam tas bija obligāti sabiedriskajā transportā, tad tagad tas arīdzan ir obligāti veikalos, pasta nodaļās un citās iekštelpās, kur var notikt cilvēku drūzmēšanās.  Tāpat kā sabiedriskajā transportā, es personīgi arī veikalos esmu vienmēr nēsājis masku.  Komentāra rakstīšanas dienā biju ne īpaši lielā Maxima veikalā, kur bija visai daudz cilvēku.  Divu metru distanci nebija iespējams ievērot, bet gandrīz visiem uz sejas nudien bija maska.  Izņēmums bija vīrietis, kuŗam groziņā bija tikai divas degvīna pudeles.  Pie sevis nodomāju –  droši vien alkoholiķis, kuŗam pašam sava veselība īpaši nerūp.  Arī nodomāju –, ja viņš bija inficēts, tad būt bez maskas nebija prāta darbs, bet neteicu neko, jo, pirmkārt, esmu labi audzināts, bet, otrkārt, negribas dabūt pa purnu no saniknota cilvēka.

 

Pasaulē patlaban Covid-19 vīruss dodas tādā kā "uzvaras" gājienā.  Minētajā New York Times materiālā 18. oktobrī bija ziņots, ka kopējais infekciju skaits bija 39,6 miljoni, jeb 18 procentu pieaugums iepriekšējo divu nedēļu laikā. Nāves gadījumu skaits pagājušajā nedēļā pārkāpa miljonu, lai gan šajā kontekstā minēto divu nedēļu laikā bija mērens samazinājums. Valstis ar vislielāko infekciju skaitu komentāra rakstīšanas brīdī – Amerika, Indija, Brazīlija un Krievija.  Indijai un Brazīlijai kopējs ir fakts, ka ir milzīgi daudz trūcīgu cilvēku, kuŗi dzīvo plecu pie pleca un vidē, kas nav higiēniska pat bez jaunā vīrusa klātbūtnes.  Amerikai, Brazīlijai un Krievijai, savukārt, kopējs ir fakts, ka visās trīs valstīs pie teikšanas ir polītiķi, kuŗi kopš pašiem sākumiem problēmu ir centušies ignorēt, minimizēt, noliegt.  Tramps, Bolsonaro un Putins ir trīs cilvēki ar autoritārām tieksmēm, un visi trīs arī ir gatavi stāstīt bezgalīgus melus un pasaciņas, lai tik saglabātu savu populāritāti.  Koronavīrusa laikmetā, protams, tas ir nāvējoši bīstami, bet tā nu tas patlaban ir.  Jauki, ka pēc tikai pāris nedēļām amerikāņiem būs iespēja rūpīgi padomāt, kam uzticēt savas valsts amatu Nr. 1.

 

Savukārt Latvijā ar vīrusu un tā seku likvidēšanu saistās arī kāda problēma –mūsu valstī ir polītikāņi, kuŗi  nolēmuši, ka nekādas pandēmijas  nav un tāpēc  ierobežojumi nav nepieciešami. Viens no viņiem ir Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kuŗš pagājušajā nedēļa Facebook rakstīja: "Es aicinu visus, kuŗus veikalos neapkalpo bez sejas maskām, to fiksēt, lai pēc tam celtu prasību pret attiecīgo veikalnieku.  Par morālo kaitējumu un cilvēktiesību pārkāpumiem!  Tāda prasība noteikti sekos!  Es paskaidrošu – veikalam nav nekādu administrātīvo tiesību jūs sodīt (neļaut iepirkties)."  Kopā ar šo paziņojumu bija fotografija, kuŗā pats Gobzems veikalā, smaidīdams, bez maskas un ar paceltu īkšķi, acīmredzot, lai apliecinātu, cik viņš ir varen gudrs.  Pēc izglītības deputāta kungs ir jurists, lai gan pirms pāris gadiem viņš no advokāta cunftes tika izraidīts.  Divas dienas pirms tam Valsts prezidents Raimonds Vējonis Gobzema kungam bija uzticējis valdības veidošanu, un censonis nekavējoties paziņoja, ka juristu kollēģijas lēmums līdz ar to bijis polītizēts un domāts, lai kaitētu viņa izredzēm.  Daudz vairāk gan kaitēja fakts, ka drošības instances nebija gatavas Aldim Gobzemam dot pielaidi valsts noslēpumam, un no valdības veidošanas nekas nesanāca.  Arī no partijas KPV LV frakcijas un partijas viņš ir izraidīts un patlaban Saeimā darbojas kā ļoti mutīgs un runātīgs ārpus frakcijas deputāts.

 

Lietas būtība te ir vienkārša.  Patlaban pret jauno koronavīrusu nav ne vakcīnas, ne ārstniecības līdzekļu.  Pagājušajā nedēļā Rīga TV24 raidījumā "Globuss," kuŗu tovakar vadīju, biomedicīnas speciālists Kaspars Tārs teica, ka visticamāk patiesi uzticamu vakcīnu pasaule var gaidīt ne ātrāk kā šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē.  Ar vārdu "uzticams," speciālists piebilda, viņš vēlas norādīt, ka runa nav par vakcīnām, kuŗas it kā bija izstrādātas Krievijā, jo ir skaidri zināmas, ka tās nav pārbaudītas adekvātā līmenī.  Vispār parasti vakcīnu izstrādāšana ir daudzu gadu process.  Ir saprotams, kāpēc patlaban darbs pie Covid-19 vakcīnas notiek paniskā ātrumā, taču pagaidām tādas vēl nav un kādu laiku vēl nebūs.  Tādā situācijā pat valstī, kuŗā Covid-19 infekciju skaits nav milzīgi liels, ir pamatoti, ka valdība uzliek dažādus ierobežojumus, un atslābumam nav iemesla.  Un paziņojumi no tādiem ļaudīm kā Aldis Gobzems ir labākajā gadījumā apšaubāmi, lai neteiktu krimināli bezatbildīgi.