Kārlis Streips 31.05.2022
Reizi Saeimas sesijas laikā Mandātu un ētikas komisija saņem ziņojumu no Iekšlietu ministrijas par parlamenta deputātiem, kuŗi laikā kopš pēdējā ziņojuma ir administrātīvi sodīti. Jaunākajā šāda veida ziņojumā konstatēts, ka četri deputāti tikuši administrātīvi sodīti. Trīs no šiem sodiem bijuši saistībā ar auto vadīšanu. Tā, piemēram, deputāts Juris Pūce (Attīstībai/Par) tapa sodīts par ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumu zonās, kur bijušas ceļazīmes attiecībā uz apdzīvotas vietas sākumu vai dzīvojamo zonu. Deputāts Andris Skride (A/P) sodīts par mašīnas vadīšanu bez nepieciešamās techniskās apskates. Abos gadījumos deputāti sodīti ar naudas sodu.
Deputāts Ēriks Pucens (ievēlēts no teju vai sabrukušās partijas KPV, bet kopš pagājušā gada septembŗa ir pie frakcijām nepiederošs deputāts) uzreiz ticis pie diviem sodiem. Viņš brīdināts par automašīnas vadīšanu bez vadītāja apliecības, bet ar naudas sodu sodīts tāpēc, ka deputāts pie stūres lietojis elektronisku ierīci, acīmredzot telefonu.
Administrātīvo pārkāpumu absolūtākais čempions kopš 13. Saeimas vēlēšanām Aldis Gobzems (arīdzan ievēlēts no KPV, tagad frakcijā Neatkarīgie) veselas deviņas reizes sodīts par pārkāpumiem saistībā ar pan-dēmijas ārkārtas situācijas ierobežojumiem un aizliegumiem sodīts par maskas nenēsāšanu tur, kur tas bija prasīts, kā arī par atrašanos aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem.
Gobzems šajā ziņā ir īpašs stāsts. Savulaik viņš izslēgts no Latvijas advokatūras par pārkāpumiem saistībā ar viņa solījumu, ka viņš pārstāvēs 2013. gada Zolitūdes traģēdijā pārstāvētās personas, ko viņš nekad nepārstāvēja.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurās Gobzema pārstāvētā partija KPV ieguva 16 mandātus, toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu piedāvāja Jaunās Konservātīvās partijas (kas sevi pārsaukusi un tagad ir partija Konservātīvie) līderim Jānim Bordānam. Viņam nesanāca. Nākamais piedāvājums tika izteikts Aldim Gobzemam, kuŗam arī nekas nesanāca. Trešā reize izrādījās laimīga, jo valdību piekrita veidot Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), lai gan vēlēšanās tieši viņa partija saņēma viszemāko balsu un mandātu skaitu starp tām polītiskajām organizācijām, kuŗas pārvarēja 5% barjēru. Un labi, ka tā, jo tieši ap to pašu laiku, kad Gobzema kungs meklēja iespējas veidot valdošo koalīciju, nāca advokatūras lēmums par viņa izslēgšanu, kas gandrīz noteikti garantētu, ka Satversmes Aizsardzības birojs viņu nelaistu ne tuvu valsts noslēpumam. Premjērs bez šādas pieejas būtu kā cilvēks ar tikai vienu roku.
Gobzema kungs par Kariņa kunga valdību sacēla lielu traci, un bija brīdis, kad KPV frakcija sāka irt pa vīlēm, lai arī KPV bija partija valdošajā koalicijā. Balsojums bija 61 balss par un 39 pret. Par balsoja 11 no KPV deputātiem, pret bija pieci. Tie paši, kas visai drīz izstājās no frakcijas. Partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš un Gobzems publiski sakašķējās, un arī Kaimiņa kungs no partijas un frakcijas tika vai nu izraidīts, vai pats no tās aizgāja ‒ kā nu katrs ir stāstījis.
Savukārt Aldis Gobzems acīmredzot nolēma, ja reiz pie premjera amata netikt, tad viņš kļūs par ļoti demagoģisku opozīcijas deputātu. Covid-19 pandēmijas laikā Gobzems sāka uzņemt pašbildes veikalos, kur viņš redzams ar platu smaidu, lai gan tobrīd bija prasība veikalos nēsāt maskas. Viņš visai trokšņaini iebilda pret vakcīnas obligātumu, kad tās kļuva pieejamas. Pirmajā reizē, kad Saeima atgriezās no attālinātām sēdēm, šis cilvēks uzradās parlamenta ēkā un sāka klīrēties par to, vai viņš ir vai nav vakcinēts. Saeimai nācās klātienē sākto sēdi pārtraukt un atkal doties neklātienē. Par šo priekšlikumu deputāts tapa izslēgts no sešām plenārsēdēm.
2021. gada janvārī Aldis Gobzems paziņoja par jaunas partijas dibināšanu. Likums un kārtība tā šis visnotaļ nešpetnais deputāts to nosauca. Varbūt pats censonis laika gaitā tomēr ir sapratis, ka tas ir visai ironisks nosaukums, tāpēc partiju pārdēvēja par Katram un katrai.
Un tad partijas līderis devās sirojumā pa Kurzemi, kur viņš neatļauti pulcēja lielus barus cilvēku ar savu demagoģiju par vakcīnām. Par to deputāta kungs izpelnījās 61 administrātīvu sodu, kā arī vēl sešu nedēļu liegumu piedalīties plenārsēdēs. Šā aizlieguma laikā Gobzems piepeši paziņoja, ka visi pret viņu sazvērējušies, tāpēc viņš pārcelsies uz citu valsti kopā ar savu sievu un bērniem. Acīmredzot arī tur nebija labi, jo pirmajā plenārsēdē, kuŗā deputāts atkal drīkstēja piedalīties, viņš bija klāt. Saeimas sēdes var noskatīties mājaslapā, un tur vairākkārt esmu redzējis Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci deputātu apsaucot.
Tiesa, 13. Saeimā ir viens deputāts, kuŗš šķiet esam nogrēkojies vēl smagāk. Kopš pagājušā gada jūnija deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņa) ir cietumā sakarā ar apsūdzību par spiegošanu Krievijas labā. Pēc aresta Ādamsons izstājās no Saskaņas sociāldemokratiskās partijas un no Saeimas frakcijas, bet no Saeimas gan ne. Tas nozīmē, ka Jēkaba ielā patlaban strādā tikai 99 deputāti. Deputāts no parlamenta taps izraidīts tikai pēc galīgā notiesājošā sprieduma un, kā zināms, Latvijā Temīdas dzirnas mēdz malt ļoti, ļoti lēnām.
Ir bijuši gadījumi, kad Saeimas deputāti notiesāti krimināllikuma ietvaros. Piemērs Juris Boldāns (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kuŗš notiesāts ar reālu cietumsodu par rezultātu viltošanu 9. Saeimas vēlēšanās. Protams, daudz smagāku sodu ir saņēmis Ventspils ilggadīgais boss Aivars Lembergs, kuŗu šogad februārī notiesāja 19 noziedzīgos nodarījumos. Tiesa viņam piesprieda piecus gadus cietumā ar mantas konfiskāciju un naudas sodu. Kad es par to runāju savā televīzijas raidījumā, Lemberga juristi atsūtīja depešu, ka es esot pārkāpis viņa nevainīguma prezumpciju. Neesmu jurists, bet manā izpratnē pirmajā reizē, kad tiesnese krimināllietā pateikusi vārdu vainīgs, nevainīguma prezumpcija zaudē spēku.
Polītiķi mēdz nogrēkoties, bet mēs turēsim acis vaļā un 1. oktobrī, lūdzu, centīsimies ievēlēt tādus polītiķus, kuŗi ir godīgi!
Atpakaļ
.jpg)
