Nepanesamā nasta
Juris Lorencs    18.05.2021

 

 

Nu jau vairāk kā gadu dzīvojam Covid -19 pandēmijas ēnā. Tomēr pateicoties vakcinācijai, vismaz ASV un Rietumeiropā vīruss pamazām sāk atkāpties, saslimstība iet mazumā. Un tad pienāk laiks, kad cilvēki sāk atcerēties – pasaulē ir vēl citas problēmas bez “kovida”. Viena no tām ir šķietami tāla, bet ar globālu ietekmi – nestabilitāte un jukas tā saucamajā “Trešajā pasaulē”, pirmām kārtām Afrikā, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā un Centrālāzijā. Jautājums – vai Rietumiem ir jāiejaucas notiekošajā? Un vai tas maz vairs ir iespējams?

 

Indijā dzimušais angļu rakstnieks Redjards Kiplings (bērnu iecienītās “Džungļu grāmatas” autors) 1899. gadā uzrakstīja dzejoli “Baltā Cilvēka nasta” (White Man's burden). Šis dzejolis, publicēts neilgi pēc ASV iesāktā koloniālā kaŗa Filipīnās, būtībā ir aicinājums Amerikai sekot Eiropas valstu piemēram un uzņemties smago “imperijas nastu”: ´Take up the White Man's burden, Send forth the best ye breed, Go bind your sons to exile, To serve your captives' need”. Kiplinga izpratnē “baltā cilvēka nasta” nozīmēja tēvišķīgu aizbildniecību pār pakļautajām tautām.

 

Filipīnas ieguva neatkarību 1946. gadā, Kiplinga dzimtene Indija – 1947. gadā. Drīz Lielbritanijas, Francijas, Spānijas, Portugales, Holandes un Beļģijas koloniālās imperijas izira pavisam. Amerika gan vēl paspēja pakaŗot Vietnamā, bet kopumā 20. gadsimta otro pusi var raksturot kā “baltā cilvēka” aiziešanu no “Trešās pasaules”. Un tad 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā terroristu uzbrukumā sabruka Dvīņu torņi, cieta arī Pentagons. ASV un tās sabiedrotie, Latviju ieskaitot, pieteica kaŗu Afgānistānas Talibāna režīmam un Osamas bin Ladena vadītajai terroristu organizācijai “Al Qaeda”. Pagājuši divdesmit gadi. Nupat prezidents Baidens paziņojis, ka ASV plānojot beigt “gaŗāko kaŗu valsts vēsturē” un izvest savu kaŗaspēku no Afgānistānas līdz simboliskam datumam‒ šī gada 11. septembrim. Tātad “baltā cilvēka nastu” vairs nespēj panest pat Amerika. Saprotams, tiks izvesti arī citu NATO valstu, to skaitā Latvijas, kaŗavīri.

 

Kaŗa bilance ir sekojoša: Talibāns padzīts, bin Ladens iznīcināts, dzīvību zaudējuši 2300 amerikāņu un četri latviešu puiši. ASV valdībai kaŗš izmaksājis ap divus triljonus dolaru. Tomēr pats galvenais mērķis nav izpildīts- Afgānistānas sabiedrība ne par matu nav kļuvusi ne demokratiskāka, ne liberālāka. Pastāv bažas, ka pēc amerikāņu aiziešanas varu Afgānistānā atkal pārņems Talibāns, kas atjaunos  teokratisko valsti un ieviesīs islāma tiesību sistēmu, tā saucamos šariata likumus. Par ASV lēmumu atstāt Afgānistānu īpaši nobažījušās Centrālāzijas valstis, bijušās padomju republikas Kazachstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna, kur nelegāli darbojas spēcīgas islāmistu kustības. Te veidojas klasiska “pulveŗa muca”- liels daudzums gados jaunu vīriešu bez darba, kuŗus savos tīklos vilina islāmistu sludinātāji. Ne jau velti vienīgais ārvalstu līderis, kas apmeklēja Maskavu 9. maija svētku laikā un kopā ar Putinu vēroja militāro parādi, bija Tadžikistānas  (šī valsts robežojas ar Afgānistānu) prezidents Emomali Rahmons. Neviens nav ieinteresēts, lai pasaules kartē parādās jauni “karstie punkti”. Katrs šāds konflikts nozīmē postu vietējiem iedzīvotājiem un jaunas bēgļu plūsmas uz Eiropu.

 

Šodien “baltā cilvēka nasta” pacietīgi tiek nesta pašu mājās, īpaši zemēs ar lielu imigrantu skaitu. Bet ne visi ir ar to mierā. Šī gada 21. aprīlī grupa atvaļinātu Francijas bruņoto spēku ģenerāļu žurnālā Valeurs Actuelles publicēja atklātu vēstuli prezidentam Emanuelam Makronam. Tajā brīdināts par iespējamo “pilsoņu kaŗu” gadījumā, ja varas iestādes nevērsīsies pret islāmistu, anarchistu un tā dēvēto “antirasistu” jeb “BLM” darbību. Dokumentu, kas saucas “Par mūsu vadoņu goda atgūšanu”’ (“Pour un retour de l’honneur de nos gouvernants”), parakstījuši divdesmit augsti virsnieki. Daži teikumi no tā: “Francija ir briesmās...Situācija ir nopietna... Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida pilsoņu kaŗš, chaoss un nāve”. Virsnieki brīdina par “priekšpilsētu ordām”,  kas “nicina mūsu valsti, tradicijas un kultūru”. “Priekšpilsētu ordas”- tie ir imigranti un bēgļi, pārsvarā no Marokas, Alžīrijas, Tunisijas, Lībijas, Senegālas un Tuvajiem Austrumiem. Francijas valdība un kreisie polītiskie spēki nekavējoties nosodīja ģenerāļu parakstīto vēstuli. Taču 9. maijā sekoja jauna petīcija. Un to jau  uzdrošinājās parakstīt dienestā esoši armijas virsnieki. Līdzīgi kā pēc iepriekšējās vēstules, atskanēja gan nosodošas, gan vēl vairāk- uzmundrinošas balsis. Jo fakti, kā mēdz teikt, ir stūrgalvīga lieta. Ja vien ir interese un vēlēšanās, internetā katru dienu var noskatīties jaunus video, kas dokumentē migrantu izraisītu vardarbību Rietumeiropas pilsētu ielās. To, kā laivas ar bēgļiem bez apstājas piestāj Grieķijas, Italijas un Spānijas krastos. Diemžēl daudzi no viņiem papildinās “priekšpilsētu ordas”, par kuŗām savās vēstulēs raksta Francijas virsnieki.

 

Vai Latvijai būtu jāuztraucas par Rietumeiropā notiekošo? Patiesībā jā. Bet ne tāpēc, ka bēgļu un labākas dzīves meklētāju pūļi sāks virzīties uz Latviju. Pietiek aprunāties ar indiešu vai uzbeku studentiem, kuŗi no mācībām brīvajā laikā pa Rīgas ielām ar divriteņiem no restorāniem izvadā ēdienu, un jums dažās minūtēs būs skaidra šo cilvēku iespējamā vēlme palikt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Īsi sakot – tādas nav. Tas, ko jūs izdzirdēsiet- Latvija ir bezgala jauka, skaista, tīra, sakopta vieta, nepiesārņota un mazapdzīvota zeme. Diemžēl latvieši neesot īpaši draudzīgi pret ārzemniekiem, te esot gaŗas, tumšas un aukstas ziemas. Tomēr galvenais arguments, kāpēc nav vērts palikt Latvijā – zemās algas. Latvijas problēma ir tā, ka imigranti pamazām destabilizē iekšpolītisko situāciju “vecajā Eiropā”. Savukārt labējie polītiskie spēki, kas iestājas par migrācijas ierobežošanu un Eiropas kulturālās identitātes saglabāšanu (“Nacionālā Fronte” Francijā, “Alternatīva Vācijai” Vācijā), apšauba Eiropas Savienības kā organizācijas pastāvēšanas jēgu un piedevām vēl flirtē ar Putina Krieviju. Patiešām, pasaule sagriezusies kājām gaisā.