Kārlis Streips 17.05.2022
Somijas valdība nule ir paziņojusi, ka valsts ir gatava iesniegt pieteikumu par iestāšanos NATO aliansē. 15. maijā Valsts prezidents Sauli Ninisto preses konferencē paziņoja, lūk, ko: “Prezidents un valdības ārpolītikas komiteja ir nolēmuši, ka pēc konsultācijām ar parlamentu, Somija pieteiksies NATO, lai kļūtu par dalībvalsti. Dzimst aizsargāta Somija kā daļa no stabila, spēcīga un atbildīga ziemeļvalstu reģiona.”
Somijas premjerministre Sanna Marina piebilda, ka viņa cer, ka parlaments jau tuvāko dienu laikā apstiprinās pietiekuma iesniegšanu. Premjere piebilda, ka dalībvalsts statusā palīdzēs stiprināt trīsdesmit dalībvalstu un ASV vadīto aizsardzības aliansi, kā arī “stiprinās Eiropas savienību, kuras balss NATO ietvaros var kļūt spēcīgāka.”
15. maijā arī tikās Zviedrijas parlaments, lai apspriestu iespēju par iestāšanos NATO, bet komentāra rakstīšanas brīdī tas vēl nebija noticis.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tūdaļ pat paziņoja, ka Somiju un Zviedriju alianse gaidīs ar “atplestām rokām,” piebilstot, ka iestāšanās process būs raits, lai gan visu dalībvalstu piekrišana varētu prasīt vairākus mēnešus. Turcijas autokratiskais līderis Receps Erdogans jau ir pateicis, ka Ankara iebilst, it kā tāpēc, ka abas minētās valstis ir pārāk laipni izturējušās pret Kurdistānas Strādnieku partiju, kuru Eiropas Savienība uzskata par terroristu organizāciju. Briselē valda pārliecība, ka Turcija paredzamā nākotnē no šī iebilduma atteiksies. NATO ģenerālsekretāra vietnieks: “Esmu pārliecināts – ja šīs valstis nolems pieteikties NATO, tad mēs tās varēsim pieņemt un rast visus apstākļus, lai iegūtu vienprātību.”
Kremļa fīrers savukārt paziņoja, ka viņa valsts iebilst konkrēti pret Somijas iestāšanos NATO, jo pret Somiju nekādi draudi netiekot vērsti. Jādomā, Somijā daudzi cilvēki atceras Otrā pasaules kaŗa pirmsākumus, kad Kremļa fašista ideoloģiskais priekštecis Staļins nolēma, ka Somiju iekarot būs pāris dienu jautājums. Tieši tāpat, kā šogad februārī Kremļa fašista cilvēki viņam bija iestāstījuši, ka tikpat ātri izdosies iekarot Ukrainu un tās galvaspilsētu. Abos gadījumos – neizdevās. Ziemas kaŗš starp PSRS un Somiju sākās 1939. gada 30. novembrī jeb trīs mēnešus pēc Otrā pasaules kaŗa sākuma, un beidzās pēc trīsarpus mēnešiem ar somu uzvaru. Bija jāatsakās no Karēlijas, bet Aukstā kara laikā Somija saglabāja savu neatkarību.
Pagaidām nav skaidrs, kas tālāk notiks Kremļa fašista invāzijā Ukrainā. Atsevišķi cilvēki, tajā skaitā nesen uz otru termiņu amatā ievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons, ir bilduši, ka varbūt uguns pārtraukšanas un miera labad Ukraina varētu piekrist Kremļa rokās atstāt Krimu un varbūt pat Donbasu, kur fašista rokaspuiši ir marodējuši jau kopš 2014. gada. Zobgaļi internetā tūdaļ jautāja, no kuŗas daļas Francija būtu gatava līdzīgā gadījumā atteikties. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir skaidri pateicis, ka uzvara būs tikai tad, kad pēdējais lielās kaimiņvalsts zaldāts būs atstājis Ukrainas territoriju.
Aukstā kaŗa laikā gan Somija, gan Zviedrija intensīvi saglabāja neitrālitāti, kas, cita starpā, tās pasargāja no Hitlera un viņa nacistiem. Vācija iebruka Dānijā un Norvēģijā un kādu laiku tās okupēja, bet Zviedrijā un Somijā ne. Tieši Kremļa fašista genocīds Ukrainā abās valstīs ļoti ātri un plaši palielināja to iedzīvotāju skaitu, kas uzskata, ka atrasties pasaules varenākajā militārajā aliansē tomēr būs labāka izvēle nekā palikt ārpus tās.
Kremļa fašists jau sen ir gaudies par domu, ka NATO pārāk tuva klātbūtne viņa valsts robežām esot eksistenciāls (!) drauds pret fašista un viņa valsts nākotni. Tas, protams, ignorējot faktu, ka no pašiem pirmsākumiem NATO ir bijusi aizsardzības organizācija, nevis uzbrūkoša. Tieši tāpēc kopš kaŗa pašām pirmajām dienām ASV prezidents Džo Baidens un citi ir tik rūpīgi teikuši, ka amerikāņu vai NATO zaldāti Ukrainā nekaros. Ieročus, munīciju un cita veida techniku piegādās. Komentāra rakstīšanas brīdī ASV Kongresa apakšpalāta jau ir pieņēmusi un paredzams, ka pirmdien vai otrdien arī Senāts akceptēs jaunu palīdzības paketi 40 miljardu ASV dolaru vērtībā. Tas ir ļoti pozitīvs fakts.
Taču galvenais te ir kas cits. Patlaban zemes robeža starp NATO dalībvalstīm un Kremļa fašista autokratiju stiepjas Norvēģijas pašos tālākajos ziemeļos, kā arī gar Igauniju un Latviju, plūs vēl Poliju un Lietuvu, jo tās robežojas ar Krievijas territoriju Kaļiņingradu. Kopumā šī robeža ir mazliet vairāk par 1200 kilometru gaŗumā. Somijas robeža ar Kremļa fašista diktatūru savukārt stiepjas 1380 kilometru gaŗumā. Tātad – Somijai iestājoties NATO, robežas gaŗums vairāk nekā divkāršosies, un te nudien ir brīdis atcerēties vācu vārdu Schadenfreude, kas nozīmē priecāties par cita nelaimi.
14. maijā notika Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls Turīnā, Italijā. Krievija dibinātu iemeslu dēļ šogad no konkursa tapa izslēgtas. Man personīgi vislabāk šogad patika dziesma no Polijas, bet gandrīz visas Eiropas Raidorganizāciju savienības (Eirovīzijas rīkotājas) valstis Ukrainas dziesmai atdeva maksimālos 12 punktus, un galu galā Ukraiņu grupa Kalusha Orchestra saņēma 631 punktus, par 165 punktiem apsteidzot otrās vietas ieguvējus no Lielbritanijas. Ukrainai tā bija trešā uzvara Eirovīzijā, un 631 punkts ir otrs augstākais punktu skaits, kāds jebkad konkursā iegūts. Latvijas pārstāvji, grupa “Citi zēni”, diemžēl, palika pusfinālā un 14. vietā no 17 dalībniekiem. Pēdējā reize, kad kāds no mūsu valsts izkļuva no pusfināla, bija 2016. gadā. Nākamgad varēsim pamēģināt atkal.
Taču vēl viena lieta. Ukrainas prezidents pēc uzvaras Italijā Tviterī rakstīja, ka viņš plāno nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursu rīkot Mariupolē. Tā, kā zināms, ir pilsēta, kuŗu Kremļa fašista spēki ir nolīdzinājuši līdz ar zemi. Komentāra rakstīšanas dienā vietējās tēraudfabrikas bunkuros vēl bija grupa ukraiņu zaldātu un civilpersonu, tajā skaitā smagi ievainotu, taču pilsēta kā tāda ir pilnībā sagrauta. Grūti spriest, vai Volodimirs Zelenskis šajā gadījumā ir izrādījis pārāk lielu optimismu. Turēsim īkšķus, ka nebūs vis!
Atpakaļ
.jpg)
